Vecums. Viedums. Medicīna. VALDIS PĪRĀGS
Piedzimstot mēs neizbēgami sākam ceļu pretī novecošanai. Kāda ir mūsu attieksme pret vecumu, kādas priekšrocības ir gadiem un kas ir laimīgas novecošanas pamatā?
Piedzimstot mēs neizbēgami sākam ceļu pretī novecošanai. Kāda ir mūsu attieksme pret vecumu, kādas priekšrocības ir gadiem un kas ir laimīgas novecošanas pamatā?
Pirms diviem gadiem žurnāls The Lancet izvaicāja medicīnas studentus, praktizējošus ārstus un profesorus par nākotnes medicīnas izaicinājumiem. Līdzīgu jautājumu uzdevām Latvijas medicīnas nozaru līderiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies?
Raksta mērķis — iepazīstināt ar kaulu minerālā blīvuma izmaiņām un kaulu lūzumu risku pacientiem ar cukura diabētu, tā ārstēšanā lietojamo medikamentu radīto iespaidu uz kauliem.
Praktizējošu pediatru praksē subklīniska hipotireoze (SKH) ir visai bieža, bet pārsvarā nejauša atrade, kad asins analīzes tiek veiktas citu slimību dēļ. Ārsti un pētnieki uzdod vairākus jautājumus: vai jāsāk aizstājterapija ar levotiroksīnu un vai ilgtermiņā SKH ietekmē bērna attīstību, veselības stāvokli?
Neiroendokrīnie audzēji (NET) ir relatīvi jauna audzēju grupa, kuru izpratne un terapijas iespējas pēdējos gados strauji mainās. Savlaicīgi un pareizi nosakot diagnozi, varam tos veiksmīgi ārstēt.
Līdz šim bija zināms, ka 1.tipa cukura diabēts ir saistīts ar paaugstinātu smagu kardiovaskulāro komplikāciju attīstības risku, savukārt par neatkarīgu saistību starp 1.tipa cukura diabētu un ātriju fibrilāciju pierādījumu trūka.
Daudzus gadus tika izskatīts, jo augstāks augsta blīvuma holesterīna līmenis, jo labāk. Bet kā izrādās, šis holesterīns nav nemaz tik labs, kā ilgstoši tika uzskatīts.
Attīstītajās valstīs 2. tipa cukura diabēts ir pieaugoša problēma, kas, piemēram, ASV izmaksā 245 miljonus dolāru gadā, bet PVO aprēķinātās kopējās izmaksas pasaulē gadā ir 825 miljoni dolāru. Lēš, ka šīs izmaksas tikai turpinās pieaugt.
Pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts 2.tipa cukura diabēts un uzsākta terapija ar metformīnu, un ir izdevies sasniegt HbA1c zem 6,5 % pusgada laikā, ir zemāks kardiovaskulāro notikumu vai mirstības risks, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Miega trūkums ir bieži sastopama problēma, kas var būt saistīts ar hronisku slimību risku, un var būt saistīts arī ar kaulu blīvuma samazināšanos, secināts pētījumā.
Karpālā kanāla sindroms (KKS) ir visbiežāk sastopamā perifērā kompresijas neiropātija, ko izraisa hroniska vidusnerva (n. medianus) kompresija karpālajā kanālā plaukstas locītavas līmenī. KKS izplatība vispārējā populācijā sasniedz aptuveni 5 %, un slimība ir saistīta ar funkcionāliem ierobežojumiem, darbspēju samazināšanos un dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus tā rada ievērojamu sociālekonomisko slogu veselības aprūpes sistēmai. [1; 2]
Pacientiem pēc miokarda infarkta (MI) ir augsts risks nevēlamu notikumu attīstībai, t.sk. mirstībai. 2.tipa CD pacienti ir īpaši ievainojama pacientu grupa tādu iemeslu dēļ kā ateroskleroze, endotēlija disfunkcija, hronisks iekaisums un paaugstināta trombocītu aktivitāte – šie visi faktori vēl vairāk veicina nevēlamu notikumu risku pēc MI. GLP1 receptoru agonisti (RA) un SGLT2 inhibitori demonstrējuši kardiovaskulāro notikumu riska samazinājumu pacientiem ar 2.tipa CD un zināmu aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību.
Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.