Pirms diviem gadiem žurnāls The Lancet izvaicāja medicīnas studentus, praktizējošus ārstus un profesorus par nākotnes medicīnas izaicinājumiem. Līdzīgu jautājumu uzdevām Latvijas medicīnas nozaru līderiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies?
Raksta mērķis — iepazīstināt ar kaulu minerālā blīvuma izmaiņām un kaulu lūzumu risku pacientiem ar cukura diabētu, tā ārstēšanā lietojamo medikamentu radīto iespaidu uz kauliem.
Praktizējošu pediatru praksē subklīniska hipotireoze (SKH) ir visai bieža, bet pārsvarā nejauša atrade, kad asins analīzes tiek veiktas citu slimību dēļ. Ārsti un pētnieki uzdod vairākus jautājumus: vai jāsāk aizstājterapija ar levotiroksīnu un vai ilgtermiņā SKH ietekmē bērna attīstību, veselības stāvokli?
Neiroendokrīnie audzēji (NET) ir relatīvi jauna audzēju grupa, kuru izpratne un terapijas iespējas pēdējos gados strauji mainās. Savlaicīgi un pareizi nosakot diagnozi, varam tos veiksmīgi ārstēt.
Līdz šim bija zināms, ka 1.tipa cukura diabēts ir saistīts ar paaugstinātu smagu kardiovaskulāro komplikāciju attīstības risku, savukārt par neatkarīgu saistību starp 1.tipa cukura diabētu un ātriju fibrilāciju pierādījumu trūka.
Daudzus gadus tika izskatīts, jo augstāks augsta blīvuma holesterīna līmenis, jo labāk. Bet kā izrādās, šis holesterīns nav nemaz tik labs, kā ilgstoši tika uzskatīts.
Attīstītajās valstīs 2. tipa cukura diabēts ir pieaugoša problēma, kas, piemēram, ASV izmaksā 245 miljonus dolāru gadā, bet PVO aprēķinātās kopējās izmaksas pasaulē gadā ir 825 miljoni dolāru. Lēš, ka šīs izmaksas tikai turpinās pieaugt.
Pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts 2.tipa cukura diabēts un uzsākta terapija ar metformīnu, un ir izdevies sasniegt HbA1c zem 6,5 % pusgada laikā, ir zemāks kardiovaskulāro notikumu vai mirstības risks, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Miega trūkums ir bieži sastopama problēma, kas var būt saistīts ar hronisku slimību risku, un var būt saistīts arī ar kaulu blīvuma samazināšanos, secināts pētījumā.
Pretdiabēta medikamentu lietošana pasaulē turpina pieaugt, tāpēc būtiski izprast un izzināt gan šo medikamentu tiešo, gan arī netiešo iedarbību un iespējamos ieguvumus vai trūkumus, kādus tie izraisa organismā.
Gastroezofageālais atvilnis (GEA) jeb kuņģa satura nokļūšana barības vadā ar vai bez regurgitācijas un vemšanas ir plaši sastopams zīdaiņu populācijā. Pirmajā dzīves mēnesī vismaz vienu reizi dienā atvilnis skar 72 % jaundzimušo, bet sešu mēnešu vecumā — 56 % zīdaiņu. Atviļņa biežums pēc gada vecuma samazinās, tomēr tā izplatība atkal pieaug pusaudžu vecumā. [13; 24]
Sievietes reproduktīvā sistēma ir ieprogrammēta cikliskai funkcionalitātei, kas sākas līdz ar pubertāti un menarhi jeb pirmajām menstruācijām un beidzas ar menopauzes iestāšanos, par ko parasti klīniski lēmumu pieņem gadu pēc pēdējām menstruācijām. Menstruālā cikla galvenā misija ir olšūnas nobriešana un grūtniecības iestāšanās. Olšūnu daudzums sievietes organismā ir ģenētiski noteikts piedzimšanas brīdī — ar cik piedzimusi, ar tik mūžs jānodzīvo. Bet tad, kad olšūnu rezerves olnīcās izsīkst, sākas hormonāls pieklusums, kas noved pie likumsakarīgām hormonālajām izmaiņām.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Prokinētiķi ir medikamentu klase, kas paredzēta gastrointestinālās motilitātes uzlabošanai — vai nu reģionāli, vai visa zarnu trakta ietvaros. Katram medikamentam ir savi plusi un mīnusi, turklāt mēdz būt ierobežoti dati par ieguvumiem starp prokinētiķu klasēm. Šis ir neliels apskats par dopamīna antagonistiem, kas pieejami Latvijā, — metoklopramīdu, domperidonu un itroprīdu.