Klīniskā gadījuma aprakstā paciente ar neiroendokrīnu audzēju — insulinomu. Gadījuma aprakstā detalizēti skaidroti izmeklējumi un ārstu izvēlētās ārstēšanas metodes katrā slimības progresēšanas posmā.
SPKC dati liecina, ka visvairāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs 2015. gadā bija krūts vēzis. Jā, to ārstē arvien veiksmīgāk, taču kas notiek pēc krūts vēža ārstēšanas? Šajā rakstā apskatīsim biežākās problēmas, ar ko pacientes saskaras pēc krūts vēža ārstēšanas, kā arī rehabilitācijas posmus.
Aprakstītajā klīniskajā gadījumā atainota jaunas diagnostikas metodes — pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) nozīme agrīnas slimības aktivitātes noteikšanā pacientam ar ādas melanomu, kas deva iespēju sākt savlaicīgu mērķterapiju.
Pēdējos 30 gados ievērojami samazinājusies mirstība no kolorektālā vēža, tāpēc pacienti, kas ar to slimojuši, ir īpaša pacientu grupa, kuru aprūpē jāņem vērā tas, ka viņiem ir palielināts kolorektālā vēža recidīva risks, citu onkoloģisku slimību risks, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa ārstēšanas blaknes.
"Zebru kluba" otrā tikšanās bija veltīta zināšanu apmaiņai par savlaicīgu NET diagnostiku Latvijā, ārstēšanas vadlīnijām un speciālistu sadarbību.
Neārstēta smaga obstruktīva miega apnoja (OMA) saistīta ar īpaši agresīvu malignu ādas melanomu – šādi dati iegūti daudzcentru prospektīvā pētījumā.
Aromatāzes inhibitori, ko lieto krūts dziedzera vēža pacienšu ārstēšanā, salīdzinot ar tamoksifēnu nav saistīti ar palielinātu fatālu kardiovaskulāru notikumu risku (miokarda infarkts, insults).
Novembrī atklāja Stereotaktiskās radioķirurģijas centru Sigulda (SRC Sigulda) — pirmo privāto radioķirurģijas centru Baltijā ar Baltijas valstīs modernāko stereotaktiskās radioķirurģijas iekārtu CyberKnife® M6, kas speciāli paredzēta radioķirurģiskām manipulācijām.
“Niršana ir skaista atpūta no ikdienas rūpēm,” saka onkologs—ķirurgs ANDREJS SREBNIJS, kad tiekamies Latvijas Onkoloģijas centrā. Dakteris ar prieku un reizē skumjām stāsta par savu aizraušanos, jo situācija pasaulē pēdējā laikā ļoti mainījusies un nav zināms, kad atkal varēs relaksēties zemūdens pasaulē.
Pacientus ar onkoloģiskām slimībām un to izraisītām sāpēm ģimenes ārsta praksē sastop ik dienas. Kā rīkoties dažādās situācijās, kā palīdzēt pacientam cīnīties ar sāpēm un nogurumu? Rakstā apkopotas ģimenes ārsta sagatavotas praktiskas situācijas, kuras risināt palīdz onkologs—ķīmijterapeits.
DPYD gēna testēšana ieviesta pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.
Hronisku iekaisīgu imunoloģisku slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta (RA), psoriātiskā artrīta (PsA), aksiālā spondiloartrīta (axSpA), sistēmas sarkanās vilkēdes, kā arī iekaisīgo zarnu slimību (IZS) un ādas psoriāzes ārstēšana pēdējo divdesmit gadu laikā ir piedzīvojusi milzīgu un revolucionāru attīstību.
Traucēts miegs un tad trauksme? Vai varbūt depresijas radīti miega traucējumi? Klīniskajā praksē pacientiem bieži novērojama psihiskās veselības traucējumu komorbiditāte ar miega traucējumiem. Būtiskākais klīnicistam — spēt pazīt simptomus, rūpīgi iztaujāt un noskaidrot anamnēzi, lai atrastu veiksmīgāko risinājumu un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Preoperatīva anēmija ietekmē trešo daļu pacientu, kam plānota sirds operācija, tādējādi pieaugot asins masas transfūzijas nepieciešamības riskam. Pētījumi rāda, ka apmēram 20-50 % sirds ķirurģijas pacientu saņem asins pārliešanu. Anēmija un asins pārliešana saistīta ar augstāku komplikāciju risku, atrašanos intensīvās terapijas nodaļā un mirstības risku pēc operācijas. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt intravenoza dzelzs efektus uz nepieciešamību saņemt eritrocītu masu un atjaunošanos pēc sirds ķirurģijas.
