Multimorbiditāte saistīta ar sliktu dzīves kvalitāti, polifarmāciju, augstām veselības aprūpes izmaksām un mirstību. Lai noskaidrotu, kādi nevēlami dzīvesstila faktori raksturīgi pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām, tika veikts perspektīvs šķērsgriezuma pētījums Nīderlandē.
Pārmērīga TV skatīšanās bērnībā ir saistīta ar sliktāku veselības stāvokli vēlāk dzīves laikā. Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuri bērnībā, kas daudz skatījās TV, biežāk attīstījās metabolais sindroms vēlāk dzīves laikā.
ASV publicētas rekomendācijas kolorektālā vēža skrīningu sākt jau no 45 gadu vecuma pacientiem ar vidēju risku. Lielā daļā pasaules valstu skrīnings tiek sākts 50 gadu vecumā, t.sk. arī Kanādā. Lai noskaidrotu, kādu ietekmi agrīna kolorektālā vēža sijājošā diagnostika atstāj uz vēža sastopamības, mirstības un izmaksu rādītājiem Kanādā, veikts mikrosimulācijas pētījums OncoSim platformā.
Brokastošana pēc pulksten 9.00 palielina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu par 59 %, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri ēd brokastis pirms pulksten 8.00. Šis ir galvenais secinājums pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 000 dalībnieku no Francijas kohortas. Rezultāti liecina, ka var samazināt cukura diabēta risku ne tikai mainot to, ko ēdam, bet arī to, kad ēdam.
Pacientiem, kuri bija fiziski aktīvi pirms plānotas operācijas bija par 56 % retāk pēc operācijas komplikācijas un īsāks uzturēšanās laiks slimnīcā.
Pieaugot kolorektālā vēža sastopamībai jaunu pacientu vidū, svarīgi identificēt modificējamos riska faktorus, lai procesu novērstu. Šajā pētījumā skaidroja, vai alkohola patēriņš saistīts ar augstāku kolorektālā vēža risku jaunu pacientu (līdz 50 gadu vecumam) vidū un vai novērojamas atšķirības starp dzimumiem un audzēja lokalizācijā.
Līdz šim pētījumos izteikts pieņēmums, ka transpersonām ir lielāks suicīda un mirstības risks nekā vispārējai populācijai, taču lielapjoma populācijas pētījumu šajā virzienā nebija.
Vairāk kā puse pasaules bērnu tiek pakļauti pasīvās smēķēšanas draudiem, kas saistīti ar daudzskaitlīgām veselības problēmām tuvākā un tālākā nākotnē. Šā pārskata mērķis bija apkopot datus par pasīvo smēķēšanu un tās ietekmi uz bērna (zīdaiņa, pirmsskolas vecuma un vecāka) mutes dobuma veselību.
Pētnieki atklāja, ka koledžas studenti, kuri mēģināja samazināt savu sociālo mediju lietošanu līdz 30 minūtēm dienā, divu nedēļu eksperimenta beigās un salīdzinājumā ar kontroles grupu ieguva ievērojami zemākus rezultātus trauksmes, depresijas, vientulības un baiļu skalā.
Projektam “E-Veselība jaunā kodola izveide” piešķirtais finansējums ir 3,1 miljons eiro un līdz 2022. gada beigām tika izlietoti 2,9 miljoni eiro. Tehnoloģiju uzlabošanai un attīstīšanai projekta ietvaros šogad plānots ieguldīt 167 tūkstošus eiro.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Pacientiem, kuri operācijas laikā saņēma reģionālo anestēziju, līdz pat 12 mēnešiem bija mazāks hronisku pēcoperācijas sāpju risks, īpaši pēc krūts, ceļa un krūškurvja operācijām.
Magnijs ir nozīmīga minerālviela ar daudzveidīgu iedarbību. Daļa no tās radītajiem efektiem jau ir pierādīta, daļa vēl tikai tiek pētīta. Tas piedalās vairāk nekā 300 enzimātiskās reakcijās mūsu ķermenī, kas saistītas ar enerģijas ražošanu, muskuļu kontrakcijām un nervu funkciju. Ņemot vērā tā nozīmīgos bioloģiskos efektus, interese par magnija lietošanu ikdienā sabiedrības vidū pieaug.
Tīkla analīzē par 32 nejaušināti kontrolētiem pētījumiem ar 11 399 rozācijas pacientiem secināts, ka lokāli lietojams ivermektīns un iekapsulēts benzoilperoksīds iekaisīgās izmaiņas ādā mazina veiksmīgāk kā metronidazols, lietojot 8-16 nedēļas ilgi. Šis bija efektivitāti un panesību salīdzinošs pētījums vidēji smagas un smagas gaitas rozācijas gadījumā.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais nāves cēlonis pasaulē, kas ik gadu prasa gandrīz 20 miljonus dzīvību. SAS slimības veido aptuveni 32 % no visiem nāves gadījumiem pasaulē. Vairāk nekā 80 % SAS nāves gadījumu izraisa koronāra sirds slimība un insults. Aptuveni viena trešdaļa SAS nāves gadījumu notiek priekšlaicīgi personām, kas jaunākas par 70 gadiem. Viens no sešiem cilvēkiem vecumā no 15 līdz 46 gadiem mirst no SAS. Fakti neiepriecina… Bet jāatceras, ka 80 % kardiovaskulāro nāvju ir novēršamas!
