Raksta mērķis — iepazīstināt ar kaulu minerālā blīvuma izmaiņām un kaulu lūzumu risku pacientiem ar cukura diabētu, tā ārstēšanā lietojamo medikamentu radīto iespaidu uz kauliem.
Praktizējošu pediatru praksē subklīniska hipotireoze (SKH) ir visai bieža, bet pārsvarā nejauša atrade, kad asins analīzes tiek veiktas citu slimību dēļ. Ārsti un pētnieki uzdod vairākus jautājumus: vai jāsāk aizstājterapija ar levotiroksīnu un vai ilgtermiņā SKH ietekmē bērna attīstību, veselības stāvokli?
Neiroendokrīnie audzēji (NET) ir relatīvi jauna audzēju grupa, kuru izpratne un terapijas iespējas pēdējos gados strauji mainās. Savlaicīgi un pareizi nosakot diagnozi, varam tos veiksmīgi ārstēt.
Līdz šim bija zināms, ka 1.tipa cukura diabēts ir saistīts ar paaugstinātu smagu kardiovaskulāro komplikāciju attīstības risku, savukārt par neatkarīgu saistību starp 1.tipa cukura diabētu un ātriju fibrilāciju pierādījumu trūka.
Daudzus gadus tika izskatīts, jo augstāks augsta blīvuma holesterīna līmenis, jo labāk. Bet kā izrādās, šis holesterīns nav nemaz tik labs, kā ilgstoši tika uzskatīts.
Attīstītajās valstīs 2. tipa cukura diabēts ir pieaugoša problēma, kas, piemēram, ASV izmaksā 245 miljonus dolāru gadā, bet PVO aprēķinātās kopējās izmaksas pasaulē gadā ir 825 miljoni dolāru. Lēš, ka šīs izmaksas tikai turpinās pieaugt.
Pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts 2.tipa cukura diabēts un uzsākta terapija ar metformīnu, un ir izdevies sasniegt HbA1c zem 6,5 % pusgada laikā, ir zemāks kardiovaskulāro notikumu vai mirstības risks, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Miega trūkums ir bieži sastopama problēma, kas var būt saistīts ar hronisku slimību risku, un var būt saistīts arī ar kaulu blīvuma samazināšanos, secināts pētījumā.
Pretdiabēta medikamentu lietošana pasaulē turpina pieaugt, tāpēc būtiski izprast un izzināt gan šo medikamentu tiešo, gan arī netiešo iedarbību un iespējamos ieguvumus vai trūkumus, kādus tie izraisa organismā.
Viena no iepriekš aktualizētām problēmām, ko konstatē gados vecāku pacientu grupā, ir osteoporoze ar tās būtiskām sekām — kaulu lūzumiem. Taču pēdējos gados zinātnieki pievērsušies vēl vienai problēmai, kas raksturīga šai pacientu grupai — sarkopēnijai jeb muskuļu masas zudumam.
Hronisks nogurums kļuvis arvien biežāk sastopams mūsdienu dzīvē, jo cilvēki saskaras ar lielāku darba slodzi un mazāk atpūtas. Lai gan izsīkumu bieži pamato ar stresu vai miega trūkumu, pētnieki norāda, ka nepietiekams uzturs var būtiski ietekmēt šo stāvokli.
Ar šo metodi iespējams koriģēt tuvredzību, tālredzību un astigmatismu, samazinot vai pilnībā novēršot nepieciešamību lietot brilles vai kontaktlēcas. Austrumu slimnīcā Oftalmoloģijas klīnikā jau veiksmīgi veiktas vairāk nekā 40 ICL implantācijas operācijas.
Pieaugušajiem ar hronisku nieru slimību (HNS) bez dialīzes III–IV stadijā mērena olbaltumvielu uzņemšanas ierobežošana bija saistīta ar mazāku nelabvēlīgu klīnisko iznākumu risku – galvenokārt retākām dialīzes uzsākšanām – un nebija saistīta ar standarta uzturmarķieru pasliktināšanos.
Ciete ir galvenais uztura ogļhidrāts visā pasaulē un joprojām ir nozīmīgs ikdienas enerģijas avots dažādām iedzīvotāju grupām. Pamata pārtikas produkti, piemēram, rīsi, kvieši, kartupeļi un pākšaugi, ievērojami veicina ogļhidrātu uzņemšanu; tomēr cietes patēriņa ietekme uz vielmaiņu ievērojami atšķiras atkarībā no strukturālajām īpašībām, apstrādes pakāpes un uzturvielu mijiedarbības. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ogļhidrātu kvalitātei, nevis tikai daudzumam, ir būtiska loma glikēmijas regulācijā, insulīna jutībā un lipīdu metabolismā. [1-3]
Atjaunināts nejaušinātu iedalījuma pētījumu sistemātiskais pārskats un metaanalīze parādīja, ka metilfenidāts (MPH) un deksmetilfenidāts (d MPH) ir saistīti ar nelielu, bet uzlabojumu līmeni klīniski nozīmīga noguruma mazināšanos pacientiem ar vēzi, salīdzinot ar placebo, kas kļūst klīniski nozīmīga aptuveni pēc 5 ārstēšanas nedēļām, nepalielinot ārstēšanas laikā radušos blakusefektu risku.
