Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.
Klimata pārmaiņas var būt saistītas ar pieaugošo mirstību un invaliditāti no insulta visā pasaulē. Pētnieki atklāja, ka neoptimāla temperatūra, kas ir augstāka vai zemāka par temperatūru, kas saistīta ar zemāko mirstības līmeni, arvien vairāk ir saistīta ar nāvi un invaliditāti insulta dēļ. Pētījums nepierāda, ka klimata pārmaiņas izraisa insultu. Tas tikai parāda saistību. Pētījumā netika pārbaudīti arī citi riska faktori, piemēram, augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis.
Šķiet uz šo jautājumu diemžēl jāatbild noliedzoši. Pētnieki ASV skaidroja, vai atgādinājumi pacientam par nepieciešamību vakcinēties pret gripu SMS veidā vai elektroniski pacientu portālā ir efektīvi, lai paceltu vakcinācijas aptveri. Rezultāti nebija iepriecinoši.
Pētījumā ar gandrīz miljons iedzīvotājiem no 29 Eiropas valstīm atklājās dažādas asinsrites infekciju tendences. Cilvēka vecums, dzimums un atrašanās vieta ir saistīta ar iespēju, ka viņam ir asinsrites infekcija, kas ir izturīga pret antibiotikām.
Uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir saistīts ar paaugstinātiem priekšlaicīgas nāves riskiem, bet līdz šim nav analizēts, vai psihofarmakoterapija var mazināt UDHS pacientu mirstības riskus.
Smēķēšanas atmešana samazina mirstību un saslimstību. Tomēr joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā un cik ātri smēķēšanas atmešana samazina mirstības līmeni no smēķēšanas izraisītām slimībām.
Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Nesmēķējošo cilvēku skaits Latvijā arvien samazinās, un šobrīd tas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā
Ārzemju literatūrā ēdiena iedalīšanā izmanto Nova klasifikāciju, kurā iekļauti arī ultra–processed foods (UPF). Ar to mēs saprotam pārtiku, kas ir gatava drīzai ēšanai: uzkodas, gāzēti dzērieni, gatavās aplejamās nūdeles, gatavie ēdieni, pusfabrikāti, kas tikai jāuzsilda. Lai apkopotu pierādījumus par UPF ietekmi uz cilvēka veselību, zinātnieki Austrālijā veica sistemātisko pārskatu kopsavilkumu, iekļaujot jau veiktās meta–analīzes par šo tēmu.
Vairāk kā miljards bērnu, pusaudžu un pieaugušo pasaulē dzīvo ar aptaukošanos, aptaukošanās rādītāji bērniem un pusaudžiem ir četrkāršojušies, salīdzinot 1990. un 2022.gada datus. Aptaukošanās rādītāji vīriešiem ir trīskāršojušies un sievietēm dubultojušies šajā laika periodā. Savukārt nepietiekama svara rādītāji ir samazinājušies, tādejādi aptaukošanās ir izplatītākais nepietiekam uztura veids lielākajā daļā reģionu.
Depresīvie traucējumi visā pasaulē ir nozīmīgs iemesls darbnespējai un invaliditātei. Liela daļa depresijas pacientu ir laba atbildreakcija uz farmakoterapiju un psihoterapiju, taču vērojami arī rezistences gadījumi. Turklāt nozīmīga daļa depresijas pacientu nevar atļauties nepieciešamo terapiju. Fiziskās aktivitātes var būt efektīvs papildu līdzeklis depresijas ārstēšanā. Lai identificētu optimālo fizisko aktivitāšu daudzumu un intensitāti, salīdzinātu efektu ar psihoterapiju un antidepresantiem, veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.
Zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeņa pazemināšana līdz < 40 mg/dl — krietni zem pašreizējām pēcinsulta vadlīniju mērķvērtībām — mazināja nopietnus kardiovaskulārus notikumus, nepalielinot hemorāģiskā insulta risku pacientiem ar iepriekšēju išēmisku insultu.
Gastroezofageālais atvilnis (GEA) jeb kuņģa satura nokļūšana barības vadā ar vai bez regurgitācijas un vemšanas ir plaši sastopams zīdaiņu populācijā. Pirmajā dzīves mēnesī vismaz vienu reizi dienā atvilnis skar 72 % jaundzimušo, bet sešu mēnešu vecumā — 56 % zīdaiņu. Atviļņa biežums pēc gada vecuma samazinās, tomēr tā izplatība atkal pieaug pusaudžu vecumā. [13; 24]
Sievietes reproduktīvā sistēma ir ieprogrammēta cikliskai funkcionalitātei, kas sākas līdz ar pubertāti un menarhi jeb pirmajām menstruācijām un beidzas ar menopauzes iestāšanos, par ko parasti klīniski lēmumu pieņem gadu pēc pēdējām menstruācijām. Menstruālā cikla galvenā misija ir olšūnas nobriešana un grūtniecības iestāšanās. Olšūnu daudzums sievietes organismā ir ģenētiski noteikts piedzimšanas brīdī — ar cik piedzimusi, ar tik mūžs jānodzīvo. Bet tad, kad olšūnu rezerves olnīcās izsīkst, sākas hormonāls pieklusums, kas noved pie likumsakarīgām hormonālajām izmaiņām.
Krūts vēža incidence pieaug visā pasaulē, īpaši starp sievietēm premenopauzē. Aprēķini par 2040.gadu norāda uz 3 miljoniem jaunu gadījumu un 1 miljonu nāves gadījumu ik gadu. Hormonālā kontracepcija ir zināms krūts vēža riska faktors, tomēr svarīgi diferencēt riskus starp dažādām hormonālās kontracepcijas zāļvielām.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
