Aspirīna lietošana vēl pirms diagnozes var mazināt mirstību no kolorektālā vēža
Pētījumā atklāts, ka ilgstoša un regulāra aspirīna lietošana pirms kolorektālā vēža (KRV) diagnosticēšanas var būt saistīta ar zemāku KRV specifisko mirstību.
Pētījumā atklāts, ka ilgstoša un regulāra aspirīna lietošana pirms kolorektālā vēža (KRV) diagnosticēšanas var būt saistīta ar zemāku KRV specifisko mirstību.
Tas ir rets mezenhimālas izcelsmes audzējs. Visbiežāk labdabīgs, malignitātes risks 10 % gadījumu. Ļaundabīgie gadījumi saistīti ar paraneoplastisko sindromu, hipertrofiskām osteoartropātijām (14—19 %) un hipoglikēmijām (Doege Potter sindroms, 4—14 %), jo audzēji producē insulīnam līdzīgo augšanas faktoru–2. Pēc audzēja izņemšanas simptomi izzūd. [2]
Covid-19 pandēmija ir rezultējusies ar vēža skrīninga, diagnostikas un ārstēšanas aizkavēšanos – un jauns pētījums parāda, cik nāvējoša var būt vēža ārstēšanas aizkavēšanās.
Upsalas universitātē veiktā pētījumā, iesaistot vairāk nekā 250 000 sieviešu, pierādīja, ka perorālo kontracepcijas tablešu lietošana aizsargā no olnīcu un endometrija vēža.
Pirmais cilvēks pasaulē, kurš airu laivā pievārēja Kluso okeānu — latvietis Kārlis Bardelis —, par izkāpšanu no komforta zonas saka: “Kāpēc jākāpj no tās ārā? Kāpēc jāaicina izkāpt? Ir vienkārši jāatrod tā!” Piedzīvojumā, jaunos mērķos, jaunās interesēs, sevis izaicināšanā. Sarežģītās operācijās. Par to trīs ārstu stāsti.
2020. gada pavasarī P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sākts klīniskais novērojums pacientiem ar galvas un kakla plakanšūnu vēzi. Pētījumā tiek iekļauti pacienti ar histoloģiski pierādītu galvas un kakla plakanšūnu vēzi, kuriem slimība ir plaši lokāli izplatīta un sākotnēja operatīva terapija nav iespējama vai būtu ar lielu komplikāciju risku.
Katru gadu kāda onkoloģiska slimība Latvijā vidēji tiek diagnosticēta 11 000 cilvēku. Tikai puse no gadījumiem tiek atklāti agrīni, I vai II stadijā, kad gan terapijas iespējas plašākas, gan prognoze draudzīgāka.
Pacientiem ar Covid–19 un progresējošu ļaundabīgu audzēju bija piecas reizes lielāks 30 dienu mirstības risks, salīdzinot ar Covid–19 pozitīviem vēža pacientiem, kuriem bija remisija vai kuriem nebija ļaundabīga audzēja.
Amerikas Neiroloģijas akadēmijas 72. ikgadējā sanāksmē prezentētā pētījumā atklāts, ka gados vecākiem cilvēkiem, kuri cieš no miegainības dienas laikā, var būt risks saslimt ar jauniem veselības traucējumiem, ieskaitot cukura diabētu, vēzi un paaugstinātu asinsspiedienu.
Šajā ziņojumā ir aprakstīti Starptautiskās vēža kontroles savienības (UICC) vadīta starptautiska pētījuma rezultāti par sabiedrības uztveri vēža jomā. Tas ir viens no nedaudzajiem daudzvalstu pētījumiem, kas veikti par šo jautājumu.
Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Jautājumu–atbilžu sarunā ar Medscape Medical News Viljams P. Šucē, asinsvadu ķirurgs no Teksasas, apspriež svētku sirds sindromu (Holiday Heart Syndrome), ar sezonālu uzvedību saistītos asinsvadu riskus un profilakses stratēģijas, ko ģimenes ārsti var izmantot pacientu aizsardzībai.
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.