Nepietiekams bērna auguma garums savam vecumam ir viens no primārajiem rādītājiem uz nepilnvērtīgu uzturvielu uzņemšanu. Kaut arī bērna lēnāka augšana garumā ir daudzfaktoru etioloģijas, lielākā daļa analizē tieši sociālus un biomedicīniskus iemeslus, un tikai ierobežoti pievērš uzmanību psiholoģiskajiem faktoriem, kas ietekmē bērna aprūpi mājās.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.—2020. gadam rīcības virzienā “Vesels un darbspējīgs cilvēks” uzsvērts priekšlaicīgas mirstības un darbaspēju zaudējums un cēloņsakarība ar dažādiem veselības riskiem, riskantu alkohola lietošanu. [1] Alkohola lietošana rada ne tikai kaitīgas sekas veselībai, bet arī ievērojamus sociālus un ekonomiskus zaudējumus indivīdiem un sabiedrībai kopumā.
Muguras sāpju pacientiem ir augstāks predispozīcijas risks tādiem psihiskās veselības traucējumiem kā depresija un trauksme. Šiem pacientiem bieži vien ir sliktāka ar veselību saistītā dzīves kvalitāte. Sāpju vizuāla attēlošana jeb sāpju lokācijas norādīšana zīmējot uz cilvēka shematiska attēla ir vienkāršs, bieži izmantots anamnēzes ievākšanas rīks, ko veselības aprūpes speciālists var lūgt pacientam izpildīt. Šajā pētījumā tiek analizēts, vai šie zīmējumi var būt palīdzoši kā sijājošās diagnostikas rīks, meklējot trauksmes, depresijas vai pazeminātas dzīves kvalitātes pazīmes pacientiem ar muguras sāpēm.
Kas ārstu veido par harmonisku personību? Kur atrast resursus, kad šķiet, ka profesija pieprasa par daudz? Un kas mūs dara patiesi laimīgus? Saruna ar SILVIJU LEJNIECI, ārsti psihoterapeiti, psihoanalītiķi, kas savu profesionālo ceļu sākusi kā ģimenes ārste.
Ķeizargrieziena jeb sectio caesarea (SC) izmantošana dzemdību atrisināšanā gūst popularitāti un kā metode tiek izmantota visā pasaulē arvien biežāk, neskatoties uz potenciāliem riskiem gan mammai, gan bērnam. Turklāt, pieaug nevis medicīnisku iemeslu dēļ veikts SC, bet individuāla, sievietes apsvērumu vadīta lēmuma dēļ veikti SC. Šajā pētījumā tika ievākti dati par to, vai sieviete labāk izvēlas SC vai dzemdības pa dabīgiem dzemdību ceļiem un kas šo izvēli ietekmē.
48 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, 22 % – no līdzcilvēkiem, bet 24 % atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Pieaugošā Covid-19 izplatība, kā arī stingrākie ierobežojumi ir liels izaicinājums sabiedrības mentālajai veselībai.
Gan somatiskā profila veselības aprūpes speciālistiem, gan psihiatriem konsultācijās nereti jārunā par stresa problēmu un cilvēka psihoemocionālo reakciju uz stresu, īpaši svarīgi to ievērot agrīnās slimības stadijās. Mūsdienu pasaules apstākļos cilvēka dzīvē valda dažādu veidu stress, turklāt pašreizējā Covid–19 pandēmija uzjunda papildu stresa faktorus. [1]
Mātes ekspozīcija stresam grūtniecības laikā veicina trauksmes un kognitīvu problēmu attīstību bērnam, kas saglabājas arī pieaugušo vecumā; šo fenomenu skaidro ar izmaiņām zarnu mikroflorā.
Pārrunājot psihoemocionālo problēmu ietekmi uz darbinieku veselību un darba kvalitāti, kā arī meklējot iespējamos situācijas risinājumus, 2013. gada 15. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas klīnikas telpās aizvadīta apaļā galda diskusija „Psihoemocionālā veselība darbā. Problēmas un risinājumi".
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
