Cukura diabēta pacienti, kuriem izrakstīts biežāk lietotais diabēta medikaments metformīns, retāk ievēro medikamenta lietošanas nosacījumus blakusparādību dēļ, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Diabetes, Obesity and Metabolism.
Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka oksidatīvais stress var ietekmēt 2.tipa cukura diabēta patoģenēzi. Uzturs, īpaši bagāt ar augļiem un dārzeņiem, satur sastāvdaļas ar augtu antioksidatīvo aktivitāti, kas var palīdzēt kumulēt antioksidatīvo efektu.
Līdz šim bija zināms, ka 1.tipa cukura diabēts ir saistīts ar paaugstinātu smagu kardiovaskulāro komplikāciju attīstības risku, savukārt par neatkarīgu saistību starp 1.tipa cukura diabētu un ātriju fibrilāciju pierādījumu trūka.
Daudzus gadus tika izskatīts, jo augstāks augsta blīvuma holesterīna līmenis, jo labāk. Bet kā izrādās, šis holesterīns nav nemaz tik labs, kā ilgstoši tika uzskatīts.
Pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts 2.tipa cukura diabēts un uzsākta terapija ar metformīnu, un ir izdevies sasniegt HbA1c zem 6,5 % pusgada laikā, ir zemāks kardiovaskulāro notikumu vai mirstības risks, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Miega trūkums ir bieži sastopama problēma, kas var būt saistīts ar hronisku slimību risku, un var būt saistīts arī ar kaulu blīvuma samazināšanos, secināts pētījumā.
Atklāts, ka mākslīgais saldinātājs aspartāms metabolizējas par fenilalanīnu un inhibē zarnu enzīmu, tāpēc neveicina svara un metaboliskā sindroma incidences samazināšanos. Pierādīts, ka notiek pretējais – lietojot aspartāmu, pieaug aptaukošanās un metaboliskā sindroma biežums.
Liekais svars un aptaukošanās jaunībā saistīta ar vairākiem riskiem, piemēram, kardiovaskulāro slimību un cukura diabēta risku. Ir izpētīts, ka pusaudžiem ar lieko svaru notiek arī neatgriezeniskas izmaiņas kaulu struktūrā.
Zinātniekiem izdevies izārstēt insulīna rezistenci un glikozes intoleranci pelēm ar aptaukošanos un cukura diabētu. Tas izdevies, "likvidējot" proteīnu galektīns-3 (Gal3).
Pieaugušajiem bez arteriālas hipertensijas pētījuma sākumā labāka kognitīvā funkcija sākotnēji bija saistīta ar zemākām izredzēm attīstīties hipertensijai aptuveni 6 gadu novērošanas laikā, turklāt šo saistību daļēji mediēja aptaukošanās.
Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
Jautājumu–atbilžu sarunā ar Medscape Medical News Viljams P. Šucē, asinsvadu ķirurgs no Teksasas, apspriež svētku sirds sindromu (Holiday Heart Syndrome), ar sezonālu uzvedību saistītos asinsvadu riskus un profilakses stratēģijas, ko ģimenes ārsti var izmantot pacientu aizsardzībai.