Senioru vidū pieaug ekzēmas gadījumu skaits, bet tajā pašā laikā ir maz zināms par ādas reakcijas patofizioloģiskajiem procesiem un labāko ārstēšanas taktiku. Preliminārie dati uzrāda, ka medikamenti, īpaši antihipertensīvie, varētu būt iemesls ekzematozam dermatītam senioru populācijā, tomēr ir ierobežots skaits pētījumu, kas šo saikni varētu apstiprināt.
Atopiskais dermatīts (AD), kas tiek dēvēts arī par atopisku ekzēmu, neirodermatītu, endogēnu ekzēmu, ir iekaisīga, niezoša ādas slimība. AD raksturīga hroniska gaita ar remisijām un uzliesmojumiem. Uzliesmojumu laikā ādas iekaisums un izteiktā nieze būtiski negatīvi ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un var veicināt miega traucējumu, trauksmes un depresijas attīstību.
Doctus 2022. gada decembra numurā autoru kolektīvs iepazīstināja ar niezes daudzajām sejām, uzzinājām, ka iemesls var slēpties ne tikai dermatoloģiskas, bet arī sistēmiskas vai psihiatriskas patoloģijas ēnā. Šajā turpinājumā aplūkoti vēl citi jautājumi. Kā novērtēt pacientu ar niezi? Kādi diagnostiskie kritēriji jāņem vērā? Kādas ārstēšanas metodes šobrīd ir pasaulē un Latvijā?
Dzīves laikā niezi pieredz visi cilvēki. Nieze jeb pruritus ir dominējošs ādas slimību simptoms. Subjektīvi to var aprakstīt kā slikti lokalizētu, neadaptīvu, parasti nepatīkamu sajūtu, kas izraisa vēlmi kasīties un būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.
Alerģija ir specifiska hipersensitivitātes reakcija, ko ierosina imunoloģiskie mehānismi. Pārtikas alerģija definēta kā sensibilizācija pret pārtikas proteīniem vai pārtikas piedevām. Alerģisku slimību izplatība pieaugusi strauji un turpina augt, Pasaules Alerģijas organizācijas (WAO) dati liecina, ka tā skar 10—40 % pasaules iedzīvotāju.
Diagnoze “atopiskais dermatīts” alergologa kabinetā izskan ļoti bieži. Varētu pat teikt, ka pacienti ar atopisko dermatītu (AD) ir lielākā daļa no visiem pacientiem konsultatīvā poliklīnikā pie bērnu alergologa. Nereti šiem pacientiem jāvelta daudz laika, jo ārsta uzdevums ir izskaidrot slimības būtību, gaitu, iemeslus, profilaksi, un pie katra punkta var aizkavēties ļoti ilgi.
Nieze ir bieži sastopams pacientiem ar ādas slimībām. Pētnieki atklāja, ka pacientiem ar dermatoloģiskām saslimšanām, nieze ir saistīta ar klīnisku depresiju, domām par pašnāvību un stresu. Pētnieki iesaka šādu pacientu aprūpē iesaistīt multidisciplināru komandu, lai pasargātu un pārvaldību ar niezi saistītās problēmas.
Nieze ir novērojama ievērojamam pacientu skaitam ar hronisku nieru slimību. Pētījumā arī apraksta, kuriem pacientiem biežāk attīstās nieze un kā tā ietekmē dzīves kvalitāti un miegu.
Nieze ir viens no simptomiem, kas slēpj daudzas patoloģijas. Lai atklātu īsto, jādomā plaši, jāspēj orientēties pacienta sūdzībās, anamnēzē, diagnostikā. Par niezes iespējamo diferenciāldiagnostiku un terapijas iespējām stāsta trīs eksperti.
Āda ir ķermeņa ārējā sega, kas aizsargā un piedalās vielu apmaiņā. Āda ir cilvēka lielākais orgāns, par kuru jārūpējas un pret kuru jāizturas saudzīgi. Ja tā ir bojāta, cilvēka dzīves kvalitāte pasliktinās gan no kosmētiskā viedokļa, gan arī no somatiskā un psihiskā.
Meta-analīze atklāja paaugstinātu autoimūno blakussaslimšanu izplatību pieaugušajiem ar vitiligo, īpaši vairogdziedzera slimību, alopēciju areata, reimatoīdo artrītu un 1. tipa cukura diabētu.
Asimptomātiska hiperurikēmija ir stāvoklis, kad paralēli paaugstinātam urīnskābes līmenim vēl nevērojam simptomātiku. Paaugstināts urīnskābes līmenis klasiski saistās ar podagru un visām no tā izrietošajām sekām. Bet ko darīt, kad urīnskābes līmenis paaugstināts, bet simptomu nav? Kāda ir urīnskābes līmeņa mijiedarbība citu slimību ietvaros? Rakstā sniedzam dažas no atziņām par paaugstināta urīnskābes līmeņa ietekmi uz veselību kopumā. Vista vai ola — uz to dažos gadījumos vēl nevaram atbildēt.
Ar epilepsiju slimo apmēram 65 miljoni cilvēku pasaulē un 60 % gadījumu tās ir fokālas lēkmes. Joprojām saglabājas izaicinājums paredzēt lēkmes atbildreakciju un zāļu rezistences iespējamību pret medikamentozo terapiju. Cilvēka Epilepsijas projekts ir starptautisks, prospektīvs novērojumu kohortas pētījums, kura laikā analizēta īstermiņa un ilgtermiņa atbildreakcija uz antikonvulsantiem pacientiem ar fokālu epilepsiju.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnosacījumiem. Nediagnosticēti un neārstēti miega traucējumi nozīmīgi pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, kā arī ir saistīti ar augstāku mirstības risku. [1; 2]
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
