Melnraksta versijā

Vai cits piemērs. Pirmkursnieki, kas medicīnas studiju sākumā domā, ka šis laiks jau tikai tāda demo versija, kas uz viņiem neattiecas. Īstā dzīves versija sāksies, kad viņi beigs studijas – tad viss būs mainījies. Atmiņā pirms astoņiem gadiem Doctus organizēta apaļā galda diskusija, kur pieredzējis ārsts par šādu pirmkursnieku naivumu skeptiski teica: “Uz labāku situāciju es gaidu jau divpadsmito gadu, bet tikmēr laiks rit un mana dzīve arī... Visus šos gadus abi ar sievu, kura arī ir ārste, strādājām trijās darba vietās un... dzīvojām no algas līdz algai. Tikai tagad, kad par manu pamatdarbu kļuvusi strādāšana farmācijas firmā, situācija uzlabojusies.” Un kā vērtēt neoficiālās sarunās ar ārstiem izskanējušo repliku, ka grūti jau ko nule apstiprinātajam veselības ministram vēlēt vai prasīt. Protams, labi, ka viņš uzņēmies šo grūto posteni, jo, kā pats saka – “ja neviens cits to negrib, tad kādam tas jāuzņemas. Mirstamam uzvalkam kabatu nav.” Protams, labi, ka iestājas par skaidriem kritērijiem, kas, viņaprāt, ir “mūsu veselības aprūpes sistēmas nelaime – citādi nāk “mikroķēniņi” un “makroķērniņi”, kuri pieņem diskutablus un apstrīdamus lēmumus.” Nelaime gan šoreiz ir cita – daudzu prātā veselības ministrs ierakstīts tik uz pieciem mēnešiem. Pagaidu, melnraksta versijā...