Pasaules Diabēta dienas pasākuma laikā veikto veselības pārbaužu rezultāti (glikozes līmenis asinīs, asinsspiediens un ārstu sniegtās konsultācijas) liecina, ka cukura diabēta pacientu veselības stāvoklis pasliktinās, tāpat arī pieaug to cilvēku skaits, kuriem konstatē paaugstinātu glikozes līmeni asinīs, kas var liecināt par cukura diabētu.
Kad insulīnu uzņem perorāli, tas absorbējas gļotādās mutē un zarnās un gremošanas procesā tiek sašķelts sīkākās sastāvdaļās. Tāpēc perorāli uzņemts insulīns nekādi neietekmē glikozes līmeni asinīs. Tā vietā, lai samazinātu glikozes līmeni asinīs, perorāli uzņemts insulīns drīzāk darbojas kā vakcīna, kas stimulē imūno sistēmu un varētu pasargāt no 1.tipa cukura diabēta attīstības.
Vakar Stokholmā Eiropas Diabēta izpētes asociācijas ikgadējās sēdes ietvaros prezentēti EMPA-REG OUTCOME (Empagliflozin, Cardiovascular Outcomes, and Mortality in Type 2 Diabetes) pētījuma rezultāti. Prezentācijā piedalījās arī Doctus.
Gestācijas diabēts attīstās 3-20% grūtnieču. Sievietēm, kurām grūtniecības laikā attīstās gestācijas diabēts, ir septiņas reizes lielāks risks dzīves laikā attīstīties 2.tipa cukura diabētam. Analizējot datus, kas iegūti 20 gadu laikā, pētnieku komanda no McGill Izpētes Centra noskaidrojusi, ka gestācijas diabēts palielina 2.tipa cukura diabēta risku ne tikai mātēm, bet arī tēviem.
Cukura diabēts (CD) un ātriju fibrilācija (AF) ir plaši izplatītas patoloģijas, kuras veido lielu daļu no sabiedrības veselības problēmām un ir kardiovaskulārās mirstības pamatā. Zinātniskajā literatūrā par šo abu patoloģiju saistību ir pretrunīgi dati, kā arī prognoze pacientiem ar abām šīm patoloģijām nav pētīta plašos populāciju pētījumos.
Gandrīz 50% sieviešu ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) attīstās pre-diabēts vai 2.tipa cukura diabēts līdz 40 gadu vecumam, bet šīs korelācijas iemesli nav līdz galam zināmi. Amerikas Fizioloģijas biedrības pētījums piedāvā versiju, ka palielinātajam diabēta riskam pamatā ir iekaisums.
Smēķēšana palielina varbūtību, ka attīstīsies 2. tipa cukura diabēts. Vairākos pētījumos pierādīts augstāks riska līmenis cilvēkiem 3—5 gadus pēc smēķēšanas atmešanas, salīdzinot ar tiem, kas turpina smēķēt. Tikai pēc 10—12 gadiem risks sarūk līdz nesmēķētāju riska līmenim.
Dinosticēts cukura diabēts ir saistīts ar vēlīnākās stadijās atklātu krūts vēzi, secināts Kanādā veiktā pētījumā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Breast Cancer Research and Treatment.
2000. gadā tika noteikta E vitamīna vidējā dienas deva (12 mg/dn). Neskatoties uz to, pasaulē turpinās diskusijas par to, kāds ir nepieciešamais E vitamīna daudzums dienā. Vairāk nekā 90% Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju, kuri nelieto uztura bagātinātājus, neuzņem noteikto E vitamīna diennakts devu ar pārtiku. Līdzīga tendence ir pierādīta arī citviet pasaulē.
Zems 25-OH D vitamīna līmenis bērnībā bija saistīts ar subklīnisku aterosklerozi 25 gadus vēlāk, secināts pētījumā, kurš publicēts žurnālā Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism.
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Vai pacients, kurš piekrīt ārstēties, bet norādījumus neievēro, ir “sarežģīts”? Vai varbūt viņš vienkārši nav sapratis būtisko? Komunikācija nav tikai vārdu apmaiņa, tā ir klīniskās kvalitātes pamats. Tomēr praksē nereti konsultējam pacientus, kuru rīcība šķiet neparedzama vai neracionāla: viņi atsakās no izmeklējumiem, pārtrauc terapiju, ignorē ārsta norādījumus. Tad aiz viņu uzvedības nereti slēpjas kultūras atšķirības, valodas barjera vai citāda izpratne par veselību.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
