Heparīna terapetiskās devas efektivitāte hospitalizētiem pacientiem ar Covid–19
Ar Covid–19 hospitalizēti pacientiem ir paaugstināts trombembolijas un nāves risks. Šobrīd optimālākā tromboprofilakses deva augsta riska pacientiem nav noteikta.
Trombembolija
Hormonālā kontracepcija. Mīti un patiesības
Kopš 1960. gada, kad pirmā hormonālās kontracepcijas (HK) tablete nonāca pārdošanā un sievietēm visā pasaulē pavērās jaunas iespējas ne tikai savas dzīves plānošanā, bet arī dažādu ginekoloģisku slimību ārstēšanā, ar apskaužamu regularitāti šī tēma kā karsts kartupelis viļāta ne tikai cilvēku mutē, bet arī mediju pirmajās lapās, sākot no totāla nolieguma un beidzot ar absolūtu dievināšanu. Būsim godīgi — visos viedokļos ir sava daļa patiesības.
Vēnu trombembolijas sastopamība un risks sievietēm ar olnīcu vēzi: retrospektīvs kohortas pētījums
Vēnu trombembolija (VTE), tajā skaitā dziļo vēnu tromboze un plaušu embolija ir bieži sastopama komplikācija ginekoloģiska vēža gadījumā un ir saistīta ar augstu mirstības un nāves risku. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot VTE sastopamību un riskus sievietēm ar olnīcu vēzi, atkarībā no primārās izvēlētās terapijas metodes.
Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa
Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām.
Antidepresantu lietošana un depresija paaugstina trombemboliju risku
Meta-analīzē secināts, ka antidepresantu lietošana, kā arī depresija pati par sevi, ir saistīta ar paaugstinātu vēnu trombembolisma risku, bez riska atšķirībām starp trīs antidepresantu klasēm.
Venozās trombembolijas profilakse. Grūtniecība un pēcdzemdību periods
Mirstība plaušu artērijas trombembolijas dēļ sasniedz pat 2,2—6,6 %. [5] Latvijā no 2013. līdz 2015. gadam bijuši pieci tiešie mātes mirstības (MM) gadījumi venozās trombembolijas dēļ (25 % no visiem MM gadījumiem šajā periodā). Visām pacientēm identificēti vairāki riska faktori. [6] Lai mazinātu mirstību VTE dēļ, nopietni jāizvērtē visi riski un jāizvēlas atbilstīga profilakse.
Thoracic outlet sindroms. Plaušu trombembolijas cēlonis
Thoracic outlet sindroms (TOS) ir samērā rets, taču dzīves kvalitāti ietekmējošs sindroms. Ja jaunam cilvēkam ir recidivējoša v. subclavia tromboze un plaušu artēriju trombembolija (PATE), vajadzētu atcerēties par TOS un mērķtiecīgi veikt izmeklējumus, lai to izslēgtu.
Lasītākais Doctus.lv
Vai jaunie vīrieši tiešām nevēlas bērnus?
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Austrumu slimnīca dalās praktiskās atziņās ar kolēģiem Latvijā: kā slimnīcām strādāt kara apstākļos
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Insulta risks sasniedz maksimumu pirmajos trīs mēnešos pēc vēža diagnozes
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Ātriju fibrilācija: no definīcijas līdz praksei
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Lipoproteīna (a) līmenis hospitalizētiem pacientiem ar akūtu koronāru sindromu
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 7
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 231
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 418
F
- Farmācija 79
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 20
- Ģimenes medicīna 396
H
- Hematoloģija 9
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 335
- Internā medicīna 34
K
- Kardioloģija 630
Ķ
- Ķirurģija 232
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 38
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 467
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 101
- Onkoloģija 307
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 267
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 317
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 175
R
S
- Sabiedrības veselība 399
- Sporta medicīna 20
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 117
- Uzturzinātne 120