← Atpakaļ

E-veselība – ar mīnusiņiem un plusiņiem

"E-veselība ir problēmjautājums jau no 2003. gada, beidzot tuneļa galā redzam gaismu," konferencē "Veselības aprūpes aktualitātes 2013" sacīja veselības ministre Ingrīda Circene. "Informācijas tehnoloģijas ārstniecības iestādēs tiek lietotas, bet sistēma ir ļoti sadrumstalota." IT speciālisti jokoja: e-veselības mīnusa zīme būtu jānomaina uz plusu, varbūt tad e-veselības ieviešana ritētu raitāk. Kādas ir galvenās problēmas un kādas - nākotnes tendences šajā jomā?


D. GABALIŅA: “Rītdien uz pusdienlaiku e-veselība visiem savās iestādēs nav jāievieš!  Priekšā vismaz desmit gadu!”.E-veselība nav IT projekts

"Pārāk bieži mēs šo burtu "e" iztulkojam kā "elektronisks", taču "e-" nav elektroniskais, bet efektīvais. Efektīva veselība. Un tā ne vienmēr nozīmē konkrētu programmatūru," uzsver Aigars Jaundālders, DPA jaunu biznesa virzienu attīstības vadītājs. Viņam pievienojas arī Juris Škuškovniks, medicīnas sabiedrības "Ars" IT nodaļas vadītājs, sacīdams, ka e-veselība nav IT projekts, bet veselības aprūpes projekts.

A. STRODS: “Vietējām sistēmām ārstniecības  iestādēs vajadzīgs pietiekami liels centrālā projekta atbalsts. Pat lielāks par centrālā projekta apmēru”.Kur mēs esam?

Pašlaik rit e-veselības 1. kārta, kas noslēgsies nākamā gada vidū. Tad sāksies 2. kārta, kas ilgs līdz 2015. gada vidum. Trešā kārta ieplānota no 2014. līdz 2020. gadam. "Ceram, ka drīz…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti