Vai alkohola lietošana ietekmē Parkinsona slimības attīstību?

Doctus . | 2015. gada 11. novembris

Vairākus gadus pērnieki ir centušies noskaidrot, vai ir saistītba starp Parkinsona slimību un tādiem dzīvesveida faktoriem kā smēķēšana, kafijas un alkohola lietošana.

Veikts sistemātisks literatūras pārskats par laika periodu no 2000.-2014.gadam, kurā analizēti novērojuma pētījumi un iegūti pretrunīgi dati par to, vai palielinātam alkhola patēriņam ir pozitiva vai negativa ietekme uz Parkinsona slimības risku. Analīzei atlasīti 16 pētījumi, kas publicēti angļu valodā recenzētos medicīnas izdevumos. Pētījumos dati salīdzināti ar kontroles grupas datiem, veikta iedalīšana grupās, atkarībā no patērētā alkohola apjoma. Analīzei par nederīgiem atzīti pētījumi, kuros pacienti iedalīti tikai alkohola lietotājos un nelietotājos.

Pētījumos iegūtie dati ir pretrunīgi, iespējams, neprecīzas analīzes metodes izvēles dēļ. Atšķīrās arī pacientu novērošanas ilgums pētījumos. Pētījumos, kur alkohola patēriņš un Parkinsona slimības attīstība noteikti precīzi un ilgstoši, atrastas tikai statistiki maznozīmīgas korelācijas. Pētījumu analīze norāda, ka nepieciešami prospektīvi pētījumi, lai noteiktu sakarību starp palielinātu alkohola patēriņu un Parkinsona slimības attīstību.

AVOTS: Silvana S. Bettiol, Tanith C. Rose, Clarissa J. Hughes, Lesley A. Smith. Alcohol Consumption and Parkinson's Disease Risk: A Review of Recent Findings. Journal of Parkinson's Disease, 2015; 5 (3): 425

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu