Pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana uzlabo kognitīvas funkcijas, pašsajūtu, uzmanību, garastāvokli, uzlabo vielmaiņas procesus, ādas stāvokli, palielina aizsardzības spējas, samazina slimību attīstības risku, toties ūdens trūkums organismā var izraisīt nogurumu, koncentrēšanās samazināšanos, galvassāpes, slāpes. [1]
Laiks, ko cilvēki dienas laikā pavada sēžot, ir saistīts ar augstāku sirds slimību, cukura diabēta, vēža un priekšlaicīgas nāves risku, neatkarīgi no regulārām fiziskām aktivitātēm. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Annals of Internal Medicine.
Dzelzs deficīta anēmija ir biežākā no mazasinības formām. Neārstēta dzelzs deficīta anēmija var veicināt slimību un infekciju attīstību, ietekmējot imūnsistēmu. Smagas dzelzs deficīta anēmijas dēļ var attīstīties sirds un plaušu komplikācijas, tāpēc ļoti būtiski ir atpazīt dzelzs deficīta anēmiju un to pareizi ārstēt.
Cilvēkiem, kuri optimistiski skatās uz dzīvi, ir nozīmīgi labāka sirds asinsvadu veselība, secināts pētījumā, kurā analizēja saistību starp optimismu un sirds veselību vairāk nekā 5100 pieaugušajiem.
Inga ŠMATE, Slimību Profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore, valsts pārvaldē – kopš 1998. gada.
Homo sapiens ir radība, kas atsvabinājusi kāju darbību no elpošanas kustībām, tā ir radība ar atsperīgām kājām, tievu, vertikāli orientētu rumpi bez apmatojuma, ar efektīvu atdzesēšanas aparātu - sviedru dziedzeriem. Daba ir izveidojusi ideālu maratonskrējēju. Dabas mātes rīcība nav nesaprātīga.
XXI gadsimta sākums ir zīmīgs ar strauju medicīnas tehnoloģiju attīstību. Starp tām nozīmīga vieta ir orgānu un audu transplantācijai, kas laika gaitā attīstījusies, uzlabojusies un pašlaik dod iespēju dzīvot tūkstošiem cilvēku. Transplantēšana ir viens no brīnumainajiem sasniegumiem mūsdienu medicīnā. Bet tā pilnībā atkarīga no donoru dāsnuma un viņu ģimenēm. Attiecība – ziedoto orgānu un audu vajadzības pret to piegādes iespējām – turpina pieaugt, taču ir tūkstošiem cilvēku, kas var palīdzēt, var kļūt par orgānu un audu donoriem.
Regulāra skriešana pagarina dzīves ilgumu par 6,2 gadiem vīriešiem un par 5,6 gadiem sievietēm, ziņo Kopenhāgenā veikta pētījuma rezultāti.
Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. [1] Pastāstīt par piemērotu fizisko aktivitāti vienā rakstā ir praktiski neiespējami, jo ikvienā fiziskās aktivitātes līmenī – profesionālais sports, amatieru sports, veselības veicinoša aktivitāte vai ārstnieciskā vingrošana – tai jābūt individuāli piemērotai cilvēkam. Fiziska slodze ir noteikta apjoma un intensitātes fizisko vingrinājumu iedarbība uz cilvēka organismu, bet sporta treniņš ir organizēta un mērķtiecīga fiziskā aktivitāte.
Kopš industriālās revolūcijas laikiem sabiedrība kļuvusi arvien atkarīgāka no tehnoloģijām. Mūsdienu sabiedrība meklē aizvien jaunus veidus, kā atvieglot ikdienu. Mūsu dzīve vairs nav iedomājam bez datora, tālruņa un citām elektroniskām ierīcēm. Mēs tās lietojam ik dienu, bet reti kurš aizdomājas, ka tās varētu būt kaitīgas veselībai. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par mūsdienu tehnoloģiju ierīču – televizoru, datoru, mobilo tālruņu – iespējamo kaitīgo ietekmi uz veselību.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
