Izdrukā:
Dzīvesstils - celiakijas riska faktors
Zviedrijā strauji pieaug celiakijas incidence bērniem no 2 - 15 gadiem. Šo pieaugumu skaidro ar lielo plānoto ķeizargriezienu skaitu, urīnceļu infekcijām grūtniecības laikā, dzimšanas gadalaiku un dzimšanu valsts dienvidu daļā.
Šādi dati iegūti Zviedrijas Umeå Universitātē, datus ieguvis doktorantūras students Fredinah Namatovu. Pētījums veikts, izmantojot Zviedijas veselības reģistu datus.
Pētījuma rezultāti parāda, ka pieaugusi celiakijas incidence un to, ka dzīvesveida faktoriem ir nozīme slimības attīstībā. Celiakijas risks bērnam palielinās, ja dzemdības notikušas ar ķeizargriezienu un ja grūtniecības laikā mātei bijušas atkārtotas urīnceļu infekcijas.
Šie faktori veicina nelabvēlīgu patogēnu mikroorganismu mazā vecumā - kas ir saistīts ar celiakijas attīstību. Celiakijas profilaksei noderīgi būtu turpināt jau darbojošās dabīgo dzemdību veicinošās kampaņas. Pētījumā novērots palielināts celiakijas risks bērniem, kuri dzimuši pavasarī, vasarā un rudenī, kas norāda uz ciklisku vides faktoru ietekmi (piemēram, saskarsme ar vīrusiem). Bērniem, kas dzimuši Zviedrijas dienvidos, ir lielāks celiakijas risks nekā tiem, kas dzimuši valsts ziemeļos.
Vēl izskaitļots, ka mazāks risks celiakijai ir bērnam, kura mātei ir vairāk kā 35 gadi un lielāki ienākumi. Šie dati norāda uz mātes dzīvesstilu kā vienu no celiakijas riska faktoriem bērniem.
Avots: Umeå universitet. "Lifestyle a risk factor for celiac disease." ScienceDaily. ScienceDaily, 2 November 2015.
Saistītie raksti
-
Celiakijas slimība un kairinātas zarnas sindroms bērniem
Bērniem ar kairinātas zarnas sindromu ir palielināta celiakijas slimības izplatība, salīdzinot ar bērniem bez šī sindroma, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā JAMA Pediatrics. Lasīt visu
-
Celiakijas slimība un limfomas risks
Pacientiem ar celiakijas slimību, kuriem ir pastāvīgi zarnu bojājumi (pierādīti atkārtotās biopsijās), ir augstāks limfomas attīstības risks nekā pacientiem ar sadziedētiem zarnu bojājumiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Annals of Internal Medicine. Lasīt visu
-
Celiakija – bieži nediagnosticēta slimība
Celiakija visbiežāk sastopama kā hroniska iekaisuma slimība, tā ir glutēna izraisīta autoimūna slimība, kas galvenokārt skar tievās zarnas gļotādu un izpaužas gan ar celulāru, gan ar antivielu izraisītu hipersensivitātes reakciju. Eiropā celiakijas sastopamība vidēji ir 1 uz 150–300 iedzīvotājiem. Pirmo reizi celiakijas simptomus aprakstīja pediatrs Samuels Gī (Samuel Gee) Bartolomeo slimnīcā 1888. gadā. Lasīt visu
-
Kairināto zarnu sindroms. Gastroenterologa, psihologa un uztura speciālista skatījumā
Kairināto zarnu etioloģijā un norisē nozīmīgi ir psihoemocionālie un vides faktori. Precīza izpratne par dažādu faktoru mijiedarbību, psihodiagnostika paver iespējas psihoemocionālam atbalstam un ārstēšanai, lai vēl papildus samazinātu slimības simptomu biežumu un izteiktību, uzlabotu pacienta psihisko veselību un psihoemocionālo labklājību. Lasīt visu
-
Protonu sūkņu inhibitori. Kopīgais un atšķirīgais
-
COVID–19. Dažādu speciālistu skatpunktā
Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības. Lasīt visu
-
Celiakija saistīta ar paaugstinātu osteoporotisku lūzumu risku
Celiakija ir saistīta ar paaugstinātu lūzumu risku, bet tai nav tiešas ietekmes uz FRAX aprēķinu. Ja celiakija tiek atzīta par sekundāru osteoporozes riska faktoru, tad to iekļauj FRAX novērtējumā. Lasīt visu
-
Latvijā puse iedzīvotāju lieto uztura bagātinātājus
Latvijā uztura bagātinātājus kopumā lieto 53% iedzīvotāju (14% ikdienā, 30% — dažkārt, 9% — reizi sezonā kā ārstniecisko ciklu) — liecina jaunākais Veselības monitorings, ko veikusi Benu aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Lasīt visu
-
Plāksteris ar mikroadatām varētu mērīt glikozes līmeni
Mūsdienās ir pieejami daudz un dažādi plāksteri, gan kontraceptīvie, gan nikotīnu saturošie, gan pretsāpju. Tokijas universitātes zinātnieki ir izstrādājuši plāksteri, kurā ir iestrādātas mikroadatas un kas mēra glikozes līmeni asinīs. Šis plāksteris nerada sāpes un diskomfortu, adatas ir nesāpīgas un bioloģiski sadalās. Lasīt visu