← Atpakaļ
← Iepriekšējais raksts Nākamais raksts →
Contact Izdrukā: Print
Ziņas  >  Jaunumi pasaulē

Dzīvesstils - celiakijas riska faktors

Doctus . | 2015. gada 5. novembris

Zviedrijā strauji pieaug celiakijas incidence bērniem no 2 - 15 gadiem. Šo pieaugumu skaidro ar lielo plānoto ķeizargriezienu skaitu, urīnceļu infekcijām grūtniecības laikā, dzimšanas gadalaiku un dzimšanu valsts dienvidu daļā.

Šādi dati iegūti Zviedrijas Umeå Universitātē, datus ieguvis doktorantūras students Fredinah Namatovu. Pētījums veikts, izmantojot Zviedijas veselības reģistu datus.

Pētījuma rezultāti parāda, ka pieaugusi celiakijas incidence un to, ka dzīvesveida faktoriem ir nozīme slimības attīstībā. Celiakijas risks bērnam palielinās, ja dzemdības notikušas ar ķeizargriezienu un ja grūtniecības laikā mātei bijušas atkārtotas urīnceļu infekcijas.

Šie faktori veicina nelabvēlīgu patogēnu mikroorganismu mazā vecumā - kas ir saistīts ar celiakijas attīstību. Celiakijas profilaksei noderīgi būtu turpināt jau darbojošās dabīgo dzemdību veicinošās kampaņas. Pētījumā novērots palielināts celiakijas risks bērniem, kuri dzimuši pavasarī, vasarā un rudenī, kas norāda uz ciklisku vides faktoru ietekmi (piemēram, saskarsme ar vīrusiem). Bērniem, kas dzimuši Zviedrijas dienvidos, ir lielāks celiakijas risks nekā tiem, kas dzimuši valsts ziemeļos.

Vēl izskaitļots, ka mazāks risks celiakijai ir bērnam, kura mātei ir vairāk kā 35 gadi un lielāki ienākumi. Šie dati norāda uz mātes dzīvesstilu kā vienu no celiakijas riska faktoriem bērniem.

Avots: Umeå universitet. "Lifestyle a risk factor for celiac disease." ScienceDaily. ScienceDaily, 2 November 2015.

← Iepriekšējais raksts Nākamais raksts →
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Celiakijas slimība un kairinātas zarnas sindroms bērniem

    Doctus . | 2014. gada 22. aprīlis

    Bērniem ar kairinātas zarnas sindromu ir palielināta celiakijas slimības izplatība,  salīdzinot ar bērniem bez šī sindroma, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā JAMA Pediatrics.   Lasīt visu

  • Celiakijas slimība un limfomas risks

    Doctus . | 2013. gada 6. augusts

    Pacientiem ar celiakijas slimību, kuriem ir pastāvīgi zarnu bojājumi (pierādīti atkārtotās biopsijās), ir augstāks limfomas attīstības risks nekā pacientiem ar sadziedētiem zarnu bojājumiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Annals of Internal Medicine.   Lasīt visu

  • Celiakija – bieži nediagnosticēta slimība

    Bodnieks E. | Augusts 2011

    Celiakija visbiežāk sastopama kā hroniska iekaisuma slimība, tā ir glutēna izraisīta autoimūna slimība, kas galvenokārt skar tievās zarnas gļotādu un izpaužas gan ar celulāru, gan ar antivielu izraisītu hipersensivitātes reakciju. Eiropā celiakijas sastopamība vidēji ir 1 uz 150–300 iedzīvotājiem. Pirmo reizi celiakijas simptomus aprakstīja pediatrs Samuels Gī (Samuel Gee) Bartolomeo slimnīcā 1888. gadā. Lasīt visu

Page

Citi raksti nozarē Gastroenteroloģija

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. II daļa*

    Puķītis A., Mokricka V. u.c. | Augusts 2019

    Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS. Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa

    Puķītis A., Mokricka V. u.c. | Jūlijs 2019

    Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām. Lasīt visu

  • Vai beidzot piedzims īstie hepatoprotektori?

    Danilāns A. | Janvāris 2019

    Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti. Lasīt visu

Page

Citas Ziņas