Pētījumi, kuros iekļauti gandrīz 2 miljonu pieaugušo visā pasaulē, liecina, ka aptuveni piecu augļu un dārzeņu porciju ēšana ik dienu, kurās 2 ir augļi un 3 dārzeņi, visticamāk, ir optimālākais daudzums ilgākam mūžam. Jaunie pētījumi publicēti Amerikas Sirds asociācijas žurnālā Circulation.
Covid-19 pandēmija maina alkohola lietošanas paradumus. Pozitīvā vai negatīvā virzienā? Ja lūko kopumā alkoholisko dzērienu apjomu Latvijā, kas nodots patēriņam, tad pērn tas samazinājās par 12,4%. Ja skatās individuāli, tad aptaujas rāda: daļa to sākuši lietot vairāk, daļa mazāk.
Cilvēki, kuri ir bijuši inficējušies ar SARS-CoV-2 vīrusu, varētu labi aizsargāti pret atkārtotu inficēšanos ar vīrusu vismaz dažus mēnešus. Šis atklājums var izskaidrot, kāpēc reinfekcija ir salīdzinoši reta, un tam var būt nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību.
Veselības ministrijas izstrādājusi kārtību, kas nosaka pieraksta veidošanas nosacījumus grupu vakcinācijai un balstvakcinācijai (2.vakcīnas devas saņemšana) vakcinācijas iestādēs un ģimenes ārstu praksēs. Tā ir saistoša visām ārstniecības iestādēm, kas nodrošinās vakcināciju.
Maskas palīdz aizsargāt to valkātājus no SARS-CoV-2 vīrusa, kas izraisa Covid-19, iegūšanas vai izplatīšanas, taču tagad Nacionālo veselības institūta pētnieki ir pievienojuši pierādījumus vēl vienam iespējamam ieguvumam valkātājiem: maska var palīdzēt mazināt elpošanas ceļu slimības, piemēram, Covid-19.
Uztura informācija no trim lieliem, labi zināmiem sirds slimību pētījumiem liecina, ka vienas vai vairāku kafijas tasīšu ar kofeīnu dzeršana var mazināt sirds mazspējas risku. Pētījuma rezultāti publicēti Circulation: Heart Failure.
29. janvārī Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) ir ieteikusi Eiropas Savienībā reģistrēt ar nosacījumiem vakcīnu “Covid-19 Vaccine AstraZeneca”. Lai vakcīna tiktu reģistrēta lietošanai visās ES dalībvalstīs, vēl nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu. Saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju Nacionālajam veselības dienestam (NVD) pirmā šo vakcīnu piegāde ir plānota šī gada februārī.
Pēc 7. februāra par ārkārtas situācijas virzību varētu lemt pēc “luksofora principa”, nosakot konkrētus saslimstības rādītājus, proti, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
48 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, 22 % – no līdzcilvēkiem, bet 24 % atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Pieaugošā Covid-19 izplatība, kā arī stingrākie ierobežojumi ir liels izaicinājums sabiedrības mentālajai veselībai.
7.janvārī veselības ministra amatā apstiprināts Daniels Pavļuts. 8. janvārī intervijā Latvijas Radio premjers Krišjānis Kariņš sacīja, ka no veselības ministra sagaida vakcinācijas tempa kāpināšanu. Tāpat solīja atbalstu, piešķirot resursus. Tiekot gaidīti ekspertu priekšlikumi.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Plaušu vēzis nesmēķētājiem (cilvēkiem, kas dzīves laikā izsmēķējuši mazāk kā 100 cigaretes) sastopams 15-20 % no visiem plaušu vēža gadījumiem pasaulē. ASV ikgadējā plaušu vēža incidence nesmēķētāju vidū ir 20,8 uz 100 000 persongadiem sievietēm un 4,8-12,7 uz 100 000 persongadiem vīriešiem.
Apmēram 8-22 % no krūts vēža gadījumiem tiek atklāti III un IV stadijās, kaut arī ir pieejamas advancētas skrīninga iespējas atklāt vēzi tā sākotnējā posmā. Populācijas pētījumā Zviedrijā noskaidrots, vai sievietēm, kas neierodas uz savu pirmo mamogrāfijas skrīningu ir augstāks ilgtermiņa risks sliktai skrīninga līdzestībai un krūts vēža iznākumam.
