Zobārsta konsultācija ir svarīgs posms pacienta izglītošanā par mutes dobuma kopšanu pirms un pēc ķīmijterapijas un staru terapijas, ka arī agrīnā mutes dobuma audzēju diagnosticēšanā. Apskata mērķis ir aplūkot biežākās blaknes pēc ķīmijterapijas un galvas—kakla zonas apstarošanas, sniegt ieteikumus par profilaksi un klīnisko simptomu mazināšanu.
Tas ir rets mezenhimālas izcelsmes audzējs. Visbiežāk labdabīgs, malignitātes risks 10 % gadījumu. Ļaundabīgie gadījumi saistīti ar paraneoplastisko sindromu, hipertrofiskām osteoartropātijām (14—19 %) un hipoglikēmijām (Doege Potter sindroms, 4—14 %), jo audzēji producē insulīnam līdzīgo augšanas faktoru–2. Pēc audzēja izņemšanas simptomi izzūd. [2]
2020. gada pavasarī P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sākts klīniskais novērojums pacientiem ar galvas un kakla plakanšūnu vēzi. Pētījumā tiek iekļauti pacienti ar histoloģiski pierādītu galvas un kakla plakanšūnu vēzi, kuriem slimība ir plaši lokāli izplatīta un sākotnēja operatīva terapija nav iespējama vai būtu ar lielu komplikāciju risku.
Katru gadu kāda onkoloģiska slimība Latvijā vidēji tiek diagnosticēta 11 000 cilvēku. Tikai puse no gadījumiem tiek atklāti agrīni, I vai II stadijā, kad gan terapijas iespējas plašākas, gan prognoze draudzīgāka.
Kolorektālais vēzis (KRV) ir diagnoze, ar ko ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā ik dienas saskaras miljoniem cilvēku. Kopš pagājušā gadsimta mirstība no KRV ir mazinājusies, tāpēc palielinājies to pacientu skaits, kam ikdienā jāsadzīvo ar slimības radītajām sekām.
Krūts vēzis ir viens no biežākajiem audzējiem sievietēm gan Latvijā, gan Eiropā. Lai gan valsts finansējums medicīnai ir ierobežots, metastātiska krūts vēža pacientēm arī Latvijā iespējama moderna un vadlīnijām atbilstoša terapija. Šajā rakstā sniegts īss izklāsts, kas tiek uzskatīta par modernu terapiju un ko no tās spējam piedāvāt Latvijā.
Mūsdienīgas ļaundabīgo audzēju medikamentozas ārstēšanas balsts ir panākumi vēža šūnu molekulāro un ģenētisko izmaiņu izpētē. Zinātnieki atklājuši vairākas signālsistēmas, kas regulē šūnu dalīšanās un bojāejas mehānismus. Noteiktu ģenētisko mutāciju dēļ daudzu šo signālsistēmu aktivitāte vēža šūnās var būt krasi paaugstināta.
Hodžkina limfoma (HL) ir ļaundabīgs B limfocītu audzējs ar primāro lokalizāciju limfmezglos, kuram histoloģiski raksturīgas Rīda—Šternberga šūnas. Attīstītajās valstīs HL sastopamība gadā ir 2,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas Latvijas populācijā ir ap 50 jaunu HL pacientu ik gadu — vairākums no tiem ir jauni cilvēki mūža trešajā desmitgadē. [1; 15]
Vēža slimnieki jebkurā audzēja stadijā var just sāpes, tomēr stipras vai izteiktas tās biežāk ir progresējošu un ielaistu vēžu gadījumā III—IV stadijā, kad sāpes ir pat 80 %, vidēji 50—80 % gadījumu, kad terapijā jālieto opioīdi. Sāpju sindroms var saglabāties arī pēc speciālās terapijas, respektīvi, pārciestām operācijām, apstarošanas vai ķīmijterapijas.
Jaunu mutes dobuma ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits katru gadu pasaulē ir 365 tūkstoši. Arī Latvijā mutes dobuma audzēji ir aktuāla problēma onkoloģijā. Audzēju sastopamības pieaugums vērojams vīriešiem un līdz ar vecumu. Galvenie modificējamie riska faktori ir smēķēšana un slikta mutes higiēna.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
Semaglutīds ir pierādījis spēju samazināt progresēšanas risku uz 2. tipa cukura diabētu pacientiem pēc miokarda infarkta ar lieko svaru vai aptaukošanos bez cukura diabēta. Tomēr semaglutīda terapijas ieviešana ikdienas klīniskajā praksē ir sarežģīta augsto izmaksu un ierobežotās pieejamības dēļ.
Kuņģa vēzis ir piektā biežākā ļaundabīgā slimība pasaulē, histoloģiski dominējot adenokarcinomai (> 95 %). Ilgtermiņa protonu sūkņu inhibitoru (PSI) lietošana postulēta kā kuņģa vēža riska faktors jau kopš 1980.gada. Un kaut arī pēdējie veiktie sistemātiskie pārskati šo asociāciju apstiprina, izmantotā literatūra kritizēta daudzu metodoloģisko ierobežojumu dēļ, tāpēc PSI un kuņģa adenokarcinomas savstarpējo saistību var uzskatīt par neskaidru. Lai palīdzētu izgaismot neskaidrības, veikts populācijas gadījumu kontroles pētījums, izmantojot prospektīvi ievāktus datus no dažādiem vietējiem reģistriem piecās Ziemeļvalstīs.
Podagra saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Trūkst pētījumu, kas apstiprinātu, ka sasniedzot seruma urātu līmeni zem 6 mg/dl ar medikamentozo terapiju, samazinās arī kardiovaskulārais risks. Lai izvērtētu saistību starp mērķa urātu līmeņa sasniegšanu zem 6 mg/dl un kardiovaskulāriem notikumiem pacientiem ar podagru, veikts kohortas pētījums.
