Sadzīvē iegūta pneimonija (SIP) ir viens no vadošiem nāves iemesliem visā pasaulē. Lai SIP efektīvi ārstētu, nepieciešams samazināt nevajadzīgu un pārmērīgu plaša spektra antibiotiku lietošanu klīniskajā praksē. Lai izvērtētu, kādu antibakteriālo terapiju pacientam nozīmēt, svarīgi pārzināt potenciālos riska faktorus, kas var norādīt uz zāļu rezistenta patogēna iesaisti procesā.
Apakšējo elpceļu infekcijas, t.sk. sadzīvē iegūta pnemonija (SIP) ir ceturtais biežākais iemesls hospitalizācijai. Līdz šim maz zināms, cik bieži pacientiem slimnīcas etapā SIP diagnoze noteikta neatbilstīgi un kādi riska faktori varētu būt atbildīgi par šādu notikumu gaitu.
Pētījumā ar gandrīz miljons iedzīvotājiem no 29 Eiropas valstīm atklājās dažādas asinsrites infekciju tendences. Cilvēka vecums, dzimums un atrašanās vieta ir saistīta ar iespēju, ka viņam ir asinsrites infekcija, kas ir izturīga pret antibiotikām.
Urīnceļu infekcija (UCI) sievietēm ir biežs iemesls vizītei pie ģimenes ārsta. Daļā vadlīniju tiek rekomendēta simptomātiska ārstēšana un attālināta antibakteriālās terapijas parakstīšana sievietēm ar vieglas līdz vidēji smagas gaitas UCI. Tomēr, lielākajā daļā primārās aprupes konsultāciju laikā antibiotikas joprojām ir pirmā izvēle, jo saīsina simptomu ilgumu un samazina komplikāciju risku.
Antibakteriālā rezistence (ABR) visā pasaulē ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Lai noskaidrotu, kāda ir ABR ietekme uz ekonomiskajiem iznākumiem, tika veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Nelielas izglītojošas intervences ir viens no biežāk izmantotajiem rīkiem veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā, lai cīnītos ar nevēlamiem zāļu izrakstīšanas paradumiem. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt, cik šādas izglītojošas intervences ir efektīvas, ja vēlamies novērst paradumu nekomplicētu cistītu ārstēt ar fluorhinoloniem un mudināt ģimenes ārstus izvēlēties pirmās līnijas medikamentus.
Patogēno baktēriju izraisītu smagu infekciju ārstēšana balstās uz “pēdējās iespējas” antibiotikām, taču pieaugošā “superbaktēriju” rezistence pret lielāko daļu klīniski apstiprināto zāļu pakļauj pacientus iespējamiem nāves gadījumiem.
Pētījumos tiek lēsts, ka pat trešdaļa ambulatori izrakstīto antibiotiku nav bijušas nepieciešamas vai ir ordinētas neatbilstīgi situācijai. Antibiotiku lietošanas pratība mūsdienās ir būtiska, jo mikroorganismu rezistences rādītāji aug strauji, bet līdzekļi, ar kuriem doties prettriecienā, nāk lēni.
Bērniem, kuriem ir astma, biežāk izraksta antibiotikas nekā bērniem, kuriem astmas nav, secināts pētījumā, kura rezultāti tiks prezentēti Eiropas Pulmonologu kongresā. Šādai tendencei nav nekāda zinātniska pamatojuma.
Katru gadu 18. novembrī Eiropā tiek atzīmēta Antibiotiku piesardzīgas lietošanas diena, kuras ietvaros vēlamies vērst uzmanību, ka iedzīvotājiem pirms antibiotiku lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu un vienmēr jāizlasa lietošanas instrukcija.
Pneimokoku vakcīna rekomendēta maziem bērniem, ne tikai lai pasargātu no slimībām un nāves, bet arī, lai samazinātu smagas antibiotiku rezistentas infekcijas izplatību.
Medus var būt ne tikai garšīgs saldais ēdiens, bet tas var palīdzēt cīnīties ar arvien pieaugošu problēmu - antibiotiku rezistenci. Reizēm medu ārsti izmanto kā lokālas aplikācijas, bet tam var būt nozīmīga loma cīņā ar infekcijām, skaidro pētnieki.
Pirmdien, 18.novembrī, visā Eiropā jau sesto reizi tiks atzīmēta Eiropas Antibiotiku informācijas diena, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus lietot antibiotikas pareizi un vienīgi saskaņā ar ārsta norādījumiem. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs atzīst, ka antibiotiku rezistence ir pieaugoša sabiedrības veselības problēma Eiropas slimnīcās un sabiedrībā kopumā, kas kļūst arvien nopietnāka.
Antimikrobā rezistence (AMR) ir nopietns sabiedrības veselības drauds visā pasaulē, kas apdraud infekciju profilaksi un ārstēšanu. Dažas bakteriālās infekcijas jau ir sasniegušas kritisko punktu un to ārstēšanas iespējas drīz būs izsmeltas, piemēram, sadzīvē iegūtas pneimonijas ārstēšana kļūst arvien apgrūtinošāka, arī gonorejas ārstēšanā drīz vairs nebūs pieejamas ārstēšanas metodes. Šīs slimības līdz šim bija salīdzinoši viegli ārstējamas, bet tagad kļūst par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
