Aptaukošanās ir stāvoklis, ko raksturo taukaudu ekscess. To parasti saista ar palielinātu ķermeņa masu. Aptaukošanās var attīstīties pacientiem ar normālu svaru. Ievērojamu svara pieaugumu var novērot uz muskuļu, nevis taukaudu masas rēķina (body building).
ASV veiktā pētījumā secināts, ka zems D vitamīna līmenis var būt saistīts ar paaugstinātu 2.tipa cukura diabēta risku. Pētījumā ar 900 dalībniekiem secināja, ka 25 [OH]D vitamīna līmenis virs 30 mg/mL ir saistīts ar statistiski ticami zemāku diabēta risku.
D vitamīna daudzums organismā mūsu platuma grādos ir ļoti būtisks. Lai neciestu no hipovitaminozes sekām D vitamīna trūkuma dēļ, pacientiem jārekomendē tā regulāra lietošana atbilstīgās devās un samērīgi 25(OH)D līmenim asinīs.
Austrālijā veiktā pētījumā pierādīja, jo agrīnāk attīstās 2.tipa cukura diabēts, jo augstāks mirstības risks no sirds slimībām un insulta, bet zemāks mirstības risks no ļaundabīga audzēja.
Iepriekš veiktos pētījumos, kuros analizēja saistību starp tiroīdo funkciju un kopējo mirstību, kardiovaskulāro saslimšanu iznākumu un pēkšņu nāvi, tika iegūti atšķirīgi rezultāti. Šajā pētījumā tika analizēta saistība starp tiroīdstimulējošo hormonu (TSH) un šiem iznākumiem populācijā balstītā kohorta pētījumā.
Medikaments, ko lieto augsta asinsspiediena pazemināšanai, var pasargāt līdz pat 60 % augsta riska pacientus no 1.tipa cukura diabēta attīstības.
Cilvēkiem ar cukura diabētu ir divas reizes lielāks kataraktas attīstības risks nekā vispārējā populācijā un relatīvais risks visaugstākais ir 45 – 54 gadu vecumā, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Eye
Cukura diabēta pacienti, kuriem izrakstīts biežāk lietotais diabēta medikaments metformīns, retāk ievēro medikamenta lietošanas nosacījumus blakusparādību dēļ, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Diabetes, Obesity and Metabolism.
Pēdējos gados gan Latvijā, gan pasaulē cukura diabēta ārstēšanā parādās arvien jauni medikamenti, tomēr insulīnterapija joprojām ir vienīgais ārstēšanas veids 1. tipa cukura diabēta pacientiem un ieņem nozīmīgu vietu 2. tipa cukura diabēta terapijas izvēlē gan kombinācijā ar perorālajiem medikamentiem, gan monoterapijā.
Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka oksidatīvais stress var ietekmēt 2.tipa cukura diabēta patoģenēzi. Uzturs, īpaši bagāt ar augļiem un dārzeņiem, satur sastāvdaļas ar augtu antioksidatīvo aktivitāti, kas var palīdzēt kumulēt antioksidatīvo efektu.
Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.
Pēc Latvijas Jauno ārstu asociācijas iniciatīvas izveidota platforma, kurā reģistrējušās pirmās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas. Platforma cilvekresursuagentura.lv, paredzēta slimnīcām, ārstiem un māsām, kā arī medicīnas studentiem un rezidentiem darba meklēšanas procesā.
Osteoporotisko lūzumu ārstēšanas rādītāji saglabājas zemi, neskatoties uz dažādiem pieejamiem efektīviem medikamentiem, lai mazinātu gan iniciālu lūzumu risku, gan iespējamību lūzumam atkārtoties, ja tas jau noticis iepriekš. Izpētīts, ka pasaulē tikai 27 % sieviešu un 4 % vīriešu ar akūtu osteoporotisku lūzumu slimnīcā sniegtas rekomendācijas par medikamentozās terapijas sākšanu. Osteoporotiski lūzumi senioru vidū ir prevalējošais iemesls paaugstinātam mirstības riskam, tāpēc nozīmīgi slimību laicīgi atklāt un ārstēt. [1] Bet arī jau notikuša lūzuma un līdz šim nediagnosticētas osteoporozes gadījumā ir jārīkojas.
Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
