Ģimenes ārsta praksē ik dienu ~ 40 % gadījumu uz konsultāciju ierodas pacienti, kuriem ir dažādi psihiski traucējumi. No psihotiskajiem traucējumiem zināmākā — bet ne izplatītākā — slimība šajā grupā ir šizofrēnija.
Trauksme ir emocijas, kas rodas par kādu iespējamu apdraudējumu vai iekšēju psiholoģisku konfliktu. Tā ir normāla parādība, kuras galvenā funkcija ir signalizēt par briesmām un ierosināt piemērotu atbildreakciju.
Cilvēki, kuriem ir kāda atkarība (alkohola, narkotiku u.c.), apkārtējos un arī veselības aprūpes speciālistos nereti izraisa nepatiku, nicinājumu, pat riebumu un aizspriedumainu attieksmi. Pacientus ar aktīvu atkarību, akūtu intoksikāciju vai kaitējoši pārmērīgu vielu lietošanu bieži vien labāk redz ejam nekā nākam.
Eiropa noveco. Eurostat publicētie dati rāda, ka to iedzīvotāju skaits, kas pārsniedz 60 gadu vecumu, ik gadu pieaug par diviem miljoniem. Prognozes rāda, ka 2060. gadā šīs vecumgrupas iedzīvotāju īpatsvars Eiropā būs 30 %.
Histērijas izpausmju dažādība var samulsināt. Cilvēki šo vārdu lieto dažādiem uzvedības traucējumiem, kas var svārstīties no vecumposma normas līdz smagai patoloģijai, kura ietekmē dzīves kvalitāti un ilgstoši jāārstē. Nereti, runājot par histērisku reakciju, iedomājamies mazuli, kas krīt gar zemi un kliedz publiskā vietā, klasiski — veikalā pie rotaļlietu plaukta. Taču bieži šajā gadījumā bērns spēj reaģēt uz apkārt notiekošo un pamanīt, ja situācija attīstās viņam vēlamajā virzienā.
Miega traucējumus var raksturot nepietiekams miegs, pārmērīga miegainība, tie var būt saistīti ar dienas režīmu, liecināt par ikdienas paradumiem un dzīvesveidu vai arī vēstīt par kādu citu somatisku vai psihiatrisku slimību. Ārstēšana vienmēr ir kompleksa: mainot ikdienas dzīves ritmu un lietojot psihoterapijas metodes un/vai medikamentus.
Gan somatiskā profila veselības aprūpes speciālistiem, gan psihiatriem konsultācijās nereti jārunā par stresa problēmu un cilvēka psihoemocionālo reakciju uz stresu, īpaši svarīgi to ievērot agrīnās slimības stadijās. Mūsdienu pasaules apstākļos cilvēka dzīvē valda dažādu veidu stress, turklāt pašreizējā Covid–19 pandēmija uzjunda papildu stresa faktorus. [1]
Laikā, kad tik ļoti daudz runājam par Covid–19 izraisīto krīzi, priekšplānā izvirzīta psihiatriskā aprūpe, izgaismojot arī pašnāvnieciskās uzvedības problemātiku. Lai gan lielākajai daļai pašnāvībās cietušo būtu diagnosticējama kāda psihiska slimība, ir novērota tendence pašnāvību biežāk veikt sociālas, ekonomiskas, ģimenes un individuālas krīzes periodā. [1]
Depresīvu/trauksmes spektra traucējumu attīstībai īpaši pakļauti ir ģimenes ārsti salīdzinājumā ar kolēģiem stacionāros, jo pārsvarā pirmie saskaras ar pacienta medicīniskajām sūdzībām, risina ne tikai ārstnieciskos, bet arī sociālos jautājumus, vada praksi (respektīvi, uzņēmumu), atbild par lielu apjomu dokumentācijas.
Kairināto zarnu etioloģijā un norisē nozīmīgi ir psihoemocionālie un vides faktori. Precīza izpratne par dažādu faktoru mijiedarbību, psihodiagnostika paver iespējas psihoemocionālam atbalstam un ārstēšanai, lai vēl papildus samazinātu slimības simptomu biežumu un izteiktību, uzlabotu pacienta psihisko veselību un psihoemocionālo labklājību.
Hroniski paaugstināts asinsspiediens ir viena no izplatītākajām kardiovaskulārajām slimībām, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un disfunkciju. Paralēli sirds, nieru un asinsvadu bojājumiem hipertensija būtiski ietekmē arī centrālo nervu sistēmu, radot dažādus neiropsihiatriskus simptomus un sindromus. [1—3] Šie simptomi parasti nav primāri psihiski traucējumi, bet gan sekundāri; tie ietver smadzeņu autoregulācijas traucējumus, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumus un iekaisuma procesus CNS. [4—8]
Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir viena no nopietnākajām globālajām sabiedrības veselības problēmām, ar kuru ik gadu saskaras veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē. AMR mēdz dēvēt par kluso pandēmiju; tā apdraud līdz šim efektīvo infekciju ārstēšanu, palielina mirstību, pagarina hospitalizācijas laiku un būtiski ietekmē veselības aprūpes izmaksas. Latvija nav izņēmums, — pēdējos gados pieaug gan multirezistentu patogēnu izplatība, gan antibiotiku patēriņš.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
No 2026. gada 8. janvāra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” vadīs ilggadējais centra ārsts un Torakālās ķirurģijas un invazīvās pneimonoloģijas klīnikas vadītājs Ints Siliņš. Stacionāra līdzšinējā galvenā ārste un vadītāja bija Andra Cīrule savu profesionālo posmu šajā amatā noslēdza 2025. gada decembra beigās.
