HOPS GOLD vadlīnijas
Tā kā HOPS ir pietiekami bieža, bet, mūsuprāt, nepietiekami novērtēta plaušu slimība, šajā rakstā vēlamies aktualizēt dažus ar tās diagnostiku un klasifikāciju saistītus aspektus 2011. gada GOLD vadlīniju kontekstā, pievēršot arī uzmanību smēķēšanai kā šīs slimības riska faktoram. Pēdējās vadlīnijās būtiskākais ir slimības klasifikācijas maiņa, no slimības pakāpēm (viegla līdz smaga) pārejot uz klasēm A, B, C vai D. Mainīti arī principi, kas pamato slimības klasifikāciju, daudz lielāku nozīmi atvēlot slimības subjektīvajam aspektam, proti, pacienta sūdzībām, kā arī objektīvi novērtējamajam slimības uzliesmojumu skaitam pēdējā gadā.
Aktualitāte
Tiek uzskatīts, ka hroniska obstruktīva plaušu slimība skar ~ 9-10% pasaules iedzīvotāju pēc 40 gadu vecuma. Eiropā tie varētu būt aptuveni 8%, sastopamības biežumam variējot no vismaz 4% nesmēķētāju vidū līdz vismaz 15% smēķētāju vidū. [1] Tā kā par šo slimību raksta relatīvi maz un 2011. gada nogalē mainītas GOLD vadlīnijas, šoreiz vēlamies atgādināt par HOPS diagnostiku un ārstēšanu visnesenāko GOLD vadlīniju kontekstā. [6] Uzreiz gan būtu vērts norādīt, ka speciālistu viedoklis par vadlīniju jauno versiju atšķiras, jo daļa kritiski izsakās par jaunās klasifikācijas sistēmas piemērotību, bet Paula Stradiņa Klīniskās…
Raksta pilna versija nav pieejama
-
Elpas trūkuma diferenciāldiagnoze ģimenes ārsta praksē
Elpas trūkums (dispnoe) ir biežs simptoms — 50 % pacientu terciārās aprūpes iestādēs [1] un apmēram 25 % pacientu ambulatorajā sektorā. [2] Hronisks elpas trūkums ir 50 % pacientu kardiologu praksē, bet pneimonologu — pat 60 %. [3] Lasīt visu
-
Bronhiālā astma. Terapeitisko līdzekļu apskats
300 miljoni cilvēku pasaulē — tieši tik liels ir bronhiālās astmas pacientu skaits. Veselības aprūpes speciālistiem katru dienu jācīnās ar astmas izraisītiem sarežģījumiem, komplikācijām, pacienta nevēlēšanos sadarboties, dažkārt arī ar veselības aprūpes sistēmu... Lasīt visu
-
Horionkarcinoma un hroniska trombemboliska pulmonāla hipertensija
Šajā klīniskajā gadījumā aprakstīta grūti atklājama diagnoze, kas praksē nav sastopama bieži. Simptomi ir nespecifiski un spilgti izpaužas tikai slimības vēlākajās stadijās, tāpēc ārstēšana var būt arī novēlota. Lasīt visu
-
Saaukstēšanās. Vīrusu dažādība un ietekme uz darbaspējām
-
Migrēna. Medikamentozā un nemedikamentozā pārvaldība
Migrēna ir izplatīta neiroloģiska slimība ar hronisku norisi, bet epizodisku izpausmi migrēnas lēkmju veidā. Lai gan migrēnu nav iespējams izārstēt pilnībā, tā ir ārstējama slimība. Pēdējos desmit gados ir pavērušās jaunas iespējas migrēnas terapijā. Lasīt visu
-
Silimarīns un kurkumīns. Kāpēc noderīgs?
Parasti hepatoprotektoriem tiek izvirzītas vairākas prasības: maksimāla absorbcija, spēja saistīt aknu šūnas bojājošus savienojumus vai novērst to veidošanos, iekaisuma procesu mazināšana, fibroģenēzes nomākšana, reģenerācijas stimulēšana, aknu metabolisma uzlabošana, turklāt tas nedrīkst būt toksisks. Lasīt visu
Lasītākie raksti
-
Akūta koronārā sindroma diagnostika un diferenciāldiagnostika
Vai par akūtu koronāro sindromu (AKS) tiešām var pavēstīt vēl ko jaunu? Pēdējos pāris gados Latvijas medicīniskajos žurnālos daudz rakstīts par izmaiņām AKS terapijā, īpaši par jaunumiem antitrombotiskās terapijas klāstā, 2011. gadā izdotas Latvijas AKS vadlīnijas ar plašu informāciju par AKS loģistiku un terapijas taktiku utt. Bet - atkārtošana zināšanu māte. Šajā rakstā pievērsīsimies ne tik daudz AKS ārstēšanai, cik diagnozes un diferenciālās diagnostikas problēmām un biežākajiem "klupšanas akmeņiem", kas novērojami ikdienas praksē. Lasīt visu
-
Migrēna. Medikamentozā un nemedikamentozā pārvaldība
Migrēna ir izplatīta neiroloģiska slimība ar hronisku norisi, bet epizodisku izpausmi migrēnas lēkmju veidā. Lai gan migrēnu nav iespējams izārstēt pilnībā, tā ir ārstējama slimība. Pēdējos desmit gados ir pavērušās jaunas iespējas migrēnas terapijā. Lasīt visu
-
Sirds kreisā kambara disfunkcija. Veidi, iemesli, terapijas iespējas
Aprakstot fizioloģisku stāvokli, kad sirds funkcija ir nepietiekama, lai nodrošinātu audiem nepieciešamo metabolismu, lieto terminu “sirds mazspēja”. Sirds funkcijas traucējumus var radīt sirds muskuļa bojājums, akūta vai hroniska išēmija, palielināta asinsvadu rezistence, arteriāla hipertensija vai tahiaritmijas. Lasīt visu