Lai identificētu tādu biomarķieru klātbūtni urīnā, kas ir atbildīgi par urīnpūšļa vēža attīstību pēc karsētas tabakas produktu (KTP) lietošanas, tika veikts sistemātisks literatūras apskats. Tāpat tika kvantitatīvi salīdzināti biomarķieru līmeņi starp KTP lietotājiem un klasisko cigarešu lietotājiem.
Eiropas valstu vadošās vēža pacientu organizācijas piektdien Rīgā kongresā “Par vienlīdzību vēža uzveikšanā” parakstīja atklātu vēstuli – 10 soļi nevienlīdzības mazināšanai vēža aprūpē, kas tiks nosūtīta Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir sākusi nacionālā vēža centra izveides un akreditācijas procesu, sakārtojot diagnostisko izmeklējumu un ārstēšanas procesus atbilstoši starptautiskām vadlīnijām.
Pieņem, ka migrēna ir kā aizsargājošs faktors pret krūts vēža attīstību. Taču pētījumu rezulāti atšķiras – citiem apstiprinot šo asociāciju, citiem noliedzot. Tāpēc šīs publikācijas autori veica meta–analīzi, lai noskaidrotu, vai šāda inversa asociācija starp migrēnu un krūts vēzi pastāv.
Šī gada janvārī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veikta Latvijā pirmā operācija, kuras laikā pacientam tika ievietota balss protēze.
Vēnu trombembolija (VTE) ir nopietns iemesls novēršamai mirstībai pēc onkoloģiskas ķirurģijas. VTE ne tikai paredz vajadzību atkārtoti stacionēt, bet ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, taču datu par VTE sastopamību vairāk kā pēc 30 dienu gara pēcoperācijas perioda iztrūkst.
Mielodisplastiska sindroma gadījumā ieteicama ir allogēna hematopoētisko šūnu transplantācija (allo–HST) ar saderīgu siblinga donoru (SSD), arī gadījumā, ja donors ir vecāks par saņēmēju. Līdz šim nav noskaidrots, kādā gadījumā iznākums būs labāks – ar vecāku SSD vai jaunāku cilvēka leikocītu antigēna saderīgu neradniecisku donoru (SND).
Pacienta vadīta uzraudzība ir cerīgs jauns uzraudzības modelis pacientiem, kam veikta lokalizētas melanomas ekscīzija. Lai noskaidrotu, vai pacientu vadīta uzraudzība ir droša, iespējama un pieņemama, salīdzinot to ar klīnicista vadītu uzraudzību, tika veikts pilotpētījums – nejaušināts, divu speciālistu vadīts.
Lielā kohorta pētījumā atklāts, ka 40 % lūzumu sievietēm ar krūts vēzi ir bijuši saistīti ar vēzi. Krūts vēzis ir saistīts ar palielinātu lūzumu risku, kas daļēji ir saistīts ar estrogēnu deficītu, aromatāzes inhibitoriem, trauslumu un metastāzēm kaulos.
Pētnieki ir identificējuši virkni simptomu, kas saistīti ar aizkuņģa dziedzera vēzi, tostarp divus iepriekš neatpazītus simptomus - slāpes un tumšu urīnu.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
