Gan somatiskā profila veselības aprūpes speciālistiem, gan psihiatriem konsultācijās nereti jārunā par stresa problēmu un cilvēka psihoemocionālo reakciju uz stresu, īpaši svarīgi to ievērot agrīnās slimības stadijās. Mūsdienu pasaules apstākļos cilvēka dzīvē valda dažādu veidu stress, turklāt pašreizējā Covid–19 pandēmija uzjunda papildu stresa faktorus. [1]
Laikā, kad tik ļoti daudz runājam par Covid–19 izraisīto krīzi, priekšplānā izvirzīta psihiatriskā aprūpe, izgaismojot arī pašnāvnieciskās uzvedības problemātiku. Lai gan lielākajai daļai pašnāvībās cietušo būtu diagnosticējama kāda psihiska slimība, ir novērota tendence pašnāvību biežāk veikt sociālas, ekonomiskas, ģimenes un individuālas krīzes periodā. [1]
Depresīvu/trauksmes spektra traucējumu attīstībai īpaši pakļauti ir ģimenes ārsti salīdzinājumā ar kolēģiem stacionāros, jo pārsvarā pirmie saskaras ar pacienta medicīniskajām sūdzībām, risina ne tikai ārstnieciskos, bet arī sociālos jautājumus, vada praksi (respektīvi, uzņēmumu), atbild par lielu apjomu dokumentācijas.
Kairināto zarnu etioloģijā un norisē nozīmīgi ir psihoemocionālie un vides faktori. Precīza izpratne par dažādu faktoru mijiedarbību, psihodiagnostika paver iespējas psihoemocionālam atbalstam un ārstēšanai, lai vēl papildus samazinātu slimības simptomu biežumu un izteiktību, uzlabotu pacienta psihisko veselību un psihoemocionālo labklājību.
Trauksmes spektra slimības nopietni iespaido ne tikai atsevišķa cilvēka dzīves kvalitāti, bet arī pasaules ekonomiku. 2010. gadā Eiropā sakarā ar prombūtni no darbā, sniegto medicīnisko palīdzību, invaliditātes pabalstiem un samazinātu darba efektivitāti zaudēti apmēram 75 miljardi eiro.
Alkoholiskos dzērienus lieto dažādu iemeslu dēļ, visbiežāk tādēļ, lai atslābinātos vai sajustu eiforisku labsajūtu. Alkohols ir visbiežāk lietotā inde visā pasaulē, galvenais novēršamais priekšlaicīgas invaliditātes un nāves cēlonis.
Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības.
Šizofrēnija ir plaši izplatīta slimība visā pasaulē. Pasaules literatūras dati liecina, ka gadā ar šizofrēniju saslimst apmēram 1,5 miljoni cilvēku. [17] Slimības gadījumu sastopamība pasaulē pieaugušajiem variē no 1 līdz 17 uz 1000 cilvēkiem. [12] Citi dati vēsta, ka šizofrēnija sastopama apmēram 1 % pasaules iedzīvotāju. [10]
Sezonāli afektīvie traucējumi ir viens no depresīvo traucējumu apakštipiem, sastopami apmēram 2—8 % Eiropas iedzīvotāju. Sūdzības lielākoties parādās rudens/ziemas periodā, pavasarī sasniedzot remisiju. Lielākā problēma — izteikti noturīgi simptomi, ko pēc 5—11 gadus ilga ārstēšanās perioda pilnībā atrisina viens no pieciem pacientiem. [10]
Pusaudzis ir sarežģīta vecumgrupa — grūtības sadarboties var būt ne tikai ģimenes lokā, bet arī ārsta kabinetā. Speciālisti atzīst, ka šajā vecumā pie ārsta dodas visretāk, un, ja tomēr atnāk, tad tas lielākoties ir vecāku neatlaidības dēļ. Kādām problēmām jāpievērš uzmanība, strādājot ar pusaudzi? Domās par to dalās četri speciālisti.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
