Vēža slimnieki jebkurā audzēja stadijā var just sāpes, tomēr stipras vai izteiktas tās biežāk ir progresējošu un ielaistu vēžu gadījumā III—IV stadijā, kad sāpes ir pat 80 %, vidēji 50—80 % gadījumu, kad terapijā jālieto opioīdi. Sāpju sindroms var saglabāties arī pēc speciālās terapijas, respektīvi, pārciestām operācijām, apstarošanas vai ķīmijterapijas.
Jaunu mutes dobuma ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits katru gadu pasaulē ir 365 tūkstoši. Arī Latvijā mutes dobuma audzēji ir aktuāla problēma onkoloģijā. Audzēju sastopamības pieaugums vērojams vīriešiem un līdz ar vecumu. Galvenie modificējamie riska faktori ir smēķēšana un slikta mutes higiēna.
Pētījumā, kurš publicēts The BMJ, ziņo par iespējamu saistību starp augstas cukura koncentrācijas dzērieniem un paaugstinātu vēža risku.
Latvijā 2017. gadā sākta programma “Zaļais koridors”, kuras mērķis ir uzlabot un paātrināt onkoloģisko slimību pirmreizēju diagnostiku un paātrināt diagnostikas procesu primārās aprūpes līmenī. Kāda ir šīs programmas efektivitāte un nozīme savlaicīgā diagnostikā?
Jau vairākus gadus maijā speciālisti visā pasaulē pievērš uzmanību ādas ļaundabīgu veidojumu aktualitātei. Apmēram 85 % melanomas gadījumu saistīti ar hronisku ekspozīciju UV stariem. Lai gan cilvēku zināšanas par aizsargkrēmu lietošanu un citiem profilaktiskiem pasākumiem ir samērā labas, diemžēl realitātē noteikumus ievēro retais.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) kampaņas “Vēža risks” ietvaros veiktais pētījums* atklāj, ka smēķētāji mazāk nekā sabiedrība vidēji apzinās kaitīgā ieraduma sekas uz veselību un tās saikni ar plaušu vēzi līdz ar zemu informētību par vēža izraisošiem faktoriem.
Zemas devas aspirīna lietošana nemazina kopējo mirstību no prostatas vēža populācijas līmenī. Tomēr rezultāti apliecina, ka ilgstoša zemas devas aspirīna lietošana ir saistīta ar zemāku mirstību no prostatas vēža 5 gadus pēc vēža diagnosticēšanas.
Senākā pagātnē, kad veselības aprūpe nebija tik attīstīta, cilvēki bieži cieta lielas sāpes, taču nāvei sagatavojās tuvinieku vidū. Mūsdienās miršanas procesā nereti pacientu anonīmi ieskauj slimnīcas aparatūra, par katru cenu cenšoties uzturēt dzīvības funkcijas, ļaujot dārgi un ilgi mirt un izvairoties runāt par izjūtām. Par to, ko patiesi domā un jūt pats pacients, viņa tuvinieki un ārsti.
The Medscape ir apkopojuši 15 pētījumus, kuri publicēti 2018.gadā un kuru rezultāti apstrīd iepriekš pieņemtās zināšanas vai dogmas.
Kolorektālais vēzis ir izplatīta onkoloģiska slimība visā pasaulē, īpaši attīstītajās valstīs. Statistiski tas ieņem trešo vietu no visām onkoloģiskajām slimībām un ir ceturtais biežākais nāves cēlonis. [1]
DPYD gēna testēšana ieviesta pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.
Hronisku iekaisīgu imunoloģisku slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta (RA), psoriātiskā artrīta (PsA), aksiālā spondiloartrīta (axSpA), sistēmas sarkanās vilkēdes, kā arī iekaisīgo zarnu slimību (IZS) un ādas psoriāzes ārstēšana pēdējo divdesmit gadu laikā ir piedzīvojusi milzīgu un revolucionāru attīstību.
Traucēts miegs un tad trauksme? Vai varbūt depresijas radīti miega traucējumi? Klīniskajā praksē pacientiem bieži novērojama psihiskās veselības traucējumu komorbiditāte ar miega traucējumiem. Būtiskākais klīnicistam — spēt pazīt simptomus, rūpīgi iztaujāt un noskaidrot anamnēzi, lai atrastu veiksmīgāko risinājumu un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Preoperatīva anēmija ietekmē trešo daļu pacientu, kam plānota sirds operācija, tādējādi pieaugot asins masas transfūzijas nepieciešamības riskam. Pētījumi rāda, ka apmēram 20-50 % sirds ķirurģijas pacientu saņem asins pārliešanu. Anēmija un asins pārliešana saistīta ar augstāku komplikāciju risku, atrašanos intensīvās terapijas nodaļā un mirstības risku pēc operācijas. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt intravenoza dzelzs efektus uz nepieciešamību saņemt eritrocītu masu un atjaunošanos pēc sirds ķirurģijas.
