Pasaulē turpinās savvaļas poliovīrusa cirkulācija, Latvijā pastāv poliomielīta ievešanas risks
"2002. gada 22.jūnijā Latvija tika sertificēta kā no poliomielīta brīva valsts, tādējādi pierādot augstu imunizācijas aptveri un efektīvu epidemioloģisko uzraudzību. Tomēr šā brīža situācija pasaulē, kad daudzviet pieaug ar savvaļas poliomielīta vīrusu izraisītā saslimšana, arī Latvijā palielinās risks „iekļūt” šai infekcijai,” saka LIC direktore, profesore Baiba Rozentāle. 
LIC epidemiologi informē, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ( PVO) datiem, pasaulē 2011.gadā līdz augusta sākumam reģistrēti 309 savvaļas poliomielīta vīrusu izraisītie saslimšanas gadījumi 14 valstīs. Pašlaik par endēmiskajām valstīm tiek uzskatīta Pakistāna, Afganistāna, Nigērija, Indija, bet ievestie gadījumi reģistrēti 10 Āfrikas valstīs (Kongo Demokrātiskā Republika, Čada, Kotdivuāra, Burkina Faso, Mali, Gvineja, Angola, Kongo, Nigēra, Gabona). Pērn savvaļas poliovīrusu ievešana izraisīja lielu poliomielīta uzliesmojumu Tadžikistānā ar tam sekojošo šīs infekcijas ievešanu Kazahstanā, Turkmenistānā un Krievijā.
„Lai savlaicīgi atklātu poliomielīta gadījumus un operatīvi veiktu pretepidēmijas pasākumus, visās pasaules valstīs tiek nodrošināta pastiprināta epidemioloģiskā uzraudzība, kuras pamatā ir akūtās šļauganās paralīzes (AŠP) uzraudzība. Tai ir būtiskā nozīme no poliomielīta brīvas valsts statusa uzturēšanas apliecinājumam. No poliomielīta brīvas valsts statusa efektivitāti apliecina fakti, cik bieži tiek atklāti un reģistrēti AŠP gadījumi bērniem līdz 15 gadu vecumam un cik ātri un kvalitatīvi šie gadījumi gan virusoloģiski, gan epidemioloģiski izmeklēti”, skaidro Baiba Rozentāle.
LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka PVO Eiropas reģionā līdz 2011.gada 5. augustam kopā reģistrēts 841 AŠP gadījums (1,1 uz 100 000 bērniem līdz 15 gadu vecumam) – no tiem Krievijas Federācijā – 209 gadījumi, Ukrainā - 72, Polijā - 23, Baltkrievijā - 22, Lietuvā – 7, Norvēģijā – 3).
Jurijs Perevoščikovs uzskata: „Iepriekšējos gados Latvijā bija sasniegts labs AŠP epidemioloģiskās uzraudzības rādītājs : 2009.gadā – 5 gadījumi, 2010.gadā – 7 gadījumi, šogad, līdz šim nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Ievērojot, kāda šobrīd ir situācija pasaulē, arī Latvijā pastāv poliomielīta ievešanas risks, un tas liek aktivizēt epidemioloģisko uzraudzību šajā virzienā. Līdz šim Latvijā konstatētie AŠP gadījumi, kā to pierādījusi laboratoriskā izmeklēšana, nebija saistīti ar poliomielīta vīrusu. Ir ļoti būtiski laikus atklāt un laboratoriski pierādīt ievestus poliomielīta gadījumus, un veikt operatīvus pretepidēmijas pasākumus un novērst infekcijas izplatīšanās draudus”
Šajā sakarībā LIC speciālisti izplatījuši aicinājumu ģimenes ārstiem un slimnīcu mediķiem, pievērst īpašu uzmanību AŠP gadījumiem un pacientu izmeklēšanai. Tā kā AŠP sindroms raksturīgs ne tikai poliomielītam, bet arī vairākām citām slimībām, tostarp, neirotropu vīrusu infekcijām, akūtai polineiropātijai (piem., Gijēna-Barē sindroms) u.c., tad epidemiologi lūdz ārstus apzināties poliomielīta iespējamību katram pacientam līdz 15 gadu vecumam, tādēļ pamanot un konstatējot kādu no šļauganās paralīzes pazīmēm, ziņot par to LIC un pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no AŠP sindroma sākuma, paņemt no pacienta nepieciešamos paraugus un nosūtīt tos uz LIC references laboratoriju virusoloģiskai izmeklēšanai. Šī prasība noteikta arī Ministru kabineta 2008.gada 13.maija noteikumā Nr.328 „Noteikumi par poliomielīta pretepidēmijas pasākumiem”. Par katru reģistrēto AŠP gadījumu epidemiologi nekavējoties ziņo PVO un veic epidemioloģisko izmeklēšanu. Bez tam katru gadu Latvija oficiāli atskaitās PVO Reģionālai poliomielīta likvidācijas sertifikācijas komisijai par sasniegto AŠP un citiem poliomielīta uzraudzības radītājiem.
Vairāk par infekcijas slimībām lasīt – www.lic.gov.lv sadaļā Infekcijas slimības (slimību apraksti).