16. aprīlī pirmo reizi vēsturē pacientei no Latvijas veikta plaušu transplantācijas operācija, ko Vīnē veica profesors Taghavi no profesora Klepetko komandas. Par operāciju ziņo pacientes ārstējošais ārsts Andris Skride.
Plau_u_oper_cija-thumb
Plaušu transplantācija plaušu hipertensijas gadījumā ir vissarežģītākā operācija, jo vienmēr tiek lietots arī ECMO aparāts! Vīnē ārsti teica, ka tik milzīgu plaušu hipertensiju un labās sirds daļas dilatāciju viņi nav redzējuši! Operācija bija veiksmīga! Tā ilga septiņas stundas, sākās pusnaktī un beidzās septiņos no rīta! Labā sirds daļa jau pēc operācijas bija normas robežās. Protams, vēl priekšā smagais pēcoperācijas periods. Vēlam pacientei spēku un izturību atveseļošanās periodā!
Veselības ministrija veikusi padziļinātu DNL analīzi. Kopš 2019. gada darbnespējas lapas sāka izsniegt elektroniski. Diagnoze tajās šobrīd nav obligāta - analizējot datus, konstatēts, ka 80,4% gadījumos kā klasificētais cēlonis tiek noradīts “cits cēlonis”, taču ņemot vērā, ka diagnozes norādīšana nav obligāta, nav iespējams secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Lai lemtu par mērķētu ārstēšanas taktiku un pilnveidotu to pacientu ārstēšanu, kas slimo ar dažādām plaušu saslimšanām, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadošie pneimonologi izstrādājuši informatīvu bukletu, kurā ietverts starptautiskās rekomendācijās balstīts detalizēts skaidrojums, kas būtu jāņem vērā, ordinējot pacientiem plaušu funkcionālos testus. Tas ir viegli saprotams ceļvedis gan veselības aprūpes speciālistiem, gan arī pacientiem.
Mentālās veselības platforma “Pleso Therapy”, kas izmanto mākslīgo intelektu, lai atrastu lietotājiem piemērotus, sertificētus terapeitus, ir piesaistījusi 1,2 miljonus eiro, lai paplašinātu savu darbību Baltijas valstīs. Starp investoriem ir Latvijas investīciju fonds “BADideas.fund”.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā izveidotais Latvijas Vēža centrs turpina aktīvu sagatavošanās procesu, lai kļūtu par starptautiski atzītu onkoloģijas aprūpes centru, virzoties uz OECI (Organisation of European Cancer Institutes) akreditācijas iegūšanu. Procesa ietvaros izstrādāti 36 izplatītāko onkoloģisko lokalizāciju klīniskie pacientu ceļi.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā veiktas divas sarežģītas un unikālas multiorgānu transplantācijas, kuru rezultātā vairākiem pacientiem sniegta otrā iespēja dzīvot. Pateicoties donoru un viņu tuvinieku nesavtīgajam lēmumam, tika veikta sirds, aknu, nieru un radzeņu transplantācija.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un akciju sabiedrība “UPB” parakstījušas līgumu par Austrumu slimnīcas jaunā Plaušu veselības un infekciju slimību korpusa būvniecību. Tas būs līdz šim vērienīgākais attīstības projekts Austrumu slimnīcas vēsturē – plānots, ka tā īstenošanas rezultātā uz mūsdienīgām un starptautiskiem standartiem atbilstošām telpām Hipokrāta ielā, Rīgā, 2028. gada pirmajā pusē pārcelsies kritiskā stāvoklī esošais slimnīcas stacionārs “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”.
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.
Kādas ir pamata indikācijas to izrakstīšanai pieaugušajiem? Vai uzskats, ka antidepresanti rada pierašanu, ir patiess? Aktivējoši un sedējoši antidepresanti — vai šis efekts atkarīgs no devas? Lasiet Dr. RAIVJA LOGINA atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Ar saulainiem sveicieniem pašā vasaras viducī vēlamies paziņot, ka REĢISTRĀCIJA XII Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresam ar Starptautisku dalību (XII LGK) rit jau pilnā sparā! Reģistrēties var šeit: www.gastro2025.com. Turpinot šo jauko tradīciju, arī šogad KONGRESS norisināsies klātienē plašajās un mūsdienīgajās ATTA centra telpās- Krasta ielā 60, Rīgā, kur gaidīsim Jūs šā gada 29. novembrī jau no plkst. 9.00.
Lielai daļai pacientu ar terminālu nieru slimību un hemodialīzi tiek novēroti kognitīvi traucējumi. Šajā pētījumā secināts, ka hemoglobīna līmenis spēlē nozīmīgu lomu kognīcijas izmaiņās.
Izpētīts, ka senioriem, kam nav kardiovaskulāras slimības, katras papildu 10 vidējas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes saistītas ar kardiovaskulāro slimību riska samazinājumu. Tiem, kam pāri 80 gadu slieksnim arī viegla fiziskā aktivitāte pastaigu formā nodrošina ievērojamu aizsardzību.
MedSafer lietotne palīdz ārstiem identificēt un izslēgt riskantus vai nevajadzīgus medikamentus senioriem, ievērojami uzlabojot pacientu ārstēšanas rezultātus. Tā mērķis ir novērst kaitīgas "recepšu kaskādes" un varētu no jauna definēt standarta aprūpi.
Prostatas vēzis (PV) ierindojams starp nozīmīgākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā un globāli. 2022. gadā PV bija biežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem Latvijā un Eiropā (attiecīgi 1662 un 473 011 gadījumi). [1] Lai gan PV bieži progresē lēni, tas ir viens no vadošajiem onkoloģiskās mirstības cēloņiem vīriešiem — īpaši tad, ja diagnoze noteikta vēlīnā stadijā. Tas arī bija trešais biežākais onkoloģiskas nāves cēlonis Latvijā (471 gadījums) un piektais biežākais onkoloģiskas nāves cēlonis Eiropā (115 182 gadījumi). [2]
Veselības ministrija veikusi padziļinātu DNL analīzi. Kopš 2019. gada darbnespējas lapas sāka izsniegt elektroniski. Diagnoze tajās šobrīd nav obligāta - analizējot datus, konstatēts, ka 80,4% gadījumos kā klasificētais cēlonis tiek noradīts “cits cēlonis”, taču ņemot vērā, ka diagnozes norādīšana nav obligāta, nav iespējams secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Neiroleptiķi un benzodiazepīni ir tās medikamentu grupas, kas visbiežāk tiek izmantotas pacientiem ar persistējošu ažitētu delīriju dzīves noslēgumā. Tomēr līdz šim maz novērtēts, kāda ir šo medikamentu riska-ieguvumu attiecība, kā arī benzodiazepīni nav salīdzināti ar placebo.