Garā Covid risks pēc Omikrona varianta pārslimošanas zemāks nekā pēc Delta varianta
Ir mazāk ticams, ka Omikrona variants izraisīs garo Covid, salīdzinot ar Delta variantu.
Sabiedrības veselība
Latvijas iedzīvotāji ārstu apmeklē retāk
Latvijas iedzīvotāji ārstu apmeklē vidēji 3,21 reizi gadā, kas ir par 0,43 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) veiktā pētījuma dati.
Augsts optimisma līmenis saistīts ar ilgāku mūžu
Augstāks optimisma līmenis ir saistīts ar ilgāku mūža ilgumu un dzīvi pēc 90 gadu vecuma dažādu rasu un etniskās piederības sievietēm.
Svara zudums ar bariatriskās ķirurģijas palīdzību samazina risku saslimt ar vēzi un nāvi no ļaundabīgiem audzējiem
Klīvlendas klīnikas pētījums liecina, ka pieaugušajiem ar aptaukošanos svara zudums, kas panākts ar bariatrisko operāciju, bija saistīts ar 32% mazāku vēža attīstības risku un par 48% mazāku ar vēzi saistītas nāves risku, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuriem operācija nebija veikta.
Ilgtermiņa mirstība pēc SARS-CoV-2 pārslimošanas
Pētījumā secināts, ka personām, kuras bija inficējušās ar SARS-CoV-2 vīrusu, gada laikā pēc infekcijas pārslimošanas bija trīs reizes lielāks risks nomirt, nekā personām, kuras nebija inficējušās ar SARS-CoV-2 vīrusu.
Cilvēkiem ar epilepsiju ir īsāks paredzamais mūža ilgums
Vidēji cilvēki ar epilepsiju dzīvo par 10-12 gadiem mazāk nekā tie, kuriem nav šīs slimības. Papildu mirstība ir īpaši izteikta cilvēkiem, kuriem ir epilepsija un garīgi traucējumi.
Mirstības rādītāji pacientiem ar psihisku un somatisku slimību
Starp pacientiem ar psihiskām slimībam novēroti agrīnas mirstības rādītāji. Lielākoties to skaidro ar somatisku blakusslimību klātesamību, kas paredzamo dzīvildzi ievērojami saīsina.
Globālais slimību slogs pieaugušajiem virs 70 gadu vecuma: sistemātisks pārskats
Pirmo reizi vēsturē pieļauj, ka lielākā daļa pasaules jaundzimušo nodzīvos līdz 70 gadiem vai ilgāk. Ņemot vērā, ka visā pasaulē tiek novērota populācijas novecošanās, jāpārdomā tādas veselības aprūpes stratēģijas, kas nodrošinātu arī senioru labbūtību un veselības uzturēšanu optimālā līmenī.
Tendences bērnu veselībā un labbūtībā: 2016.–2020.gada ASV dati
Lai uzlabotu jebkuras valsts sabiedrības veselību, nopietni jāpievēršas bērnu veselībai un labbūtībai, jo tā ir mūsu nākotne par ko jādomā ilgtermiņā. Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas bērnu veselībā notikušas piecu gadu periodā (iekļaujot Covid–19 pandēmijas laiku), ASV veikta nacionāli reprezentatīva aptauja.
Kāda ir katastrofu medicīnas civilā – militārā sadarbība krīzes situācijā?
11. martā notika Latvijas veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas organizētā konference par mobilizācijas organizatoriskajiem jautājumiem, kā arī par atbildīgo militārās un civilās medicīnas iestāžu redzējumu par sadarbību.
Lasītākais Doctus.lv
Onihomikoze. Svarīgākais — pacienta un ārsta pacietība ārstējot
Onihomikoze klīnicistu praksē ir starp biežākajām naga infekcijām un var būt iemesls pacienta psihosociālām problēmām un diskomfortam, sāpēm naga apvidū. Zināmi vairāki riska faktori — hiperhidroze, tinea pedis, psoriāze, kā arī tādi eksogēni faktori kā ciešu apavu nēsāšana, nagu traumatisms, higiēnas un aprūpes pārkāpumi. Risku palielina blakusslimības: cukura diabēts, imūnsupresija, vēnu nepietiekamība, perifēro artēriju slimība un citas.
Primāra arteriāla hipertensija. Farmakoloģiskā terapija Latvijā
Esenciālas jeb primāras arteriālas hipertensijas (AH) sastopamības rādītājs ir ļoti augsts, turklāt tā izraisa nopietnas kardiovaskulāras komplikācijas, palielina mirstību un ir cēlonis pārejošai un pastāvīgai invaliditātei. [1] Rakstā sniegtas atziņas no pētījuma par asinsspiediena farmakoloģisko ārstēšanu Latvijā: ar pacientu saistīto rezultātu novērtējums.
Hroniska venoza mazspēja* ārsta ikdienas praksē
Hroniska venoza mazspēja ir termins, ko plaši lieto fleboloģijā, tomēr praksē to nereti lieto nevietā, runājot, piemēram, par varikozām kāju vēnām vai vēnu mazspēju. Rakstā vienkāršotā veidā sniegts skaidrojums, kāda ir atšķirība un ko tas nozīmē.
Cukura diabēta terapija. Holistiska pieeja pacientu aprūpē
Cukura diabēts (CD) ir endokrīna slimība, kuras ārstēšanas centrā jābūt diabēta pacientam. Terapijas izvēli nosaka glikēmijas pakāpe, blakusslimības, sociālie faktori un citi iemesli, kas var ietekmēt ārstēšanu.
Multiplā skleroze. Raksturojums un eksperta komentārs
Multiplā skleroze (MS) ir hroniski progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar jaunus pieaugušos un ir iemesls agrīnai invaliditātei šajā vecumgrupā. Precīzs MS cēlonis nav zināms, to izraisa vairāku līdztekus faktoru kopums. Iespējamie multiplās sklerozes simptomi ir ļoti dažādi, to izpausmes nosaka perēkļa lokalizācija galvas vai muguras smadzenēs, arī prognoze katra pacienta gadījumā atšķiras.
Nozares
A
- Alergoloģija 46
- Algoloģija 66
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 25
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 168
- Dietoloģija 33
E
- Endokrinoloģija 310
F
- Farmācija 58
- Farmakoloģija 197
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 47
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 272
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 48
I
- Imunoloģija 15
- Infektoloģija 283
- Internā medicīna 20
K
- Kardioloģija 441
Ķ
- Ķirurģija 154
N
- Narkoloģija 30
- Neatliekamā medicīna 29
- Nefroloģija 57
- Neiroloģija 306
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 71
- Onkoloģija 202
- Otorinolaringoloģija 75
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 180
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 205
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 128
R
- Radioloģija 22
- Reanimatoloģija 17
- Reimatoloģija 76
- Retās slimības 11
S
- Sabiedrības veselība 239
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 45
T
U
- Uroloģija 88
- Uzturzinātne 70