Veselības statistikas datubāzē “Reģistrēto ievainojumu skaita sadalījums pēc ievainojuma veida, dzimuma un vecuma grupām” [1] norādīts, ka sievietēm 60—85 un vairāk gadu vecumā Latvijā 2020. gadā kopā bija 2032 kaulu lūzumi, neprecizējot lokalizāciju. Vai bija iespējams nepieļaut daļu no šiem lūzumiem?
Fakti ir satraucoši: katram desmitajam pasaules iedzīvotājam ir cukura diabēts, ap 2045. gadu pasaulē būs apmēram 700 miljoni cukura diabēta pacientu. Šobrīd aptuveni pusei cukura diabēts vēl nav diagnosticēts, taču neārstēta slimība nozīmē nopietnas komplikācijas: kardiovaskulāras, neiroloģiskas, nefroloģiskas utt. [1]
Slikti kompensēta 1. un retāk 2. tipa cukura diabēta gadījumā var attīstīties aknu bojājums, kam raksturīga gan tauku, gan glikogēna akumulācija hepatocītos, kas izraisa hepatomegāliju un aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanos. Aknu punkcijas biopsija ir “zelta standarts” šīs slimības diagnostikā. [1; 2]
“Labs ārsts ārstē slimību, bet lielisks ārsts ārstē pacientu,” — tā teicis kanādiešu ārsts, modernās medicīnas pamatlicējs, profesors Viljams Oslers (1849—1918).
Otrā tipa cukura diabēta (CD) patoģenēzes pamatā ir insulīnrezistence un relatīvs insulīna deficīts. Slimības sākumā daudziem pacientiem, kuri monoterapijā vai kombinācijās perorāli lieto hipoglikemizējošos preparātus, izdodas apmierinoša glikēmijas kontrole. Tomēr, slimībai progresējot, daļai pacientu jāsāk terapija ar insulīnu.
Cukura diabēts ir hroniska slimība, ko raksturo hiperglikēmija un dažādu komplikāciju attīstība. Visbiežākie diabēta tipi ir 1. tipa diabēts un 2. tipa cukura diabēts.
Efektīvs ģimenes ārsta darbs nozīmē sadarbību ar ārstiem–speciālistiem. Endokrinologs ir ārsts, pie kura ģimenes ārsts pacientus nosūta īpaši bieži, jo tieši endokrinologs nodarbojas ar tādu Latvijā un attīstītajās valstīs izplatītu slimību ārstēšanu kā cukura diabēts, osteoporoze, vairogdziedzera disfunkcija.
Osteoporozes ārstēšanas stūrakmens ir izmaiņas dzīvesveidā. Ar to mēs saprotam, ka sievietei (pierādīts, ka sieviešu dzimums ir riska faktors) jāatmet smēķēšana/alkohola lietošana, jāsāk (jāturpina) fiziski aktīvs dzīvesveids, jānovērš kritienu riski, ar ikdienas uzturu vai uztura bagātinātājiem jāuzņem adekvāts kalcija un D vitamīna daudzums.
Doctus augusta (2020) numurā asoc. prof. Vitolds Mackēvičs ar kolēģiem iesāka izglītojošu rakstu par potenciālām cukura diabēta mikrovaskulārām komplikācijām. Orgānu bojājums nekontrolēta cukura diabēta gadījumā ir plašs, cieš visas orgānu sistēmas, tāpēc jāatgādina, cik svarīga ir glikēmijas kontrole.
Cukura diabēta izplatība pēdējos 40 gados pieaugusi par 110 % vīriešu populācijā un par 58 % sieviešu populācijā, globāli sasniedzot 9 % un 7,9 % (2014. gada dati). [1] Pēc Starptautiskās Diabēta federācijas datiem, ik 6 sekundes kādam no zemeslodes iedzīvotājiem tiek atklāts cukura diabēts, 2019. gadā sasniedzot 463 miljonus pieaugušo populācijā. [2] 2035. gadā tiek prognozēts saslimstības pieaugums par 27 % jeb 592 miljoniem [3] ar strauju pieaugumu līdz 2045. gadam, kad 700 miljoniem varētu tikt diagnosticēts diabēts.
Secināts, ka kardiovaskulāro slimību (KVS) pacientiem ir paaugstināts hospitalizācijas risks pēc akūta gastroenterīta. Turklāt – jo vairāk blakusslimību, jo augstāks risks. Pētījuma autori veica retrospektīvu kohortas pētījumu ASV un dati norāda – svarīga mērķtiecīga KVS pacientu uzraudzība un ārstēšanas stratēģija augsta riska pieaugušajiem visās vecuma grupās, ne tikai senioriem.
Eiropas Neiroķirurgu asociācijas Jauno neiroķirurgu apmācības kursi pirmo reizi notiks Rīgā, pulcējot vairāk nekā 200 dalībnieku. Ar savām zināšanām dalīsies gan Eiropas Neiroķirurgu asociācijas prezidents Claudius Thome (Insbruka, Austrija), gan vairāk nekā 50 citi vadošie Eiropas neiroķirurgi un augstskolu pasniedzēji.
Kofeīns ir viena no visbiežāk lietotajām vielām pasaulē. Tas ir atrodams dažādos dabīgos produktos un var tikt uzņemts arī tīrā, sintētiski iegūtā veidā. Lielākā daļa pētījumu ar cilvēkiem ir novērošanas pētījumi, un tie galvenokārt fokusējas uz kofeīnu saturošiem dzērieniem un pārtikas produktiem.
Metastātisks kolorektāls vēzis ir ar ierobežotām terapijas iespējām, kā dēļ bieži vien sagaidāms slikts ārstēšanas iznākums. Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka augstāks D vitamīna līmenis serumā varētu palīdzēt uzlabot dzīvildzi, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast drošu un efektīvu veidu, kā iekļaut D vitamīnu terapijas plānā.
Pakāpenisks ikgadējs ķermeņa masas indeksa (ĶMI) pieaugums laika gaitā bija saistīts ar paaugstinātu prediabēta risku reproduktīvā vecuma sievietēm.
