Pētījumi par D vitamīna efektu uz demences iznākumiem līdz šim bijuši ar dažādiem rezultātiem un svarīgiem ierobežojumiem ticamības izvērtēšanai. Tāpēc pētījumi turpinās un speciālisti no Apvienotās Karalistes skaidroja, vai D vitamīna statuss serumā un tā lietošana saistīta ar visu iemeslu demences, Alcheimera slimības un vaskulāras demences sastopamību.
Obsesīvi kompulsīvi traucējumi ir hroniska psihiatriska slimība, kas skar apmēram 2 % pasaules populācijas. Smagākos slimības gadījumos pacientiem pastāv grūtības uzturēt veselīgu dzīvesveidu, higiēnas normas, ir alkohola un citu vielu atkarības riski. Šobrīd pieejamie mirstības rādītāji šai pacientu grupai ir ierobežotā daudzumā. Zviedrijā tika veikts kohortas pētījums, kurā noteikts visi un specifiskie mirstības rādītāji pacientiem ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju un šo pacientu brāļiem un māsām.
Līdz šim ir maz pētīts, vai pacientiem ar nesen zaudētu svaru ir paaugstināts risks vēža sastopamībai 12 mēnešu periodā salīdzinot ar tiem, kam šāds svara zudums nav novērots. Lai noskaidrotu, kādi ir riski, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums medicīnas profesionāļu vidū.
Pētījums atklāj, ka gados jauniem pieaugušajiem, kuri ziņoja par lielāku stresu pusaudžu vecumā, bija augstāks asinsspiediena, aptaukošanās un citi kardiometabolisku faktoru risks.
Šobrīd tiek pētīta dažādu minerālvielu loma svara regulācijā caur to antioksidantu un oksidantu īpašībām, kā arī ietekmi uz insulīna un glikozes metabolismu. Šajā pētījumā skaidrots, vai kādu konkrētu minerālvielu patēriņš bērniem dažādās vecuma grupās ir saistīts ar augstāku ķermeņa masas indeksu (ĶMI).
Pētījums atklāj nozīmīgu saistību starp 74 slimībām agrīnā dzīves periodā un iespējamību palikt bez bērniem visas dzīves garumā, un ar 33 no šīm slimībām slimo gan sievietes, gan vīrieši.
Ļoti neparastu raksta analīzi veikusi kāda autore ASV, kas identificējusi Barbie zīmola lelles, kas tirgū pieejamas medicīnas speciālistu veidolā. Tās salīdzinātas ar citu ražotāju lellēm pēc to precizitātes klīniskās un laboratorās drošības standartu attēlojumā.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 50 000 Korejas pusaudžu, secināts, tiem, kuri izmantoja viedtālruni vairāk nekā 4 stundas dienā, bija augstāks psihisko saslimšanu un vielu lietošanas risks.
Pašreizējie pierādījumi par saistību starp pašu ziņoto pasīvās smēķēšanas iedarbību un galvassāpēm vai migrēnu ir ierobežoti un pretrunīgi. Svarīga problēma ir faktiskās pasīvās smēķēšanas iedarbības novērtējuma trūkums, izmantojot biomarķierus.
Jau pierādīts, ka pārmērīgi ilgs ekrāna laiks dažādās bērnu vecumgrupās paaugstina risku attīstīties dažādām psihiskās veselības problēmām. Bet vai pastāv atšķirība iznākumā atkarībā no tā, ko bērns skatās?
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
