Traucēts miegs un tad trauksme? Vai varbūt depresijas radīti miega traucējumi? Klīniskajā praksē pacientiem bieži novērojama psihiskās veselības traucējumu komorbiditāte ar miega traucējumiem. Būtiskākais klīnicistam — spēt pazīt simptomus, rūpīgi iztaujāt un noskaidrot anamnēzi, lai atrastu veiksmīgāko risinājumu un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti.
Miega traucējumu pārvaldības ietekme uz depresīvā un trauksmes spektra traucējumu ārstēšanas efektivitāti
Avots: Zhang Q, Tong M, Ji Y, et al. The impact of sleep disturbances on treatment efficacy and prognosis in patients with depressive and anxiety disorders. Front Psychiatry. 2024;15:1 432 538. Published 2024 Oct 14. doi:10.3389/fpsyt.2024.1432538.
Šī pētījuma mērķis bija izgaismot miega traucējumu attiecības ar depresīvā un trauksmes spektra traucējumu smaguma pakāpi, kā arī farmakoloģiskās terapijas efektivitāti šādos komorbīdos stāvokļos.
Materiāli un metodes
Laika periodā no 2021. līdz 2023. gadam 417 pacienti veica psihiskās veselības skrīningu ar Hamiltona depresijas novērtēšanas skalu (HAMD–17), Hamiltona trauksmes novērtēšanas skalu (HAMA–14) un Pitsburgas miega kvalitātes indeksa (PSQI) novērtējumu. No 409 dalībniekiem, kas aizpildīja anketas, 188 (45,97 %) tika konstatēti miega traucējumi. Visi dalībnieki saņēma polisomnogrāfijas (PSG) izmeklējumu, pēc kā sākta sešu mēnešu farmakoloģiskā ārstēšana ar escitaloprāmu un zopiklonu. Pēc sešām nedēļām psihiskais stāvoklis izvērtēts atkārtoti ar HAMD–17 un HAMA–14 palīdzību.
Rezultāti
PSG monitorēšanas laikā konstatēts, ka pacientiem ar depresiju ir paildzināts ātro acu kustību miega ilgums (REMSL) un paaugstināts pamošanās rādītājs pēc iemigšanas (wakefulness after sleep onset, WASO) (attiecīgi p = 0,030 un p = 0,002). Pacientiem ar trauksmes simptomiem konstatēta nozīmīgi augstāka ne-ātro acu kustību miega (NREM%) procentuālā attiecība un samazināts WASO (attiecīgi p = 0,013 un p = 0,001).
Pēc sešu nedēļu farmakoterapijas dalībnieki ar un bez miega traucējumiem norādīja uz līdzīgiem efektivitātes iznākumiem gan attiecībā uz depresijas, gan trauksmes simptomātiku (p > 0,05). Tomēr pēc PSQI salīdzināšanas dinamikā novērots, ka gan pacientiem ar depresiju, gan ar trauksmi šis rādītājs samazinājās, visticamāk, efektīvas farmakoterapijas dēļ. Šiem pacientiem konstatēts nozīmīgi īsāks iemigšanas ilgums (p < 0,001).
Secinājumi
Pētījumā iegūtie rezultāti norāda uz nepieciešamību izvērtēt miega traucējumu farmakoterapijas nepieciešamību pacientiem ar depresīvā vai trauksmes spektra traucējumiem, lai veicinātu kopējo ārstēšanas efektivitāti.
Komentē Dr. I. Everte
“Bieži vien klīniskajā praksē novērojams, ka pacientiem, kuriem ir trauksme un/vai depresija, ir arī līdzās pastāvoši miega traucējumi. Pilnībā piekrītu pētījumā paustajiem secinājumiem, ka nepieciešams izvērtēt katra pacienta individuālās sūdzības un psihisko stāvokli, vērtēt, kādu terapiju ordinēt. Šeit gan vēlos piebilst, ka bieži, ārstējot pacienta trauksmi un/vai depresiju, uzlabojas arī pacienta nakts miegs.
Parasti sākam ar izglītošanu par miega higiēnas principiem. Pirmā izvēle pēc vadlīnijām būtu KBT miegam (CBT–i) (kas diemžēl Latvijā nav tik bieži pieejama, bet ir ļoti efektīva ilgtermiņā).
Ja pie mums kabinetā ir pacients, kuram ir līdzās pastāvoša trauksme, depresija un miega traucējumi, parasti tiek pielāgota piemērotākā antidepresanta izvēle, kas vienlaikus palīdzētu mazināt vairākus no pastāvošajiem simptomiem. Indikāciju gadījumā klīniskajā praksē tiek lietotas arī Z zāles, sevišķi pirmajās nedēļās, kamēr antidepresants vēl sāk savu darbiņu.”
Miega medikamentu efektivitāte depresīvā spektra traucējumu un bezmiega ārstēšanā: sistemātisks pārskats un metaanalīze
Avots: Maruki T, Takeshima M, Yoshizawa K, et al. Efficacy and safety of each class of sleep medication for major depressive disorder with insomnia symptoms: A systematic review and meta-analysis of double-blind randomized controlled trials. Psychiatry Clin Neurosci. 2025;79(6):306-318. doi:10.1111/pcn.13811.
Kombinēta antidepresantu un miega medikamentu terapija depresīvā spektra traucējumu un bezmiega ārstēšanā tiek izskatīta kā cerīga taktika laba klīniskā efekta sasniegšanai. Šajā sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzē izvērtēta kombinētās terapijas efektivitāte un drošums salīdzinājumā ar antidepresantiem monoterapijā.
Metodes
Datu izgūšanai tika izmantotas tādas datu bāzes kā PubMed, Central un Embase, meklējot nejaušināti kontrolētus, divkārtnepārredzamus klīniskos pētījumus, kas publicēti līdz 2024. gada jūnijam. Atrasti astoņi derīgi pētījumi (1945 dalībnieki; eszopiklons = 4 pētījumi, zolpidēms = 2 pētījumi, triazolāms = 1 pētījums un ramelteons = 1 pētījums). Metaanalīze tika veikta, balstoties uz sešiem Z zāļu pētījumiem.
Rezultāti
Salīdzinājumā ar antidepresantu terapiju kombinētā terapija, kas ietvēra antidepresantu + Z zāles, rezultējās augstākos depresīvo simptomu remisijas rādītājos (risku attiecība 1,25; 95 % TI 1,08—1,45, p = 0,003), labākos depresīvo simptomu pārvaldības rādītājos (standartizētā vidējā atšķirība [SMD] 0,17; 95 % TI 0,01—0,33, p = 0,04) un bezmiega mazināšanā (SMD 0,43; 95 % TI 0,28—0,59, p < 0,001) īstermiņa (12 nedēļas) periodā. Netika novērotas atšķirības drošuma iznākumos, izņemot nelielu reiboni kombinētās terapijas grupā.
Secinājumi
Pētījuma autori norāda, ka kombinētā terapija — antidepresants un Z zāles — varētu būt labāka pieeja depresīvā spektra traucējumu un bezmiega ārstēšanā īstermiņā. Tomēr šajā pētījumā netika analizēti ilgtermiņa ieguvumi un riski Z zāļu pievienošanai terapijā. Pētījumi jāturpina, lai izprastu, vai konstatētais attiecināms arī uz citām miega medicīnā izmantotām zāļvielām.
Komentē Dr. I. Everte
“Piekrītu, uzsvars uz īstermiņa terapiju. Kombināciju bieži vien izmanto, lai ātrāk atvieglotu pacienta stāvokli un uzlabotu šī brīža funkcionēšanu. Tas gan neatceļ faktu, ka tiek rekomendēta arī miega higiēnas principu ievērošana, lai veidotu veselīgākus miega paradumus ilgtermiņā. Ja ir izteikti miega traucējumi, bieži vien cilvēks ne tikai jūtas noguris, bet nespēj arī koncentrēties, ir grūtāk pastrādāt, zūd produktivitāte, darbā var pieļaut rupjas kļūdas, ir grūtāk rūpēties par ģimeni un bērniem; diezgan bieži tas ietekmē arī starppersonu attiecības, jo var būt viegla kairināmība, emocionālā labilitāte. Ja miega traucējumi pastāv ilgstoši, cilvēkiem ir tendence uzņemt uzturu ar augstāku glikēmisko indeksu (organismam trūkst enerģijas, jo tas nav atpūties miegā un signalizē, ka nepieciešama enerģija); tas ietekmē arī metabolisko un kardiovaskulāro veselību. Miega traucējumi mazina arī organisma spējas aizsargāties pret infekciju ierosinātājiem.
Pašlaik ir pētījumi, kuros skaidri iezīmējas, ka miegs palīdz mazināt iekaisumu; REM miega fāzē galvas smadzenes attīrās no izmainīta bēta amiloīda, kas ir izplatīts Alcheimera slimības gadījumā; miegs ir neiroprotektīvs. Miegs ir neatsverams cilvēka veselībai ilgtermiņā.
Un gadās, ka kādā dzīves posmā ārstam uz kādu brīdi jāpalīdz pacienta organismam ar papildu medikamentu. Labi zināms, ka Z vielas nerekomendē ilgtermiņa lietošanai. Jāņem vērā arī paša pacienta vēlmes un viedoklis. Daļa pacientu baidās no miega līdzekļu lietošanas, daļa nevēlas lietot vairākus medikamentus vienlaicīgi, daļa paši vēlas medikamentu, lai spētu atpūsties. Pielāgojamies, skaidrojam miega higiēnas principus, skaidrojam medikamentu riskus un ieguvumus, sniedzam rekomendācijas katram individuāli.”
Ģeneralizēta trauksme un aptaukošanās: neiroendokrīno, metabolisko un uzvedības ceļu pārklāšanās
Avots: Dymek A, Zielińska M, Englert-Bator A, Dereń K, Łuszczki E. Generalized Anxiety Disorder and Obesity: Overlapping Neuroendocrine, Metabolic, and Behavioral Pathways. Nutrients. 2025;17(17):2835. Published 2025 Aug 31. doi:10.3390/nu17172835.
Ģeneralizēta trauksme (GAD) ir viens no biežāk diagnosticētajiem trauksmes veidiem primārajā aprūpē. Globālā prevalence dzīves laikā ir 3,7 %, augsta ienākumu līmeņa valstīs rādītājam sasniedzot 5 %. Klīniskajā praksē GAD bieži novērojama pacientiem ar aptaukošanos. Šī pārskata mērķis bija identificēt iespējamos bioloģiskos mehānismus, kas potenciāli saista GAD un paaugstinātu svaru.
Metodes
Šis aprakstošais pārskats balstīts uz literatūru, kas publicēta 2015.—2025. gadā, fokusējoties uz GAD un aptaukošanās līdzīgajiem mehānismiem — hipotalāma–hipofīzes–virsnieru (HPA) ass disregulācija, hronisks iekaisums, oksidatīvais stress, insulīna rezistence, zarnu trakta–smadzeņu ass un mikrobioma disbioze, miega traucējumi, maladaptīvi ēšanas paradumi. Šeit plašāk par miega traucējumu ietekmi.
Rezultāti un secinājumi
Apmēram 20—35 % pieaugušo ziņo par nepietiekamu miegu, kas definēts kā miegs mazāk par 6 h dienā. Nepietiekams miega ilgums ne tikai paaugstina kardiometabolisko slimību attīstības risku, bet arī pārliecinoši saistīts ar paaugstinātu ķermeņa svaru un izteiktākiem trauksmes simptomiem.
Vairāki mehānismi saistīti ar miega deprivācijas un aptaukošanās saistību: hormonāli līdzsvara traucējumi (leptīns, grelīns), HPA ass pāraktivācija un pieaugums kortizola sekrēcijā, paaugstināti proiekaisuma citokīni. Īss un fragmentēts miegs paaugstina iekaisuma marķierus, tādus kā augsta jutīguma CRO, IL–6. Un šīs attiecības ir divvirzienu — svara zudums saistās ar labāku miega kvalitāti un iekaisuma marķieru samazināšanos.
Traucēts miegs nav jāuztver kā sekas trauksmei, bet kā aktīvs trauksmes simptomu paasinātājs. Miega deprivācijas laikā amigdalas reaktivitāte uz emocionāliem stimuliem pieaug, savukārt kontrole no mediālās prefrontālās garozas izsīkst. Tālāk GASS līmeņa samazinājums ierobežo iespēju inhibēt pārlieku izteikto neironālo aktivāciju, attiecīgi trauksmes simptomi pieaug.
Arvien pieaugošs pierādījumu kopums liecina par aptaukošanās un GAD mijiedarbību un saistību. Turklāt abi stāvokļi viens otru var negatīvi ietekmēt un veicināt viens otra attīstību. Potenciāli efektīva terapeitiskā pieeja varētu būt integrēta daudzdisciplīnu kombinēta (psiholoģiska, farmakoloģiska un dzīvesstila) intervence.
Tāpat speciālistiem, kas strādā ar pacientiem ar aptaukošanos, ir būtiski rutīnā ieviest trauksmes skrīningu, kā arī monitorēt metaboliskos riskus pacientiem ar trauksmi.
Komentē Dr. I. Everte
“Piekrītu šajā aprakstā paustajiem secinājumiem; nereti patiešām izveidojas tāds kā apburtais loks. Pašlaik ir ļoti daudz pierādījumu tam, kā metaboliskā un fiziskā veselība ietekmē psihoemocionālo labsajūtu, un ārstiem jāsadarbojas starpdisciplināri, lai efektīvi palīdzētu pacientiem. Ķermenis un prāts darbojas kopā. Ļoti priecājos, ka pašlaik skatāmies uz pacienta sūdzībām un vajadzībām plašāk, varam nosūtīt pacientus uz valsts apmaksātu multiprofesionālu psihiatrisko rehabilitāciju (gan uz individuālajām nodarbībām, gan rehabilitāciju Psihiatrijas Dienas stacionārā), kas var ietvert konsultācijas pie psihologa, fizioterapeita, ergoterapeita, mākslu terapeitiem, arī konsultācijas pie uztura speciālista. Psihiatriskās rehabilitācijas nodarbībās arī var tikt trenēta dzīvesstila intervence, jo patiesībā visbiežāk jau cilvēki zina, “kā ir pareizi”, bet psihiskā stāvokļa dēļ ir grūtības ar veselīgāku paradumu ieviešanu, ir nepieciešams atbalsts. Nevar no pacienta ar depresiju un trauksmi sagaidīt, ka viņš spēs “kalnus gāzt”, ja cilvēkam ir grūti saņemties pat piecelties no gultas, iztīrīt zobus. Visbiežāk jāsāk ar maziem solīšiem, bet kopā ar multiprofesionālu komandu var paveikt ļoti daudz.”
Sociālie tīkli, psihiskā veselība un miegs
Avots: Ahmed O, Walsh EI, Dawel A, Alateeq K,°Espinoza Oyarce DA, Cherbuin N. Social media use, mental health and sleep: A systematic review with meta-analyses. J Affect Disord. 2024;367:701-712. doi:10.1016/j.jad.2024.08.193.
Publikācijās, kur analizētas attiecības starp sociālajiem medijiem, psihisko veselību un miegu, līdz šim rasti neviennozīmīgi rezultāti un secinājumi. Jaunieši arvien ilgāku laika periodu pavada sociālajos medijos, īpaši, salīdzinot ar citām vecuma grupām. Attiecīgi pastāv liela iespēja, ka šie cilvēki visvairāk tiek pakļauti sociālo tīklu ietekmei. Sistemātiska pārskata un metaanalīzes veidā sintezēti pierādījumi miega, psihiskās veselības un sociālo mediju lietošanas saiknei jaunu cilvēku vidū.
Metodes
Nepieciešamā informācija meklēta tādās datu bāzēs kā PubMed, Scopus un PsycINFO, iepriekš izstrādājot metodoloģiju, definējot meklēšanas atslēgas vārdus un analīzē iekļaujamo pētījumu dizainiskos nosacījumus.
Rezultāti un secinājumi
Meklēšanā tika apskatītas 6108 publikācijas, no kurām 182 (n = 1 169 396) bija derīgas sistemātiskam pārskatam un 98 (n = 102 683) varēja tikt iekļautas metaanalīzē.
Sistemātiskā pārskatā tika konstatēta pētījumu heterogenitāte. Metaanalīzē atrasta neliela, bet nozīmīgi pozitīva asociācija starp sociālajiem medijiem, depresiju un trauksmi, kā arī miega traucējumiem, piedevām arī negatīva asociācija ar jaunieša labbūtību. Tika identificēti vairāki potenciālie jaucējfaktori: ģeogrāfiskā lokācija, trauksmes noteikšanas veids, pētījuma dizains, pētāmā vecums un dzimums.
Nepieciešams turpināt garengriezuma pētījumus, lai identificētu psihiskās veselības, miega traucējumu un sociālo mediju lietošanas attiecību savstarpēji ietekmējošos mehānismus.
Komentē Dr. I. Everte
“Skaidri zināms, ka ilgāks laiks, kas tiek pavadīts sociālajos tīklos, saistīts ar augstākiem trauksmes, depresijas un miega traucējumu rādītājiem jauniešu vidū. Tam ir vairāki mehānismi, un noteikti visus aspektus pat nav iespējams uzskaitīt. Jauniešiem vēl nav nobriedusi pieres daiva, kas palīdz kontrolēt impulsus, ir grūtāk pārstāt “ritināt” sociālo tīklu ekrānu, jo tajā nepārtraukti tiek stimulēta dopamīnerģiskā sistēma. Šāda pārstimulācija traucē saņemt gandarījumu dabiskā veidā, piemēram, no hobijiem vai paveiktiem darbiņiem reālajā pasaulē, jo sociālie tīkli iedod patīkamu sajūtu daudz vieglāk un ātrāk. Ja saturs tiek patērēts vēlos vakaros/naktīs, zilā gaisma no ekrāna traucē sintezēties dabiskajam melatonīnam, un arī saturs ir stimulējošs; miegs atkāpjas, un, kad jaunietis beidzot dodas pie miera, miega struktūra ir izmainīta un miega ilgums nepietiekošs. Sociālo tīklu saturs var būt ļoti dažāds, un parasti tas ir mākslīgā intelekta “pielāgots” katram lietotājam. Pašlaik ASV ir arī daudz tiesu darbu pret lielajām sociālo tīklu kompānijām. Ir zināmi gadījumi, kuros jaunieši un bērni, kas izmantojuši sociālos tīklus, arvien patērējuši saturu, kas bija kaitīgs viņu psihiskajai veselībai un varēja signalizēt par suicidalitāti, bet šis risks netika laikus izvērtēts, un šie bērni tika zaudēti. Šobrīd pasaulē jau ir gadījumi, kur svešinieki un MI boti devuši padomus jauniešiem, kā veikt paškaitējumu. Pietiekoši daudz ir arī gadījumu, kuros tiek izmantots “sextortion” (ar viltu tiek iegūta jaunieša uzticība, prasīti privāti foto, kas vēlāk tiek izmantoti, lai draudētu un izspiestu naudu vai materiālās vērtības; pasaulē ir gadījumi, kad tas novedis jauniešus līdz pabeigtiem suicīdiem). Ja senāk apsmiešana, apcelšana notika tikai klātienē, pašlaik tas notiek arī sociālajos tīklos, arī privātās sarakstēs. Visbiežāk jaunieši ļoti daudz laika pavada sociālajos tīklos tieši vakaros un naktīs, un miega deprivācija trauksmes un depresijas simptomus tikai pastiprina.
Atsevišķos gadījumos miega deprivācijas dēļ var attīstīties arī psihotiski stāvokļi (murgi, halucinācijas). Kā speciālistiem mums jārunā ar pašiem jauniešiem par viņu miegu, jāveic izglītojošais darbs arī par riskiem.
Ja vēlamies kā vecāki pēc iespējas pasargāt savu bērnu psihisko veselību, pēc iespējas jāsarunājas un jāiedziļinās, lai laikus būtu iespējams pamanīt izmaiņas mūsu bērnu psihoemocionālajā labsajūtā; jāsargā viņu miegs; tā var būt telefonu nolikšana noteiktā laikā virtuvē, tie var būt striktāki limiti sociālo tīklu lietošanā. Sociālie tīkli kā instruments nav pavisam slikti, tie var būt arī noderīgi, bet jāsaprot, ka jauniešu psihoemocionālais stāvoklis jau tā var būt vieglāk ievainojams, un mūsu kā pieaugušo atbildība ir nodrošināt ne tikai bērnu fizisko, bet arī psihoemocionālo drošību.”
Aromterapijas efekts trauksmes un miega traucējumu gadījumā sievietei gaidībās
Avots: Wang Z, Mao C, Zeng S, Chen L, Feng Z, Liu W. The effects of aromatherapy on anxiety and sleep quality in maternal women: a systematic review and meta-analysis. Front Public Health. 2025;13:1 701 126. Published 2025 Nov 28. doi:10.3389/fpubh.2025.1701126.
Šī pētījuma mērķis bija veikt sistemātisku pārskatu, lai analizētu aromterapijas mērķi mātes trauksmes ārstēšanā un miega kvalitātes uzlabošanā grūtniecības un pēcdzemdību periodā.
Metodes
Datu ievākšanai izmantotas tādas datu bāzes kā PubMed, Cochrane, Web of Science un Embase, analizējot pētījumus līdz 2025. gada oktobrim. Identificēti 13 derīgi pētījumi. Pētījumu metodoloģiskā kvalitāte izvērtēta ar Cochrane neobjektivitātes riska rīka palīdzību. Metaanalīze veikta ar Stata 15.0 palīdzību.
Rezultāti
Aromterapija kopumā šai sieviešu grupai (grūtniecības un pēcdzemdību periodā) samazināja trauksmes līmeni (SMD = -0,4; 95 % TI -068 līdz -0,14; p = 0,002, I² = 63,8) un veicināja miega kvalitāti (SMD = -0,59; 95 % TI -0,98 līdz -0,21; p = 0,002, I² = 88,7). Apakšgrupu analīzē secināts, ka izteiktākais efekts sagaidāms prenatālas aromterapijas gadījumā, efektīvi samazinot trauksmi (SMD = -0,75, 95 % TI -0,97 līdz -0,52, p = 0,000, I² = 0) un uzlabojot miega kvalitāti (SMD = -1,18, 95 % TI -2,08 līdz -0,29, p = 0,000, I² = 90,6).
Secinājumi
Metaanalīze demonstrē pozitīvus aromterapijas efektus mātes trauksmes līmeņa stabilizēšanā un miega kvalitātes uzlabošanā, kā arī identificē labāko intervences laiku. Tomēr, ņemot vērā ierobežoto pētījumu skaitu, datu vākšana un analīze jāturpina, lai iegūtu augstākas kvalitātes pētījumus šajā jomā.
Komentē Dr. I. Everte
“Vēlos uzsvērt, ka pirmkārt jāizvērtē, kāpēc grūtniecei vispār ir trauksme, jo reizēm trauksmi pastiprina dzelzs deficīta anēmija, arteriāla hipotensija ar kompensatoru tahikardiju, ko subjektīvi sieviete var izjust kā nemieru; reizēm trauksmi var pastiprināt D vitamīna trūkums vai līdzās pastāvoši vairogdziedzera darbības traucējumi u. c. Vienmēr jāvērtē arī, vai sievietei ir psihoemocionāls ikdienas atbalsts, vai mājās nepastāv emocionāla, fiziska vai seksuāla vardarbība, kuras vienīgā izpausme var būt sūdzības par trauksmi.
Runājot par aromterapiju, katrai metodei ir savi riski un ieguvumi. Es domāju, ka svarīgi atcerēties, ka ēteriskās eļļas netiek rekomendētas grūtniecības pirmajos četros mēnešos, un arī vēlākā grūtniecības un pēcdzemdību posmā pirms ēterisko eļļu lietošanas vēlams pārrunāt šo soli ar veselības aprūpes speciālistu. Pastāv riski alerģiskām reakcijām, respiratoram distresam u. c. Katrai metodei ir savas priekšrocības un lietojuma veidi, bet aromterapija nebūtu tas, ko es rekomendētu grūtniecības laikā tieši risku dēļ. Noteikti ir speciālisti, kuru viedoklis atšķiras no manējā, un tas ir iespējams.
Grūtniecības laikā trauksmes, depresijas un miega traucējumu simptomus efektīvi palīdz mazināt arī citas nefarmakoloģiskās metodes, par kuru efektivitāti ir ļoti daudz zinātnē balstītu pierādījumu, piemēram, psihologa atbalsts, mākslu terapijas (vizuālās mākslas terapija, mūzikas terapija, deju un kustību terapija, drāmas terapija), ergoterapija, grūtniecībai piemērotas fizioterapijas nodarbības, ūdens vingrošana un citas. Ja stāvoklis ir smagāks un trauksmes, depresijas simptomi nekoriģējas, jāizvērtē arī farmakoterapijas riski un ieguvumi.
Ir prieks, ka attīstās dažādas nefarmakoloģiskās metodes un tās tiek pētītas arvien vairāk, tajā pašā laikā jābūt piesardzīgiem, sevišķi jau tik sensitīvā laikā kā grūtniecība.”
