2. tipa cukura diabēts (T2DM) un Pārkinsona slimība (PD) ir izplatītas slimības, ko ietekmē sabiedrības novecošanās. Iepriekšējos sistemātiskajos pārskatos un meta-analīzēs tika pētīta saistība starp cukura diabētu un PD risku, taču rezultāti ir bijuši pretrunīgi.
Glikozes līmenis ārpus normas (gan paaugstināts, gan pazemināts) un augsta glikēmijas mainība saistīta ar sliktākiem iznākumiem pacientiem ar Covid-19 un cukura diabētu.
Metformīns ir pirmās izvēles medikaments 2. tipa cukura diabēta (T2DM) ārstēšanā, tomēr pierādījumi, vai metformīna lietošana var palielināt visu cēloņu mirstību vai mirstību no sirds un asinsvadu slimībām pacientiem ar T2DM, joprojām nav pārliecinoši.
“Labs ārsts ārstē slimību, bet lielisks ārsts ārstē pacientu,” — tā teicis kanādiešu ārsts, modernās medicīnas pamatlicējs, profesors Viljams Oslers (1849—1918).
Otrā tipa cukura diabēta (CD) patoģenēzes pamatā ir insulīnrezistence un relatīvs insulīna deficīts. Slimības sākumā daudziem pacientiem, kuri monoterapijā vai kombinācijās perorāli lieto hipoglikemizējošos preparātus, izdodas apmierinoša glikēmijas kontrole. Tomēr, slimībai progresējot, daļai pacientu jāsāk terapija ar insulīnu.
Kohorta pētījumā ar 28 024 sievietēm secināja, ka cukura diabēts un insulīna rezistence ir nozīmīgi riska faktori koronārās sirds slimības (KSS) attīstībā.
Metformīna lietošana pirms Covid-19 diagnozes ir saistīta ar trīskārtīgu mirstības samazināšanos Covid-19 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Cukura diabēts ir nozīmīgs riska faktors Covid-19 komplikāciju attīstībai.
Cukura diabēts ir hroniska slimība, ko raksturo hiperglikēmija un dažādu komplikāciju attīstība. Visbiežākie diabēta tipi ir 1. tipa diabēts un 2. tipa cukura diabēts.
Efektīvs ģimenes ārsta darbs nozīmē sadarbību ar ārstiem–speciālistiem. Endokrinologs ir ārsts, pie kura ģimenes ārsts pacientus nosūta īpaši bieži, jo tieši endokrinologs nodarbojas ar tādu Latvijā un attīstītajās valstīs izplatītu slimību ārstēšanu kā cukura diabēts, osteoporoze, vairogdziedzera disfunkcija.
Pacienti ar aptaukošanos un virs 60 gadu vecuma var zaudēt tādu pašu svara daudzumu kā jaunāki cilvēki, mainot dzīvesveidu, secināts pētījumā.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Gastroezofageālais atvilnis (GEA) jeb kuņģa satura nokļūšana barības vadā ar vai bez regurgitācijas un vemšanas ir plaši sastopams zīdaiņu populācijā. Pirmajā dzīves mēnesī vismaz vienu reizi dienā atvilnis skar 72 % jaundzimušo, bet sešu mēnešu vecumā — 56 % zīdaiņu. Atviļņa biežums pēc gada vecuma samazinās, tomēr tā izplatība atkal pieaug pusaudžu vecumā. [13; 24]
Sievietes reproduktīvā sistēma ir ieprogrammēta cikliskai funkcionalitātei, kas sākas līdz ar pubertāti un menarhi jeb pirmajām menstruācijām un beidzas ar menopauzes iestāšanos, par ko parasti klīniski lēmumu pieņem gadu pēc pēdējām menstruācijām. Menstruālā cikla galvenā misija ir olšūnas nobriešana un grūtniecības iestāšanās. Olšūnu daudzums sievietes organismā ir ģenētiski noteikts piedzimšanas brīdī — ar cik piedzimusi, ar tik mūžs jānodzīvo. Bet tad, kad olšūnu rezerves olnīcās izsīkst, sākas hormonāls pieklusums, kas noved pie likumsakarīgām hormonālajām izmaiņām.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
No 2025. gada 10. līdz 14. novembrim Latvijā norisinās Malnutrīcijas nedēļa, un RAKUS dati liecina: kopš valsts apmaksātā pakalpojuma ieviešanas 2023. gadā Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetā palīdzība sniegta vairāk nekā 7800 smagi slimu pacientu.
