Cēsu veselības aprūpes panorāma

Cēsīm šis rudens ir īpašs. Šomēnes Cēsīs mediķi, kuriem tuvas basketbola tradīcijas, sacentīsies par Mediķu aroda kausu. Pirms mēneša durvis vēra Bērnu un jauniešu izglītības un veselības centrs. Šogad izstrādāta arī Cēsu rajona slimnīcas attīstības vīzija. Taču katra vieta ir īpaša vispirms ar saviem cilvēkiem. Par cēsniekiem saka: viņi nekad nepaliks, malā sēžot, gatavi vieni no pirmajiem doties piketēt pret netaisnību, taču galvenais - gatavi viens otru atbalstīt. Labs raksturojums, vai ne?

Cēsu rajona slimnīcā:

  • Medicīniskais personāls - 380
  • Ārsti - 42
  • Medicīnas māsas - 164
  • Farmaceiti - 4
  • Ārsti vecumā līdz 39 gadiem - 5, ārsti vecāki par 60 gadiem - 12
  • Māsas vecumā līdz 39 gadiem - 51, māsas vecākas par 60 gadiem - 18
  • Ārstēšanas ilgums slimnīcā - 6,8 dienas
  • Gultu skaits - 220
  • Apkalpoto pacientu skaits gadā - 8500-8800, ap 60% no visas sniegtās palīdzības ir neatliekamā medicīniskā palīdzība

Ģimenes ārsti Cēsu rajonā - 33

Jaundzimušo skaits - pērn rajonā piedzimis 521 bērns, no tiem 450 - Cēsu rajona slimnīcā

Vīzija labākai rītdienai

VALDIS APINIS, Cēsu rajona slimnīcas galvenais ārsts

Nevarētu sūdzēties, ka jaunie ārsti pie mums nenāk. Nāk, ir jauni ginekologi, ķirurgi, traumatologs. Ir cerība nākotnē iegūt labas klases speciālistus, jo tagad modē ir klīšana pa slimnīcām, strādājot vairākas slodzes. Ar māsām situācija ir labāka, jo savulaik mūs glāba Cēsu māsu skola. Vecumā līdz 49 gadiem mums ir diezgan ievērojams skaits māsu - 107. Tā kā bez biksēm neesam atstāti! Ir cita problēma. Jaunos, pat ja rajonu slimnīcu vadība gribētu un varētu viņiem apmaksāt mācību stipendijas, Rīgas klīnikas pārpērk.Cēsu rajonā ir piecas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes

Labā ziņa - no šā gada aprīļa slimnīcā pacientiem ir pieejami magnētiskās rezonanses izmeklējumi. Ar pašvaldības atbalstu iegādāts dīzeļa ģenerators, jau reizi izmantots - rudens vētras mūs vairs nebaida! Pagājušā gadā izremontējām Uzņemšanas nodaļu, šogad domājam atvērt rekonstruēto Sterilizācijas nodaļu - gan telpas izremontētas, gan jauna aparatūra iepirkta. Esam iegādājušies arī reanimācijas iekārtas par 100 tūkstošiem latu. Prieks arī par trim jaunajām Katastrofu medicīnas centra piešķirtajām neatliekamās medicīnas mašīnām. Pavisam mums ir piecas brigādes un divi neatliekamās palīdzības punkti - Cēsīs un Jaunpiebalgā. Nākotnes iecere ir šādu punktu izveidošana Taurenē, Straupē un Līgatnē.

Ir, protams, vēl lielāki plāni. Šogad izveidojām slimnīcas attīstības vīziju. Tā paredz, ka slimnīca pēc vairākiem gadiem kļūtu par veselības pilsētiņu. Virs Diagnostikas nodaļas tiktu uzbūvēts jauns korpuss ar modernām reanimācijas zālēm. Ir ideja arī atjaunot Medicīnas skolu, kas tika nepelnīti likvidēta -, tikai pateicoties šai skolai, mūsu rajonā nav kritiskas situācijas ar māsu nodrošinājumu. Ir arī doma, ka telpās, kas atbrīvotos, uzceļot jaunos korpusus, varētu integrēt poliklīniku, kas tagad ir šķirta no stacionāra. Tā būtu gan ērtāk, gan ekonomiskāk pacientiem, gan uzlabotos komunikācija starp mediķiem. Citādi pašlaik mēs atrodamies tādā duālā situācijā - it kā stacionāra un poliklīnikas speciālisti sadarbojas, it kā konkurē. Bijām cerējuši, ka jau nākamgad varēsim ķerties pie celtniecības darbiem, taču tā kā valstī visi runā par taupības režīmu, tad šī vīzija pagaidām ir noglabāta. Turklāt novadu reforma nevieš skaidrību, ar cik daudz pacientiem mums būs jārēķinās. Pašlaik Cēsu rajonā ir aptuveni 57 tūkstoši iedzīvotāju, pēc jaunā sadalījuma Cēsu novadā būs 38-39 tūkstoši iedzīvotāju. Kas notiks ar pārējiem iedzīvotājiem, kur viņi ārstēsies?

Visvairāk sarūgtina neziņa - mēs plānojam, bet nezinām, kas mūs sagaida rīt. Klīst runas, ka tiks taisīts jauns māsterplāns... Vai veidot apvienību ar Valmieras slimnīcu? Taču, ja šādai apvienībai netiek piešķirts finansējums, tā zaudē jēgu.

Mediķu motivācija šobrīd ir sagrauta - cilvēki nerūpējas par darbu (kā to paveikt labāk), bet par maku. Šāda motivācija var izcelt saulītē, bet tā var arī pazudināt. Protams, var saprast mediķus. Piemēram, lai nepārtraukti izglītotos, apmācība jāsedz no savas kabatas. Slimnīca, cik iespējams, nāk darbiniekiem pretī - saglabājot atalgojumu, atļaujam braukt uz kursiem. Mēģinām savējos mediķus sūtīt arī uz Zviedriju pieredzē, mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Linčēpingas un Norčēpingas klīnikām.

Pacienti? Pieaudzis slimnieku skaits, kas cietuši autoavārijās, vairāk ir nabadzīgu pacientu, ar ielaistām, smagām slimībām, arī onkoloģiskām slimībām. Protams, savu lomu spēlē arī alkoholisms. Ik dienu redzam, ka par maz uzmanības tiek pievērsts profilaksei. Manuprāt, ne politiķiem, ne arī daudziem pacientiem nav skaidrības - kas ir medicīna un ko tā spēj. Cilvēks, atnākot pie ārsta, cer, ka nopirks veselību. Līdzīgi kā autoservisā vecu izpūtēju var nomainīt pret jaunu. Taču tādu veselības stāvokli, kāds tas bija pirms slimības, nekad nevar atgūt!

Atsaucīgie kolēģi

VALDA STANNE, Cēsu rajona Veselības aprūpes darbinieku arodorganizācijas priekšsēdētāja, Cēsu rajona slimnīcas Sterilizācijas nodaļas virsmāsa

Kā jūtas ārsti un māsas Cēsīs? Droši vien līdzīgi kā citviet Latvijā. Galvenās rūpes - gribam, lai novērtē mūsu darbu. Lai saprot, ka ārsts, cīnoties par pacienta dzīvību pie operāciju galda, vai māsiņa, kura cauru dienu ir kā uz skatuves, aprūpējot pacientu, iedrošinot, runājoties, uzklausot piederīgos, ārkārtīgi smagi gan fiziski, gan emocionāli strādā. Kad izvēlējos mācīties Cēsu medicīnas skolā, nedomāju, cik man par darbu samaksās. Vairāk domājām, kā strādāsim, ka tas ir cienījams darbs - ar misiju palīdzēt cilvēkiem. Taču arī toreiz situācija bija līdzīga - kad uzsāku strādāt, māsas alga bija tikai 45 rubļi. Tas nozīmē, ka šis darbs nekad nav bijis adekvāti novērtēts!

Par ko prieks? Tā nav tikai mana pārliecība, esmu bieži dzirdējusi no pacientiem, kuri pabijuši citu pilsētu klīnikās un atgriezušies pie mums - Cēsīs ir brīnišķīgs medicīniskais personāls. Jaukas māsas, pacienti tiek labi aprūpēti bez lieka lata, profesionāli un iejūtīgi ārsti. Mums ir palaimējies, ka uz Cēsīm nāk strādāt arī jaunie. Un tie, kuri atnāk, nebēg prom. Mēs joprojām protam kopā svinēt svētkus. Un ļoti patīkami, ka darbinieku labi paveikto darbu novērtē arī administrācija, pasaka paldies. Tas neko daudz nemaksā, bet dod motivāciju.Uzņemšanas nodaļa ir slimnīcas vizītkarte, pagājušā gadā tā mainījusi savu izskatu

Par medicīnas māsu strādāju jau četrdesmit otro gadu, Cēsu rajona mediķu arodbiedrību vadu sešpadsmito gadu. Esmu vienmēr izjutusi lielu atsaucību no kolēģu puses - ja vajag kādu palīdzību, informāciju, varu piezvanīt jebkuras nodaļas virsmāsai, un man nekad neatteiks. Arī ar administrāciju nenostājamies karojošās frontēs, mēs vienmēr runājam. Strādājam taču vienā virzienā, mums ir viens mērķis. Lai darbiniekiem būtu labāk: lielāks atalgojums, labāki darba apstākļi. Piemēram, atbalstām darbiniekus, kuri grib mācīties, sakārtojot dežūru grafikus. Ir rasts arī finansiāls atbalsts - administrācija reizi gadā māsām piemaksā īpaši par izglītošanos. Arī arodbiedrība saviem biedriem - visām ārstniecības personām (ārstiem, māsām, vecmātēm, feldšeriem), kuri resertificējas, - piešķir zināmu finansiālu atbalstu.

Domā profilaktiski

DZINTRA KOZAKA, Cēsu pilsētas domes Izglītības nodaļas metodiķe, projekta Cēsu bērnu un jauniešu izglītības un veselības centrs vadītāja

Nepieejamās medicīnas darbinieku un psihologu konsultācijas, veselības mācības trūkums skolās, vecāku neprasme vai nevēlēšanās runāt ar savu bērnu ir  būtiski iemesli, no kuriem izriet jauniešu neinformētība, nepilngadīgo māmiņu skaita pieaugums un ievērojams abortu skaits nepilngadīgo vidū.

Lai šīs problēmas risinātu, cēsnieki jau vairākus gadus sadarbojas ar organizāciju Papardes zieds, Dobeles jauniešu veselības centru un kolēģiem no Zviedrijas. Pirms gada arī Cēsu pilsētas dome, sadarbībā ar Cēsu rajona padomi, ļoti aktīvi sāka plānot līdzīga centra atvēršanu Cēsīs. Šāds centrs nu ir tapis! Ar Bērnu un ģimenes ministrijas būtisku atbalstu - 10 000 latu apmērā - tika izremontētas sešas centra telpas, savukārt, par pilsētas un rajona pašvaldības piešķirtajiem sešiem tūkstošiem - telpas tika iekārtotas.

Centrā strādā divas jauniešu konsultantes, psiholoģe, medicīnas māsa un centra direktore. Tiek domāts par to, lai darbinieki spētu pieņemt un atbalstīt jauniešus tādus, kādi viņi ir. Piedāvājums ar īpašu vērtību - bezmaksas un konfidenciālas konsultācijas gan individuāli, gan pārim, gan bērnu grupai, gan visai klasei. Nepieciešamības gadījumā centra speciālisti izbrauc arī uz skolām. Starp citu, uz nodarbībām aicināti jau pirmsskolas vecuma bērni un jaunāko klašu skolēni.

Kādu ceļu izvēlējies centrs? Pirmkārt, tās ir nodarbības, kas vērstas uz veselīga dzīvesveida aktualizēšanu. Par kustību nozīmi cilvēka dzīvē, par gremošanas traktu, par kauliem, muskuļiem, ādu un citiem svarīgiem ķermeņa orgāniem, par veselīgu uzturu, par smēķēšanas kaitīgo iedarbību, narkotiku kaitīgo ietekmi uz organismu. Otrkārt, nodarbības par savstarpējo attiecību pārī, pubertātes, attiecību veidošanas jautājumiem, kas saistīti ar seksualitāti, kontracepciju, seksuāli transmisīvām slimībām, HIV/AIDS, grūtniecību, dzemdībām, aborta operācijām, vardarbību un ceļu, kā sevi pasargāt. Treškārt, tiks apmācīti jauniešu līderi un sniegts atbalsts viņu aktīvai patstāvīgai darbībai. Ceturtkārt, tās ir lekcijas par pirmās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos.

Centra darbinieki jau izstrādājuši oriģinālus mācību līdzekļus - lai nodarbības būtu ne tikai izglītojošas, bet arī atraktīvas.

Mūsu sapnis ir iemācīt bērnus un jauniešus domāt profilaktiski, proti, izglītot, lai ikviens pats kļūtu par savas veselības sargu un tikai tad nepieciešamības gadījumā sekotu medicīniskas konsultācijas vai rīcība.

Foto: Cēsu rajona slimnīcas arhīva

 

 

Uz augšu ↑
  • Iekāpt pacienta kurpēs, bet nenēsāt. Empātija ārsta darbā

    Ārsta profesijā empātija ir viena no prasmēm, bez kuras neiztikt, — pacients sagaida, ka viņu uzklausīs, sapratīs, jutīs līdzi... Taču neizkāpšana no pacienta kurpēm ārstam draud ar pārstrādāšanos un emocionālu izsīkumu. Lasīt visu

  • Pusgadsimts ārstes uzsvārcī. SILVIJA LATKOVSKA, pediatre, neonatoloģe

    Pediatre un neonatoloģe SILVIJA LATKOVSKA pie mazajiem pacientiem dodas jau 57 gadus! Ilgāk nekā pusgadsimtu būt darba ierindā ir cienījami un apbrīnojami, īpaši jomā, kas attīstās tik strauji kā medicīna. Būt aktīvai, nečīkstēt — tāda ir viņas dzīves pozīcija! Un apbrīnas vērts ir nerimstošais atklājējas gars, kas izpaužas aktīvā ceļošanā. Lasīt visu

  • Pieredzes slīpēts dārgakmens

    Ģimenes ārsti INGUNU LOČMELI daudzi vidzemnieki sauc par savējo dakterīti. Dakterei ir prakse gan Rūjienā, gan Vilpulkā, jo viņa uzskata, ka ģimenes dakterim ir jābūt pacientu tuvumā. “Ja dari, tad pa īstam, vai arī nedari nemaz. Esmu profesijā gājusi un turpinu iet pārliecības dēļ — ļoti vēlos palīdzēt cilvēkiem. Katru savu pacientu uzklausīt, meklēt risinājumus, viņu atbalstot,” teic Inguna Ločmele, kuras darba pieredze iesniedzas ceturtajā gadu desmitā. Lasīt visu