Augstas devas D vitamīns ķīmij- un staru terapijas radīta ādas bojājuma seku mazināšanai
Šajā retrospektīvā daudzcentru gadījumu kontroles pētījumā iekļauti 33 pacienti, kas saņēmuši ārstēšanu trīs akadēmiskos medicīnas centros laikā no 2021.gada decembra līdz 2024.gada janvārim. Analīzē tika iekļauti pacienti, kas saņēma augstas devas D vitamīnu (100 000 DV holekalciferola vai ergokalciferola kā vienu devu vai divas devas) TEC vai ARD dēļ un tika novēroti vismaz 10 dienas. Primārais pētījuma iznākums bija laiks līdz pacienta ziņota simptomātiska atvieglojuma sasniegšanas un klīnicista objektīvi novērtēta uzlabojuma novērojuma. Kā sekundāri iznākumi tika vērtētas izmaiņas kalcija līmenī serumā un iespēja turpināt pretvēža terapiju.
No 33 pētījumā iekļautajiem pacientiem (vidējais [SN] vecums 60,9 [14,6] gadi; 58 % sievietes) divdesmit astoņiem (85 %) bija TEC un 5 (15 %) ARD. Par subjektīvu simptomu atvieglojumu ziņoja 26 no 30 pacientiem (87 %) desmit dienu laikā pēc ārstēšanas saņemšanas. Mediānais laika periods ādas uzlabojumam bija 5 (1-28) dienas kopumā un 3 (1-16) apakšgrupu analīzē. Vidējais (SN) piecu punktu Likerta skalas rezultāts samazinājās no 4,36 (0,60) pētījuma sākumā uz 2,21 (1,36) desmitajā pētījuma dienā. Pacientiem ar neitrofilo ekrīno hidradenītu un Stīvensa-Džonsona sindromu/toksisko epidermālo nekrolīzi, un apakštipiem tika novērota visātrākā atbildreakcija. Netika novērotas nozīmīgas izmaiņas kalcija līmenī serumā un 24 no 33 (73 %) pacientiem turpināja pretvēža terapiju bez pārtraukuma.
Šajā pētījumā secināts, ka augstu devu D vitamīns saistīts ar ātru simptomātisku un objektīvu ķīmij- un staru terapijas radītu toksisku ādas izmaiņu novēršanu. Šī atradne atbalsta pētījumu turpināšanu, lai augstu devu D vitamīnu varētu iekļaut kā atbalsta terapiju onkoloģisku pacientu aprūpē ārstēšanas procesā.
Avots: Patil MK, Sakunchotpanit G, Toulmin SA, et al. High-Dose Oral Vitamin D for Toxic Effects of the Skin Associated With Chemotherapy and Radiation. JAMA Dermatol. Published online July 15, 2026. doi:10.1001/jamadermatol.2026.2267