PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Oktobris 2023

Nr. 10 (271)

Inese Legzdiņa, endokrinoloģe, osteoporozes speciāliste, “Veselības centrs 4”,  filiāle “Diagnostikas centrs”

Mūsdienās informācija ir klikšķa attālumā, atliek vien ierakstīt atslēgas vārdus un sameklēt starptautiskas publikācijas. Taču lokālajam skatījumam ir pievienotā vērtība — tie ir mūsu kolēģi, kurus pazīstam, kuriem varam pavaicāt padomu un kuri gatavi dalīties pieredzē. 

Doctus oktobra numurā vairāki raksti uzdod jautājumu: kā laikus atpazīt slimību? Asoc. prof. Ieva Ziediņa, Dr. Aiga Vasiļvolfa un Dr. Anete Granovska raksta par hronisku nieru slimību. Prof. Elmārs Rancāns uzsver, ka liela daļa cilvēku, ja arī jūt, ka nav kaut kas labi, tomēr palīdzību nemeklē, turklāt depresijai ir daudz dažādu seju, kas apgrūtina diagnostiku. Savukārt Dr. Madara Mičule piedāvā interesantu tēmu par diennakts ritma traucējumiem, kas sastopami bieži, bet atpazīti maz. Lai nonāktu pie pareizās diagnozes, manuprāt, svarīgi vērtēt slimnieka vispārējo stāvokli. Ļoti būtiska ir pacienta izjautāšana, apskate, ārsta kontakts ar pacientu.

20. oktobrī atzīmējam Pasaules osteoporozes dienu. Ar osteoporozes pacientiem strādāju kopš 1997. gada un redzu, ka pamanīt slimības sākumu nebūt nav viegli. Kolēģiem ģimenes ārstiem rekomendētu: kad pie jums atnāk 55—60 gadus vecs pacients, neaizmirstiet par osteodensitometrijas izmeklējumu, pat ja pacientam sūdzību nav! 

Doctus oktobrī pārskata arī publikācijas no pasaules literatūras par dzelzs deficīta anēmiju. Viens no pētījumiem rāda, ka anēmija saistīta ar lielāku risku kaulu lūzumiem. Piekrītu Dr. Edmundam Jansonam: divas izplatītas un it kā savstarpēji nesaistītas lietas — dzelzs deficīts un osteoporoze, bet nedrīkstam aizmirst, ka vielmaiņas procesi cilvēka organismā ir komplicēti un nav līdz galam izzināti.

Vēl oktobra numurā saruna ar jaunajiem ķirurgiem, kas reģionā pieņem izaicinājumu pacelt profesionālo latiņu. Gribētu novēlēt nepazaudēt dzirksteli! Nepazaudēt vēlēšanos izpētīt, izprast pacienta stāvokli. Saglabāt zinātkāri.

Noteikti izlasiet interviju ar Dr. Ņikitu Bezborodovu! Laime ir mirklis šeit un tagad — laimes mirkļus ieraudzīt, apstādināt, piedzīvot. 

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Depresija — māksla atpazīt un ārstēt

Depresija — viena no biežākajām psihiskajām slimībām Eiropā un pasaulē. Riski ir nopietni un vērā ņemami: paaugstināta mirstība, pašnāvības domas un mēģinājumi, sociāla izolētība, zaudēts darbs un spēja pastrādāt, kognitīvi traucējumi un zema vispārējā dzīves kvalitāte. Pacientiem ar depresīvā spektra traucējumiem ir 20 × lielāks risks mirt pašnāvības ceļā nekā pārējiem iedzīvotājiem. Tāpēc divtik svarīgi ikdienas praksē atpazīt pacientus ar depresīvā spektra traucējumiem un savlaicīgi nodrošināt palīdzību.

S. Paudere–Logina, E. Rancāns

INOCA. Tipi, diagnostikas iespējas Latvijā un ieskats ārstēšanā

Viens no klasiskākajiem pacientiem kardiologa un arī ģimenes ārsta praksē ir cilvēks ar sāpēm krūtīs vai elpas trūkumu. Izvērtējot kardiovaskulārā riska profilu, pacienta sūdzības un citus faktorus, pacients tiek nosūtīts uz papildu izmeklējumiem, lai diagnosticētu vai izslēgtu kardiālas patoloģijas, piemēram, koronāru sirds slimību, ar mērķi iespējami ātrāk sākt ārstēšanu, uzlabot pacienta dzīves kvalitāti un svarīgākais — izglābt dzīvību.

B. Vītola

Osteoporoze un ar to saistīti stāvokļi

Osteoporoze ir viena no biežākajām kaulu slimībām, kas ilgstoši noris bez simptomiem un tiek diagnosticēta tikai pēc kāda kaula lūzuma. Pēc 50 gadu vecuma trešdaļai sieviešu un piektdaļai vīriešu attīstās osteoporoze, pakāpeniski samazinās kaulu blīvums, tiem kļūstot porainiem un trausliem.

I. Legzdiņa

Pneimokoku infekcija kā kardiovaskulāra slimība

Pneimokoku slimības ietver plaša spektra infekcijas izpausmes ar īpaši uzsveramiem riskiem pacientiem no 65 gadu vecuma. Pneimokoku infekcijām raksturīga arī dažādu patoģenētisko mehānismu mediētu kardiovaskulāro komplikāciju pievienošanās, ietverot sirds mazspēju, aterosklerozes progresēšanu, akūtu koronāru sindromu un aritmijas. Pacientiem ar iepriekš zināmu kardiovaskulāru slimību tā var izrādīties sevišķi bīstama kombinācija, kam efektīvākā prevencijas iespēja ir vakcinācija.

K. Trušinskis, B. Kokina

Diennakts ritma traucējumi. Bieži sastopami, bet maz atpazīti

Pēc Pasaules Miega organizācijas (World Sleep Society) aplēsēm ar miega traucējumiem, kas rada apdraudējumu veselībai un ietekmē dzīves kvalitāti, saskaras līdz 45 % cilvēku pasaulē. [1] Tāpēc aizvien vairāk tiek aktualizēta somnoloģijas nozīme un pieaug veselības aprūpes speciālistu un sabiedrības informētība par miega traucējumiem.

M. Mičule

Dzelzs deficīts. Biežs, taču koriģējams stāvoklis

Literatūrā minēts, ka dzelzs rezerves vīriešiem ir ~ 10 mg/kg, bet sievietēm mēnešreižu, grūtniecību, dzemdību dēļ un arī tāpēc, ka uzturā bieži vien nepietiek dzelzs, jāiztiek ar daudz mazākiem krājumiem. Tāpat dzelzs deficīta riska grupā ir bērni, seniori un pacienti ar hroniskām slimībām. Ļoti ilgi no pacientiem sūdzības varam nedzirdēt — dzelzs rezervju izsīkums ir pakāpenisks, palēnām progresējot līdz anēmijai, ja iemesls netiek koriģēts.

S. Paudere–Logina, E. Jansons

Hroniska nieru slimība. Kā savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt?

Hroniska nieru slimība (HNS), kuru konstatē pēc samazināta glomerulu filtrācijas ātruma (GFĀ) un/vai albuminūrijas, ir 8—16 % pasaules iedzīvotāju. [1] HNS progresēšanas dēļ var rasties vajadzība veikt nieru aizstājterapiju — dialīzi vai nieres transplantāciju, turklāt HNS ir kardiovaskulāro slimību riska faktors. [2] Samazinoties GFĀ vai pieaugot albuminūrijai, kardiovaskulārie notikumi un mirstība pieaug neatkarīgi no vecuma, dzimuma un citiem tipiskiem kardiovaskulārā riska faktoriem. [2] Tiek prognozēts, ka 2040. gadā HNS būs piektais biežākais nāves cēlonis. [3]

A. Vasiļvolfa, A. Granovska, I. Ziediņa

Psoriātisks artrīts — kā atpazīt?

Pierādīts, ka novēlota psoriātiskā artrīta (PsA) diagnoze saistīta ar sliktākām pacienta fiziskajām spējām. Pat sešu mēnešu kavēšanās no simptomu parādīšanās līdz pirmajai vizītei pie reimatologa rada sliktāku PsA iznākumu ar izteiktāku perifēro locītavu strukturālo bojājumu, sakroileītu un sliktāku funkcionālo stāvokli. Šai pacientu grupai ir palielināts sirds—asinsvadu sistēmas slimību, diabēta, metaboliskā sindroma un depresijas biežums. Kā varam PsA diagnosticēt agrāk?

A. Kadiša

ŅIKITA BEZBORODOVS, bērnu psihiatrs: Ar neviltotu interesi

“Jau vidusskolas pēdējās klasēs zināju, ka gribu kļūt par ārstu. Nebija nekādu blakus opciju,” intervijā atklāj Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, bērnu psihiatrs ŅIKITA BEZBORODOVS. Ja dari to, kas patīk un padodas, var pagūt daudz.

M. Lapsa