PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Sausas ādas kopšana dažādos vecumposmos

R. Zvejniece
Sausas ādas kopšana dažādos vecumposmos
No senseniem laikiem ādas kopšanā lieto dažādus mīkstinošus un mitrinošus līdzekļus. Jau senie ēģiptieši kā ādas mitrinātājus lietojuši sezama, mandeļu vai olīvu eļļu. Slavenā Kleopatra gāja ēzeļu piena vannās ar domu, ka tā būs laba viņas ādai. Viena no visbiežākajām ādas problēmām ir sausa āda, un ar to ir saskāries gandrīz ikviens.

Sausas ādas pazīmes

Izmeklējot sausa āda ir raupja, var būt ādas lobīšanās, bet, ja kseroze jeb ādas sausums pastiprinās, var parādīties arī apsārtums, lobīšanās, ādas plaisāšana. Smagākos gadījumos var parādīties ihtiotiska jeb zivju zvīņām līdzīga āda. Subjektīvās sūdzības parasti ir par velkošu, dedzinoši sāpīgu sajūtu un niezi. Tālāki ādas bojājumi attīstās pēc kasīšanas, savukārt kasīšana izraisa tādu iekaisuma mediatora kā histamīns izdalīšanos, kas vēl vairāk saasina stāvokli un veicina ekzēmas attīstību.

Ja ir sausa āda, izmaiņas var konstatēt arī fizioloģiski. Sausas ādas gadījumā ādas raga slānis mazāk satur ūdeni un dabisko mitrinātāja faktoru, ko var noteikt ar objektīviem mērījumiem. Veselas ādas raga slānis satur 15-20% ūdens, bet, ja mitruma līmenis ādā pazeminās līdz 10% un mazāk, ādas virskārtā parādās kserozes pazīmes: lobīšanās un raupjums. Mūsdienās ādas mitruma daudzumu var noteikt ar speciālām ierīcēm.

Ādas novecošanās

Ādai ir divi galvenie novecošanos veicinoši procesi - iekšējie un ārējie. Iekšēji procesi ir katra cilvēka ģenētiskais pamats, kā arī laiks un ādas nespēja atjaunoties. Savukārt ārējie faktori ir smēķēšana, alkohols, nepilnvērtīga pārtika un saules UV starojums. Uzskata, ka 80% ādas novecošanas veicina tieši saules starojums. Tā tiek uzskatīta par priekšlaicīgu ādas novecošanos.

Ja āda noveco iekšēju faktoru dēļ, vizuāli tai nav pigmentplankumu, tā ir gluda, bet ar pastiprinātām ādas līnijām. Mikroskopiski tādai ādai konstatē epidermas atrofiju, kas izpaužas ar epidermas slāņa saplakšanu. Atrofija ir arī dermā. Kolagēna šķiedras nav sabiezētas, bet to skaits ir pieaudzis.

Savukārt ārējās novecošanās pazīmes ir pigmentplankumi - lentigo vai plankumu hiperpigmentācija, dziļas grumbas vai depigmentēti laukumi, piemēram, pilienveida hipomelanoze. No šādiem bojājumiem pamatā cieš saulei atklātās vietas - seja, dekoltē zona un roku dorsālā vir­sma, ko ilgstoši pakļauj UV staru iedarbībai. Turklāt āda zaudē toni, elastīgumu, kļūst trausla, asinsvadi viegli plīst, klīniski tas izpaužas kā purpura. Parādās tādi labdabīgi ādas jaunveidojumi kā keratozes, teleangektāzijas.

Pētījumā noskaidrots, ka cilvēkiem, kas pārtikā vairāk lieto dārzeņus (spinātus, sparģeļus, seleriju, baklažānus, ķiplokus un sīpolus), olīveļļu, nepiesātinātās taukskābes un pākšaugus, bet mazāk piena produktu (sviestu, margarīnu) un saldumus, saulei atklātajās vietās veidojas mazāk grumbu. Fotonovecošanās ir lēnāka, ja lieto A, C vitamīnu, kalciju, fosforu, magniju, dzelzi un cinku.

Katrā vecumā par ādu jārūpējas atšķirīgi

Zīdaiņi un bērni

Zīdaiņa vecumā āda ir visneaizsargātākā un jutīgāka. Nav attīstījušies sviedru un tauku dziedzeri, kas ir nozīmīgi ādas aizsarg­barjeras veidošanā. Bērniem līdz 2 gadu vecumam āda ir par piektdaļu plānāka, salīdzinot ar pieaugušo ādas biezumu, un ādas raga slānis ir plānāks un vājāks. Keratinocīti ir vājāk saistīti, līdz ar to arī ādas barjera ir samazināta. Hidrolipīdu un aminoskābju slānītis nav līdz galam attīstīts. Tas nozīmē, ka bērnu āda ir neaizsargātāka pret izžūšanu un sārmainu vielu ietekmi. Hidrolipīdu slānītis attīstās tikai pubertātes periodā un atkal samazinās pēc 35 gadiem.

Viens no biežākajiem ādas sausuma iemesliem agrā bērnība ir atopiskais dermatīts, kas ir ar kompleksu patofizioloģiju, ģenētiskai predispozīcijai mijoties ar ārējās vides kairinātājiem. Ziemeļeiropā saslimstība bērniem ar atopisko dermatītu ir jau 20%. Straujais saslimstības pieaugums vairāk skaidrojams ar ārējās vides kairinošo ietekmi, nevis ģenētiskām izmaiņām.

Maziem bērniem karstā laikā nevajadzētu smērēt taukainus krēmus, īpaši uz lieliem ādas laukumiem, jo tie veicina oklū ziju. Tādejādi tiek traucēta iztvaikošana un ir traucēta termoregulācijas funkcija.

Tāpēc rekomendē vieglus mitrinošos krēmus, kas nesatur smaržvielas, stiprus konservantus un kairinošas vielas (piemēram, urīnvielu).

20 gados...

Āda atjaunojas 21-28 dienu laikā. Šajā periodā svarīga ir ādas mitrināšana un saules aizsardzība. Vasarā labāk ar SPF 25, citos gadalaikos SPF 15. Ja smēķēšana ir ieradums, jādomā par tās atmešanu. Smēķēšanas dēļ āda pastiprināti noveco, jo samazinās skābekļa apgāde ādā, parādās sīkas grumbiņas ap muti. Šajā vecumposmā pieaug vēlme pēc brūna ādas iedeguma, tāpēc jaunieši pastiprināti apmeklē solāriju, kur bieži vien āda tiek pārdedzināta. Tas ne tikai savecina ādu ar kolagēno un elastīgo šķiedru destrukciju, bet tā tiek arī pārsausināta.

30 gados...

Ap 30 gadiem šūnu maiņa samazinās, atjaunošanās ilgst pat 40 dienas. Daudzi ārējās vides faktori (piesārņojums, cigarešu dūmi, saule) liek par sevi manīt uz ādas - tā zaudē toni, parādās sīkas mīmikas grumbas. Tāpēc šajā posmā pastiprināti jādomā par ādas kopšanu. Vēlami ir mitrinošie krēmi ar antioksidantu darbību, piemēram, krēmi ar A, E un C vitamīnu.

Ēdienkartē jābūt svaigiem augļiem, dārzeņiem, graudaugiem, zivīm, kas ir ar augstu antioksidantu darbību. Tie nei­t­ralizē brīvos radikāļus organismā un veicina ādas šūnu atjaunošanos, producē enzīmus, kas veicina kolagēna sintēzi. Vēlams ir arī magnijs un cinks. Svarīgs ādas mitrināšanas faktors - izdzert pietiekami daudz ūdens pa dienu (vismaz 2 litrus).

40 gados...

Premenopauzālais periods. Pazeminās estrogēnu līmenis, kas deponējas tauku šūnās. Estrogēni ir dabiskās pretiekaisuma molekulas: līdzko tie samazinās, paaugstinās jutība pret daudziem kosmētikas produktiem, ko agrāk varēja lietot bez problēmām. Āda kļūst vēl plānāka, parādās dziļākas grumbas. Pamanāmākas kļūst grumbas ap muti un acīm. Ādas šūnu nomaiņa šajā laikā ir palēnināta, tāpēc pāris reižu nedēļā noderīgas ir nolobošas procedūras ar alfa hidroksiskābēm, skrubi un enzīmiem, kas piešķir svaigas un atjaunotas ādas izskatu. Labi ir arī C vitamīna krēmi, jo veicina kolagēna sintēzi. A vitamīna krēmi veicina kolagēna sintēzi un izlīdzina grumbas.

Pa dienu labāk lietot vieglos krēmus vai losjonus, kuru sastāvā ir tādas mitrinošās vielas kā hialuronskābe, glicerīns, urīnviela vai sorbitols, kas mitrina ādu.

Uz nakti labi lietot kaut ko "smagāku": krēmus, kuru sastāvā ir vazelīns, minerāleļļas, šī sviests vai cetilalkohols, kas mīkstina ādu un veido tādu kā aizsargkārtiņu.

Menopauze...

Menopauzes periodā āda kļūst daudz plānāka. Ādas novecošanās noris sinerģiski ar vecumu un fotonovecošanos, kā arī ar hormonālajām izmaiņām un metabolajiem faktoriem. Estrogēnu deficīts, kas iestājas postmenopauzālajā periodā, izraisa atrofiju, kolagēna un ūdens daudzuma samazināšanos ādā. Palēninās tauku dziedzeru sekrēcija, samazinās ādas elastīgums. Ir izpētīta saistība starp kolagēna zudumu un estrogēnu deficītu. Piecos gados pēc menopauzes kolagēna daudzums samazinās par 30%. Saistība: kolagēna zudums 2,1% uz katru gadu pēcmenopauzālajā periodā (15 gadu laikā). Samazinās arī glikozaminoglikānu daudzums ādā, kam ir spēcīga ūdens piesaistes funkcija.

Arvien vairāk lieto progesteronu un estrogēnu saturošos mitrinošos krēmus, kas paši par sevi veicina tauku sintēzi un uzlabo ādas elastīgumu. Pieejami ir arī augu hormoni jeb fitoestrogēni, kas imitē cilvēka hormonus un darbojas līdzīgi kā dabiskie hormoni. Iekšķīgi ādas mitrināšanai labi ir lietot polinepiesātinātās taukskābes.

Vecākās paaudzes cilvēki

Veciem cilvēkiem ādas sausums ir visbiežākā ādas problēma. Patoģenēzes pamatā ir keratinizācijas traucējumi un lipīdu daudzuma izmaiņas raga slānī. Mainās lipīdu-proteīnu membrāna un intercelulārie tiltiņi starp korneocītiem, tam seko ādas aizsargbarjeras traucējumi.

Ādas sausumu veicina vairāki medikamenti, piemēram, diurētiķi, hiperholesterīna līdzekļi, antiandrogēni un cimetidīns.

Viena no galvenajām sūdzībām sausas ādas gadījumā ir ādas nieze. Tāpēc svarīgi diferencēt, vai niezes pamatā nav kāda cita saslimšana. Niezošas ādas iemesli veciem cilvēkiem:

  • Xerosis cutis/estētiskais iekaisīgais kontaktdermatīts;
  • cukura diabēts;
  • aknu un žultsceļu saslimšanas;
  • nieru saslimšanas;
  • dzelzs deficīts;
  • medikamenti;
  • neoplastiskās saslimšanas (limfomas/leikēmijau.c.);
  • policitēmija;
  • hipotireoze/hipertireoze;
  • dermatitis herpetiformis;
  • psihogēni iemesli;
  • parazītu infekcijas.

Pēcāk ādas apasiņošana vēl vairāk samazinās, līdz ar to āda izskatās vēl pelēkāka, arī asinsvadi ir kļuvuši trauslāki.

Ja uz epidermas aizsargbarjeru iedarbojas ārējs kairinātājs, vecai ādai vajag vairāk laika reģernerācijas procesam, tāpēc iekaisīgais kontaktdermatīts biežāk attīstās veciem cilvēkiem. Viens no klasiskajiem iekaisīgā kontaktdermatīta veidiem veciem cilvēkiem ir estētiskais dermatīts jeb estētiskā ekzēma, jeb eczema cracquile. Tā parasti izpaužas ziemā gaisa sausuma dēļ. Šajā vecumposmā jānodrošina intensīva ādas mitrināšana, vēlams lietot "smagākus" krēmus uz eļļas bāzes.

Kā rīkoties?

Daudzi ārsti vēl joprojām uzskata, ka ādas mitrināšana ārstniecības procesā ir maznozīmīga vai ka mitrināšanai ir tikai kosmētisks efekts. Bet sausa āda ir bojāta, neaizsargāta āda, kas veicina dažādu ādas slimību attīstību.

Sausas ādas gadījumā galvenais ir atjaunot bojāto ādas raga slāni un nodrošināt pilnvērtīgu mitrināšanu, izmainot apkārtējo mitruma līmeni, mainot mazgāšanās paradumus un uzklājot piemērotus mitrinošos līdzekļus.

Apkārtējais mitruma līmenis ir būtisks ādas sausuma attīstībā. Ja apkārtējās vides mitrums ir zem 10%, ādas raga slānis dramatiski zaudē mitrumu. Savukārt mitruma līmenis virs 70% atjauno mitruma līmeni raga slāni. Tas gan nenozīmē, ka apkārtējam mitrumam visu laiku jābūt 70%. Optimālais mitruma līmenis apkārtējā vidē ir 45-65%.

Ādas mitruma uzturēšanā svarīgi ir arī mazgāšanās paradumi. Nevajag mazgāties ilgāk par 20 minūtēm. Pacientiem iesaka mazgāties reizi vai divas nedēļā, var mazgāties katru dienu pa 10 minūtēm ar viegli siltu ūdeni. Labāk izvēlēties ziepju aizvietotājus un ziepes bez smaržvielām. Mazgāšana ar ziepēm, kuru sastāvā ir surfaktanti, vēl vairāk veicina ādas sausumu, samazinot lipīdu daudzumu un līdz ar to raga slāņa biezumu.

Atbilstīgi smaržai, konsistencei, klājamībai katram cilvēkam ar sausu ādu jāatrod savs mitrinošais krēms. Viena veida krēms visiem neder. Tāpēc pirms krēma regulāras lietošanas vēlams izmēģināt dažādus krēmus. Mitrinošos līdzekļus vislabāk uzklāt uzreiz pēc mazgāšanās, kamēr āda vēl ir viegli mitra. Mitrinātāji jāuzklāj matu augšanas virzienā, lai neveidotos folikulīti. Arī pārāk treknu krēmu lietošana izraisa oklūziju un folikulītu attīstību.

Āda dažādos gadalaikos atšķiras, tāpēc vajadzība pēc mitrinošajiem līdzekļiem var būt atšķirīga: iespējams, ziemā prasīsies taukaināks krēms, bet vasarā viegls mitrinošais krēms.

Ādas fizioloģijas procesos būtiskas ir polinepiesātinātās taukskābes (omega-3, omega-6), kas piedalās ādas aizsargbarjeras veidošanā, eikazonoīdu produkcijā un kalpo kā šūnu signālmolekulas. Nepiesātinātās taukskābes pamatā ir epidermas fosfolipīdos, kā arī keramīdos, un tie ir galvenie ādas barjefunkcijas izveidē.

Par sausas ādas iemeslu var būt arī A vitamīna un karotīna trūkums, kas atbild par sviedru dziedzeru darbību, uzturot ādas miklumu un nodrošinot ādas elastīgumu. A vitamīnu var uzņemt gan ar vitamīnu preparātiem, gan ar pārtikas produktiem (aknas, piena produkti, olas dzeltenums, burkāni, ķirbji, sarkanie pipari, tomāti, apelsīni, mandarīni, pētersīļi, dilles).

Arī stress veicina ādas sausumu, jo stresa dēļ samazinās raga slāņa keramīdu daudzumus un dabīgie mitrinātāja faktori.

Kopšanas līdzekļi

Ir divas lielas kopšanas līdzekļu grupas.

  • Emolienti jeb mīkstinātāji veidoti no lipīdiem, kas pārklāj ādas virskārtu un veido oklūziju, neļaujot mitrumam iztvaikot caur ādas virskārtu. Maldīgs ir uzskats, ka, jo taukaināks kopšanas līdzeklis, jo āda būs vairāk mitrināta un aizsargātāka. Sausu ādu nevar "mitrināt", smērējot tikai tādus ietaukojošus līdzekļus kā vazelīns, lanolīns vai augu eļļas. Tiem pamatā ir ādu mīkstinoša funkcija. Savukārt mitrinātāji ir lipīdu emulsijas, kas intensīvi mitrina ādu. To sastāvā ir humek tan ti jeb vielas, kas "noķer" ādā ūdeni (piemēram, urea, glicerīns) un nodrošina ādas raga slāņa pilnvērtīgu mitrināšanu. Tāpēc emolienti jeb mīkstinātāji bieži tiek kombinēti ar mitrinošajiem līdzekļiem.
  • Korneocītos ir tā saucamie dabīgie humektanti, kas saista ūdeni. Tie tiek saukti par dabīgo mitrinātāja faktoru. Dabīgais mitrinātāja faktors ir 15-20% no visa ādas raga slāņa svara. Dabīgā mitrinātāja faktora vielas:
    • brīvās aminoskābes- 40%,
    • Pyrrolidone karboksilskābe - 12%,
    • laktāts - 12%,
    • cukuri - 8,5%,
    • urea - 7%,
    • Na, Ca, Cr un Mn fosfāti un hlorīdi - 18,5%,
    • amonjaks, urīnskābe, glikozamīni, kreatinīns - 1,5%,
    • citas - 9%.

Dabīgais mitrinātāja faktors notur ūdeni un piešķir ādai elastīgumu. Ja dabīgā mitrinātāja faktora ādai trūkst, tad tās spēja saistīt ūdeni samazinās, tā zaudē elastīgumu. Jo dabiskāks un fizioloģiski tuvāks ir mitrinošais līdzeklis, jo āda labāk mitrinās.

Nevēlamās mitrinošo līdzekļu blakusparādības

Visbiežākās mitrinošo līdzekļu blakusparādības ir subjektīvas sajūtas, piemēram, dedzināšana, durstīšana. Palielinātu jutīgumu visbiežāk izraisa mitrinātāji (pienskābe, urea, pirolidonkarboksilskābe) un konservanti (benzoskābe, pīlādžskābe).

Reizēm var attīstīties t.s. status cosmeticus, kad teju ikviens produkts izraisa niezi, dedzināšanu un durstīšanu. Mitrinātāji parasti nesatur stiprus kairinātājus, bet daudzkārtēja to lietošanas uz sausas, jutīgas ādas var izraisīt subjektīvas sūdzības.

Arvien biežāk cilvēkiem parādās arī alerģiskas reakcijas pret kosmētikas produktiem. Aizvien grūtāk ir pielāgot kopšanas līdzekļus, jo gandrīz visi satur smaržvielas un konservantus, kas ir biežākie alerģiskā kontaktdermatīta izraisītāji. Reakcija parasti parādās 48-96 stundas pēc kosmētiskā produkta uzklāšanas. Un, ja vienreiz sensibilizācija notikusi, tad alerģija paliek uz mūžu. Pietiek ar niecīgu devu, lai alerģija uzliesmotu no jauna.

Konservanti un smaržvielas ir visbiežākie ādas sensibilizētāji kosmētikas produktos. Viens no agresīvākajiem konservantiem ir propilēnglikols, kas var izraisīt kairinājuma dermatītu, alerģisko kontaktdermatītu vai neimunoloģisku kontakturtikāriju. Propilēnglikolu neiesaka lietot maziem bērniem.

Biežākie ādas sensibilizētāji:

  • peru balzams,
  • lanolīns,
  • propilēnglikols,
  • parabēni,
  • formaldehīds,
  • smaržvielas,
  • E vitamīns,
  • alveja.

No visām alerģijām pret kosmētiku smaržvielas veido 30-45%. Gandrīz 90% kosmētikas produktu satur smaržvielas - fragrance vai perfume. Ir zināms vairāk nekā 2500 smaržvielu molekulu. Cilvēkiem ar smaržvielu alerģiju ir ļoti grūti izvairīties no smaržvielām, jo gandrīz ikviens kosmētikas līdzeklis vai saimniecības līdzeklis satur kādu smaržvielu. Alerģijas gadījumā iesaka izvairīties no smaržvielu saturošiem līdzekļiem, bet problēmas parādās tad, kad ražotāji neuzrāda pievienotās smaržvielas. Mūsdienās smaržvielas var pārbaudīt, veicot ādas alerģiskos testus jeb ādas aplikācijas testus, ar kuriem iespējams noteikt līdz pat 75% no visām smaržvielām. Pacients uz laboratoriju aiznes savus kopšanas produktus, lai noteiktu smaržvielas katrā produktā un to panesamību.

Mūsdienu ķīmiskajā pasaulē cilvēki arvien vairāk tiecas izmantot dabiskos līdzekļus, kas arī nereti izraisa alerģiskas reakcijas. Biežākais ir peru balzams jeb myroxylon pereirae, kas pamatā ir dabiskajos līdzekļos. Dabīgās zāles, dabīgās ziedes, tējas var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkam ar peru balzama hipersensitivitāti. Bieži vien cilvēkiem ar peru balzama alerģiju ir arī smaržvielu alerģija.

Vēl viens dabīgais produkts, ko plaši lieto kosmētikā, ir lanolīns. Tas ir bīstams ar izteikto spēju sensibilizēt organismu un veicināt alerģiskā kontaktdermatīta attīstību. Un, ja reiz attīstās hipersensibilizācijas reakcija, tā ir uz visu dzīvi. Vēlāk cilvēkam var parādīties grūtības dažādu kosmētikas līdzekļu (krēmu, ziežu, lūpukrāsu, ziepju u.c.) lietošanā, pret lanolīnu sensibilizētam pacientam arī atsevišķas drēbes un kažokādas var radīt alerģijas uzliesmojumu. Kaut gan pēdējā laikā ražošanas tehnoloģijas uzlabojumu rezultātā lanolīns tiek attīrīts līdz tādam līmenim, ka reti kad izraisa alerģijas.

Jāpiemin arī tāds spēcīgs konservants kā methylisothiazolinone (methylchloroisothiazolinone). Tas ir biežs kosmētikas konservants, ko lielākoties pievieno uz ūdens bāzes veidotiem krēmiem ar mērķi nepieļaut baktēriju un sēnīšu vairošanos. Ar to sensibilizācija notiek jau agrā bērnībā, jo pat bērnu autiņbiksītes un salvetes ir apstrādātas ar šo konservantu. Vēlākā dzīves periodā visbiežāk ar to saskaras kosmētikas produktos, kas izraisa jau alerģisku reakciju.

Biežs sensibilizētājs ir formaldehīds un tā atbrīvotajkonservanti, piemēram, quaternium 15, imidazolidinyl urea, diazolidinyl urea un bronopols. Ja ir alerģija pret formaldehīdu, tad liela varbūtība, ka būs reakcija arī pret formaldehīda atbrīvotājkonservantiem. Tāpēc pozitīvas reakcijas gadījumā pret formaldehīdu, iegādājoties jaunu kosmētikas produktu, jāpārliecinās, vai tā sastāvā nav arī tā atbrīvotājkonservanti. Formaldehīda atbrīvotāji ir ¼ kosmētikas līdzekļu. Pēc visiem likumiem kosmētikas ražotājam jāuzrāda visu sastāvdaļu saraksts, bet reizēm sastāvu ir grūti atšifrēt, jo alerģiskās vielas tiek "apslēptas" zem citiem nosaukumiem vai netiek uzrādītas nemaz, tādējādi pakļaujot pacientu alerģiskai reakcijai.