Pacienta vadīta uzraudzība ir cerīgs jauns uzraudzības modelis pacientiem, kam veikta lokalizētas melanomas ekscīzija. Lai noskaidrotu, vai pacientu vadīta uzraudzība ir droša, iespējama un pieņemama, salīdzinot to ar klīnicista vadītu uzraudzību, tika veikts pilotpētījums – nejaušināts, divu speciālistu vadīts.
Lielā kohorta pētījumā atklāts, ka 40 % lūzumu sievietēm ar krūts vēzi ir bijuši saistīti ar vēzi. Krūts vēzis ir saistīts ar palielinātu lūzumu risku, kas daļēji ir saistīts ar estrogēnu deficītu, aromatāzes inhibitoriem, trauslumu un metastāzēm kaulos.
Pētnieki ir identificējuši virkni simptomu, kas saistīti ar aizkuņģa dziedzera vēzi, tostarp divus iepriekš neatpazītus simptomus - slāpes un tumšu urīnu.
Zināms, ka cilvēka B šūnas spēj sintezēt miljardiem dažādu antivielu, kuru pamatuzdevums mūsu organisma imūnajā aizsardzībā ir neitralizēt baktērijas un vīrusus, pateicoties to spējai atpazīt patogēnu svešās molekulārās struktūras — epitopus.
Oktobra sākumā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centrā diviem pacientiem veica aknu ļaundabīgu veidojumu perkutānu mikroviļņu ablāciju.
Plaušu vēzis ir viens no mirstības līderiem ļaundabīgu audzēju grupā. Kamēr tā sastopamības rādītāji pēdējā laikā kritušies, tie joprojām nav tādā līmenī, lai par to varētu priecāties. Tāpēc slimību potenciāli modificējamiem riska faktoriem jāpievērš stingra uzmanība.
Pavisam nedaudzi pētījumi ir novērtējuši taktiku “vēro un gaidi” pacientiem ar bazālo šūnu karcinomu, – šāda metode varētu būt piemērojama pacientiem kam terapija varētu nenest pienesumu paredzami īsās dzīvildzes dēļ.
Kolorektālā vēža sastopamība jaunu pieaugušo vidū pēdējās dekādes ir augusi vairākās valstīs, taču iemesli tam joprojām ir neskaidri. Kā viens no potenciālajiem provocētājiem varētu būt pieaugošā virssvara un aptaukošanās izplatība, bet specifisku pierādījumu šo faktoru lomai agrīna kolorektālā vēža attīstībā iztrūkst.
Resnās zarnas vēzis ir trešais biežākais vēža veids pasaulē abiem dzimumiem, veidojot 10,2 % visu onkoloģisko slimību gadījumu. Jaunu reģistrēto kolorektālā vēža gadījumu (C18—C21 pēc SSK–10) skaits Latvijā katru gadu ir nedaudz virs tūkstoša.
Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība ar sadarbības partneriem (biedrību <em>Dižvanagi</em>, ZS <em>Valmoniras</em>) tikās ar politiķiem un veselības aprūpes organizatoriem, lai apspriestu, kā īstenot ieceri par bērnu paliatīvās aprūpes centru <em>Sapņu tilti</em>, kas varētu kļūt par pirmo šādu centru Baltijā.
DPYD gēna testēšana ieviesta pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.
Hronisku iekaisīgu imunoloģisku slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta (RA), psoriātiskā artrīta (PsA), aksiālā spondiloartrīta (axSpA), sistēmas sarkanās vilkēdes, kā arī iekaisīgo zarnu slimību (IZS) un ādas psoriāzes ārstēšana pēdējo divdesmit gadu laikā ir piedzīvojusi milzīgu un revolucionāru attīstību.
Traucēts miegs un tad trauksme? Vai varbūt depresijas radīti miega traucējumi? Klīniskajā praksē pacientiem bieži novērojama psihiskās veselības traucējumu komorbiditāte ar miega traucējumiem. Būtiskākais klīnicistam — spēt pazīt simptomus, rūpīgi iztaujāt un noskaidrot anamnēzi, lai atrastu veiksmīgāko risinājumu un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
