Izdrukā:
Dzīvesstils - celiakijas riska faktors
Zviedrijā strauji pieaug celiakijas incidence bērniem no 2 - 15 gadiem. Šo pieaugumu skaidro ar lielo plānoto ķeizargriezienu skaitu, urīnceļu infekcijām grūtniecības laikā, dzimšanas gadalaiku un dzimšanu valsts dienvidu daļā.
Šādi dati iegūti Zviedrijas Umeå Universitātē, datus ieguvis doktorantūras students Fredinah Namatovu. Pētījums veikts, izmantojot Zviedijas veselības reģistu datus.
Pētījuma rezultāti parāda, ka pieaugusi celiakijas incidence un to, ka dzīvesveida faktoriem ir nozīme slimības attīstībā. Celiakijas risks bērnam palielinās, ja dzemdības notikušas ar ķeizargriezienu un ja grūtniecības laikā mātei bijušas atkārtotas urīnceļu infekcijas.
Šie faktori veicina nelabvēlīgu patogēnu mikroorganismu mazā vecumā - kas ir saistīts ar celiakijas attīstību. Celiakijas profilaksei noderīgi būtu turpināt jau darbojošās dabīgo dzemdību veicinošās kampaņas. Pētījumā novērots palielināts celiakijas risks bērniem, kuri dzimuši pavasarī, vasarā un rudenī, kas norāda uz ciklisku vides faktoru ietekmi (piemēram, saskarsme ar vīrusiem). Bērniem, kas dzimuši Zviedrijas dienvidos, ir lielāks celiakijas risks nekā tiem, kas dzimuši valsts ziemeļos.
Vēl izskaitļots, ka mazāks risks celiakijai ir bērnam, kura mātei ir vairāk kā 35 gadi un lielāki ienākumi. Šie dati norāda uz mātes dzīvesstilu kā vienu no celiakijas riska faktoriem bērniem.
Avots: Umeå universitet. "Lifestyle a risk factor for celiac disease." ScienceDaily. ScienceDaily, 2 November 2015.
Saistītie raksti
-
Celiakijas slimība un kairinātas zarnas sindroms bērniem
Bērniem ar kairinātas zarnas sindromu ir palielināta celiakijas slimības izplatība, salīdzinot ar bērniem bez šī sindroma, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā JAMA Pediatrics. Lasīt visu
-
Celiakijas slimība un limfomas risks
Pacientiem ar celiakijas slimību, kuriem ir pastāvīgi zarnu bojājumi (pierādīti atkārtotās biopsijās), ir augstāks limfomas attīstības risks nekā pacientiem ar sadziedētiem zarnu bojājumiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Annals of Internal Medicine. Lasīt visu
-
Celiakija – bieži nediagnosticēta slimība
Celiakija visbiežāk sastopama kā hroniska iekaisuma slimība, tā ir glutēna izraisīta autoimūna slimība, kas galvenokārt skar tievās zarnas gļotādu un izpaužas gan ar celulāru, gan ar antivielu izraisītu hipersensivitātes reakciju. Eiropā celiakijas sastopamība vidēji ir 1 uz 150–300 iedzīvotājiem. Pirmo reizi celiakijas simptomus aprakstīja pediatrs Samuels Gī (Samuel Gee) Bartolomeo slimnīcā 1888. gadā. Lasīt visu
-
Vai beidzot piedzims īstie hepatoprotektori?
Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti. Lasīt visu
-
Funkcionāli gremošanas traucējumi. Dzīvesveids, farmakoterapija, psihoterapija
Funkcionāli kuņģa—zarnu trakta traucējumi (FKZTT) ir hroniski periodiski traucējumi gremošanas sistēmā, kuriem nav raksturīgas strukturālas vai bioķīmiskas orgānu novirzes. Par FKZTT mūsdienās uzskata kairinātu zarnu sindromu, funkcionālus aizcietējumus, funkcionālu dispepsiju, funkcionālas grēmas u.c. traucējumus gan bērniem, gan pieaugušajiem. [1] Lasīt visu
-
Kolikas zīdaiņa vecumā
Pediatra apskates laikā bērniem 2 nedēļu—3 mēnešu vecumā 10—20 % gadījumu diagnosticē vēdera kolikas. [1] Tās apmēram 85 % gadījumu pilnībā pāriet, sasniedzot trīs mēnešu vecumu, [2] un abiem dzimumiem sastopamas vienlīdz bieži. [3] Kolikas lielākoties ir pašlimitējošs process, kam nav saistības ar organiskiem gremošanas trakta traucējumiem. Lasīt visu
-
Laba fiziskā forma pusmūžā ir saistīta ar zemāku plaušu slimību risku
Labs kardiorespiratorais fitnesa līmenis pusmūžā ir saistīts ar zemāku hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) risku, secināts Dānijā veiktā pētījumā. Lasīt visu
-
Mātes svars pirms grūtniecības ietekmē zīdaiņa augšanas reakciju uz mātes pienu
Pirmajā šāda veida pētījumā atklāts, ja sievietei pirms grūtniecības ir liekais svars vai aptaukošanās, tas izraisa izmaiņas mātes pienā, kas savukārt ietekmē zīdaiņa augšanu. Lasīt visu
-
Paredzēt epilepsijas lēkmi pirms tā ir notikusi
Jaunā pētījumā atklātas molekulas, kuru daudzums paaugstinās asinīs pirms epilepsijas lēkmes. Šis atklājums var palīdzēt izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmu pacientiem ar epilepsiju, ali viņi zinātu, kad tuvojas lēkme. Lasīt visu