Kad insulīnu uzņem perorāli, tas absorbējas gļotādās mutē un zarnās un gremošanas procesā tiek sašķelts sīkākās sastāvdaļās. Tāpēc perorāli uzņemts insulīns nekādi neietekmē glikozes līmeni asinīs. Tā vietā, lai samazinātu glikozes līmeni asinīs, perorāli uzņemts insulīns drīzāk darbojas kā vakcīna, kas stimulē imūno sistēmu un varētu pasargāt no 1.tipa cukura diabēta attīstības.
Saslimstība ar cukura diabētu visā pasaulē strauji pieaug uz 2. tipa cukura diabēta rēķina, slimības 1. tipa slimnieku skaita pieaugums ir samērā neliels. Rakstā problēmas izklāsts endokrinologa, oftalmologa un neirologa skatījumā.
Vakar Stokholmā Eiropas Diabēta izpētes asociācijas ikgadējās sēdes ietvaros prezentēti EMPA-REG OUTCOME (Empagliflozin, Cardiovascular Outcomes, and Mortality in Type 2 Diabetes) pētījuma rezultāti. Prezentācijā piedalījās arī Doctus.
No endokrīniem audzējiem vairogdziedzera vēzis sastopams visbiežāk. Vairogdziedzera vēža sastopamība pēdējos četrdesmit gados palielinājusies gan visā pasaulē, gan arī Latvijā.
Klīniskajā gadījumā aprakstīta paciente ar primāru hiperparatireozi, epitēlijķermenīšu adenomu, sekundāru osteoporozi, vairākām daudzveidīgām osteoklastomām un patoloģisku lūzumu. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par izmeklējumiem un diagnozes noteikšanas gaitu.
Gestācijas diabēts attīstās 3-20% grūtnieču. Sievietēm, kurām grūtniecības laikā attīstās gestācijas diabēts, ir septiņas reizes lielāks risks dzīves laikā attīstīties 2.tipa cukura diabētam. Analizējot datus, kas iegūti 20 gadu laikā, pētnieku komanda no McGill Izpētes Centra noskaidrojusi, ka gestācijas diabēts palielina 2.tipa cukura diabēta risku ne tikai mātēm, bet arī tēviem.
Uzturā visbiežāk lietotie dabiskie saldinātāji ir fruktoze, glikoze un saharoze. Fruktoze un glikoze ir monosaharīdi, bet saharoze ir disaharīds, kas satur vienu glikozes un vienu fruktozes molekulu. Galvenais fruktozes avots ir saharoze, ko iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm, kā arī no augstas koncentrācijas fruktozes kukurūzas sīrupa, augļiem un medus. [1]
Cukura diabēts (CD) un ātriju fibrilācija (AF) ir plaši izplatītas patoloģijas, kuras veido lielu daļu no sabiedrības veselības problēmām un ir kardiovaskulārās mirstības pamatā. Zinātniskajā literatūrā par šo abu patoloģiju saistību ir pretrunīgi dati, kā arī prognoze pacientiem ar abām šīm patoloģijām nav pētīta plašos populāciju pētījumos.
Šajā rakstā apkopoti rezultāti no Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veikta četru gadu retrospektīva pētījuma, kura mērķis bija analizēt izteiktas hiperholesterinēmijas biežumu, iespējamos iemeslus un tās saistību ar kardiovaskulārām slimībām (KVS) un KVS riska faktoriem hospitalizētiem pacientiem.
Epidemioloģiski pētījumi liecina, ka diagnoze Diabetes mellitus tiek noteikta arvien biežāk. Hronisko komplikāciju un to izraisīto smago sociālo seku dēļ diabēts kļūst par globāli nozīmīgu problēmu, kuras risināšanā nepieciešams atbilstīgs rīcības plāns.
Hroniskas iesnas kā iemesls ārsta vizītei neatkarīgi no izcelsmes ir samērā bieži novērojamas. Svarīgākais ārsta uzdevums — precizēt diagnozi, diferencēt rinīta ierosinātāju, veicinātājus un riska faktorus, pēc tam attiecīgi izvēloties tādu ārstēšanas virzienu, kas uzlabo pacienta veselības un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome 2026. gada 9. aprīlī ievēlēja Inetu Derjabo par valdes locekli uz laiku. Viņa pildīs valdes locekļa pienākumus līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks ievēlēts pastāvīgs valdes loceklis.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Ģimenes ārsta praksē lielu daļa darba veltām kardiovaskulāro slimību pārvaldībā. Jāsaka, ka primāra arteriāla hipertensija (PAH) noteikti ir līderis starp sirds un asinsvadu slimībām, ar ko sastopamies katru dienu. Izvēloties antihipertensīvo terapiju, jāņem vērā vairāki ar pacientu un viņa slimību anamnēzi saistīti faktori — asinsspiediena mērķis, blakusslimības, pacienta preferences un dažkārt arī izmaksas.
