Āda un imūnsistēma ietekmē sāls uzkrāšanos un regulē asinsspiedienu
Ādai un imūnsistēmai ir ļoti nozīmīga loma nātrija līdzsvara un hipertensijas regulēšanā. Organismā ūdens un sāls līdzsvaram ir nozīmīga loma asinsspiediena regulēšanā.
Līdz šim uzskatīja, ka izšķirošais faktors ir nieres, kas regulē, cik daudz ūdens tiek reabsorbēts organismā un cik daudz tas tiek izvadīts. Tādā veidā tiek regulēts asins daudzums, kas arī ietekmē asinsspiedienu. Tomēr, jaunākā pētījuma rezultāti uzrāda, ka orgāni un sistēmas, kuri līdz šim netika saistīti ar ūdens un sāls līdzsvaru – āda un imūnsistēma - arī ietekmē asinsspiedienu.
Profesors Titze pierādīja, ka nātrijs tiek uzglabāts arī ādas saistaudos. Nātrija koncentrācija ādā var būt augstāka nekā asinīs. Tas nozīmē, ka nieres nav vienīgais orgāns, kas regulē nātrija līdzsvaru, ir vēl papildus mehānisms, kas piedalās šajā procesā.
Pētnieku komanda pierādīja, ka arī imūnsistēma piedalās šajā mehānismā: specifiskās imūnšūnas – makrofāgi. Makrofāgi aktivizē gēnu, kas savukārt nodrošina lielos daudzumos asinsvadu endotēlija augšanas faktora (VEGF-C) atbrīvošanos ādā. VEGF-C kontrolē limfātisko aisnssvadu augšanu, kas transportē šķidrumu un nātriju. Ja šis faktors tiek atbrīvots lielos daudzums, ādā aug limfātiskie asinsvadi un nodrošina uzkrātā nātrija aizgādāšanu prom.
Eksperimentos ar dzīvniekiem, zinātnieki bloķēja šo mehānismu, kā rezultātā pelēm un žurkām attīstījās augsts asinsspiediens. Pētnieki secināja, ka imūnsistēmas šūnas regulē nātrija līdzsvaru un asinsspiedienu organismā, turklāt dati no pirmajiem klīniskajiem pētījumiem apliecina, ka pacientu ādāl, kuriem ir augsts asinsspiediens, ir atrasti lieli nātrija daudzumi.
Pirmavaots: Max Delbrück Center for Molecular Medicine (2012, September 7). Skin and immune system influence salt storage and regulate blood.