Ja lūko globālos datus, tad vasaras viducī (līdz jūlijam beigām) pret Covid–19 bija potējusies ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju. Valstīs ar zemiem ienākumiem tikai 1 %, bet Kanādā, Izraēlā, Lielbritānijā, Čīlē vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši gandrīz 70 %, ASV 55 %, bet Japānā, kur jūlijā sākās olimpiskās spēles, 35 %. Latvijā vismaz vienu potes devu saņēmuši nepilni 40 %.
Jaunākie vakcinācijas pret Covid-19 aptveres dati (uz 26.07.2021.) liecina, ka vislielākā aptvere ir veselības nozares darbinieku vidū, kur ar vismaz vienu devu ir vakcinējušies 84 % nozares darbinieku, vēsta NVD Vakcinācijas projekta nodaļas informācija.
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Drošuma komiteja (PRAC) veikusi izvērtēšanu, kā rezultātā Gijēna-Barē sindroms (GBS) tiks norādīts kā <em>Covid-19 Vaccine Janssen</em> ļoti reta blakusparādība, informē ZVA
Septembrī visiem veselības aprūpes darbiniekiem jābūt vakcinētiem vai arī pastāv risks, ka viņi nesaņems algu. Šādu nosacījumu noteikusi Francijas valdība – ziņo BBC Health.
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) informē, ka šobrīd Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram, balstoties uz ZVA pieejamiem datiem, būtu noteikta cēloniska saistība ar Covid-19 vakcināciju.
Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz galvenos nosacījumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai.
Garais Covid ir definēts kā simptomu saglabāšanās vairāk kā trīs mēnešus pēc inficēšanās ar SARS–CoV–2. Lai labāk izprastu slimības ilgtermiņa gaitu un simptomu etioloģiju, tika analizēta Covid–19 pacientu kohorta prospektīvi.
No 2020. gada 28. decembra līdz 2021. gada 2. jūlijam Covid-19 infekcija konstatēta 101 209 cilvēkiem, t. sk. 4 074 (4%) cilvēkiem pēc pirmās vakcīnas devas un 292 (0,3%) cilvēkiem infekcija konstatēta pēc 14 dienām, pabeidzot vakcinācijas kursu. Kādi ir dati par vakcinācijas efektivitāti?
7. un 8. oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies gan 14. starptautiskā medicīnas izstāde “Medbaltica 2021”, gan vairākas konferences nozares profesionāļiem, kuri beidzot klātienē un vienkopus izstādes atmosfērā varēs dalīties ar pieredzi un iepazīt medicīnas jaunumus.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]