Ģimenes ārsta praksē ik dienu ~ 40 % gadījumu uz konsultāciju ierodas pacienti, kuriem ir dažādi psihiski traucējumi. No psihotiskajiem traucējumiem zināmākā — bet ne izplatītākā — slimība šajā grupā ir šizofrēnija.
Trauksme ir emocijas, kas rodas par kādu iespējamu apdraudējumu vai iekšēju psiholoģisku konfliktu. Tā ir normāla parādība, kuras galvenā funkcija ir signalizēt par briesmām un ierosināt piemērotu atbildreakciju.
Cilvēki, kuriem ir kāda atkarība (alkohola, narkotiku u.c.), apkārtējos un arī veselības aprūpes speciālistos nereti izraisa nepatiku, nicinājumu, pat riebumu un aizspriedumainu attieksmi. Pacientus ar aktīvu atkarību, akūtu intoksikāciju vai kaitējoši pārmērīgu vielu lietošanu bieži vien labāk redz ejam nekā nākam.
Eiropa noveco. Eurostat publicētie dati rāda, ka to iedzīvotāju skaits, kas pārsniedz 60 gadu vecumu, ik gadu pieaug par diviem miljoniem. Prognozes rāda, ka 2060. gadā šīs vecumgrupas iedzīvotāju īpatsvars Eiropā būs 30 %.
Histērijas izpausmju dažādība var samulsināt. Cilvēki šo vārdu lieto dažādiem uzvedības traucējumiem, kas var svārstīties no vecumposma normas līdz smagai patoloģijai, kura ietekmē dzīves kvalitāti un ilgstoši jāārstē. Nereti, runājot par histērisku reakciju, iedomājamies mazuli, kas krīt gar zemi un kliedz publiskā vietā, klasiski — veikalā pie rotaļlietu plaukta. Taču bieži šajā gadījumā bērns spēj reaģēt uz apkārt notiekošo un pamanīt, ja situācija attīstās viņam vēlamajā virzienā.
Miega traucējumus var raksturot nepietiekams miegs, pārmērīga miegainība, tie var būt saistīti ar dienas režīmu, liecināt par ikdienas paradumiem un dzīvesveidu vai arī vēstīt par kādu citu somatisku vai psihiatrisku slimību. Ārstēšana vienmēr ir kompleksa: mainot ikdienas dzīves ritmu un lietojot psihoterapijas metodes un/vai medikamentus.
Gan somatiskā profila veselības aprūpes speciālistiem, gan psihiatriem konsultācijās nereti jārunā par stresa problēmu un cilvēka psihoemocionālo reakciju uz stresu, īpaši svarīgi to ievērot agrīnās slimības stadijās. Mūsdienu pasaules apstākļos cilvēka dzīvē valda dažādu veidu stress, turklāt pašreizējā Covid–19 pandēmija uzjunda papildu stresa faktorus. [1]
Laikā, kad tik ļoti daudz runājam par Covid–19 izraisīto krīzi, priekšplānā izvirzīta psihiatriskā aprūpe, izgaismojot arī pašnāvnieciskās uzvedības problemātiku. Lai gan lielākajai daļai pašnāvībās cietušo būtu diagnosticējama kāda psihiska slimība, ir novērota tendence pašnāvību biežāk veikt sociālas, ekonomiskas, ģimenes un individuālas krīzes periodā. [1]
Depresīvu/trauksmes spektra traucējumu attīstībai īpaši pakļauti ir ģimenes ārsti salīdzinājumā ar kolēģiem stacionāros, jo pārsvarā pirmie saskaras ar pacienta medicīniskajām sūdzībām, risina ne tikai ārstnieciskos, bet arī sociālos jautājumus, vada praksi (respektīvi, uzņēmumu), atbild par lielu apjomu dokumentācijas.
Kairināto zarnu etioloģijā un norisē nozīmīgi ir psihoemocionālie un vides faktori. Precīza izpratne par dažādu faktoru mijiedarbību, psihodiagnostika paver iespējas psihoemocionālam atbalstam un ārstēšanai, lai vēl papildus samazinātu slimības simptomu biežumu un izteiktību, uzlabotu pacienta psihisko veselību un psihoemocionālo labklājību.
Hospitalizētiem pacientiem ar C. difficile infekciju (CDI) nelabvēlīgāki iznākumi bija saistīti ar lielāku vecumu, ārstēšanos intensīvās terapijas nodaļā (ITN), aknu slimību ar ascītu, kolonizāciju ar vankomicīnrezistentu enterokoku, parenterālu uzturu un nātrija bikarbonāta terapiju.
Neskatoties uz to, ka pēdējo 40 gadu laikā ir panākts ievērojams progress kardiovaskulāro slimību (KVS) diagnostikā un ārstēšanā, tās joprojām ir viens no vadošajiem invaliditātes un nāves cēloņiem gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem 2022. gadā pasaulē gandrīz 20 miljoni cilvēku mira KVS dēļ, un gandrīz pusē no šiem nāves gadījumiem cēlonis bija koronārā sirds slimība (KSS) un akūts koronārs sindroms (AKS). [1; 2]
Sadzīvē iegūta pneimonija (SIP) ir viens no vadošiem nāves iemesliem visā pasaulē. Lai SIP efektīvi ārstētu, nepieciešams samazināt nevajadzīgu un pārmērīgu plaša spektra antibiotiku lietošanu klīniskajā praksē. Lai izvērtētu, kādu antibakteriālo terapiju pacientam nozīmēt, svarīgi pārzināt potenciālos riska faktorus, kas var norādīt uz zāļu rezistenta patogēna iesaisti procesā.
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
Pierādījumi tam, vai kafija un tēja kā ietekmē kognitīvo veselību, līdz šim nav bijuši skaidri definēti. Turklāt, lielākajā daļā pētījumu par kafiju nav precizēts, vai efekts novērojams kafijai ar kofeīnu vai bez. Šā iemesla dēļ veikts prospektīvs kohortas pētījums ASV, lai analizētu saistību starp kafijas vai tējas uzņemšanu un demences risku / kognitīvo funkciju.
