Ar meteorismu jeb pastiprinātu gāzu uzkrāšanos zarnās ikdienā sastopas teju ikvienas medicīnas nozares pārstāvis, un šī ir viena no biežākajām sūdzībām no pacientu puses. Par problēmas ikdienišķumu liecina arī biežās reklāmas medijos, kas reklamē gan medikamentus, gan produktus pastiprināta gāzu uzkrāšanās procesa mazināšanai. Ja ir problēma, tad jābūt iemesliem. Un, lai ar pilnīgu pārliecību apgalvotu, ka pastiprināta zarnu uzpūšanās ir funkcionāla, jāizprot situācijas, kad tā var būt kā simptoms kam nopietnākam.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) ir hroniska saslimšana. Ja šī slimība sākas, tad parasti turpinās visu mūžu. Ja ir bojājums barības vadā, tad lielākoties tā ir hroniska saslimšana. Turklāt parasti šādos gadījumos tiek novērots, ka pēc medikamentozās terapijas pārtraukšanas pacientam pēc dažiem mēnešiem simptomi atgriežas. Ja ir sākta GEAS terapija, parasti tā jāturpina ilgstoši, savukārt ārstēšana pacientiem ar pārejošiem simptomiem un bez ezofagīta var būt simptomātiska.
Šis raksts būs par aizcietējumu diferenciāldiagnostiku un to ārstēšanas iespējām. Šo rakstu mūs mudināja uzrakstīt pēdējo gadu diagnostikas progress un “jaunu”, proti, mazpazīstamu diagnožu parādīšanās medicīniskajā dokumentācijā. Mūsu mērķis ir iepazīstināt ģimenes ārstus un citu specialitāšu ārstus ar jaunākajām izmeklēšanas metodēm, izvērtējot zarnu tranzīta jeb motorikas funkcionālo stāvokli.
Pastiprināta kuņģa skābes sekrēcija un ar to saistītās veselības problēmas bijušas aktuālas kopš cilvēces pirmsākumiem. Tāpat meklēti līdzekļi to novēršanai vai vismaz mazināšanai. Vēl pirms 100 gadiem šim nolūkam izmantoja nātrija bikarbonātu (dzeramo sodu), magnija oksīdu un krītu. Diemžēl šie līdzekļi nebija pietiekami efektīvi, lai gan deva īslaicīgu atvieglojumu, neitralizējot kuņģa skābi. Šajā apskatā raksturoti protonu sūkņa inhibitori omeprazols un pantoprazols, to kopīgais un atšķirīgais.
Viens no modernas medicīnas sasniegumiem ir funkcionālo gremošanas trakta slimību koncepcija, jo funkcionālie gremošanas orgānu traucējumi ir visbiežāk sastopamās hroniskās kuņģa-zarnu trakta slimības, un no tiem biežāk runā par kairinātu zarnu sindromu (KZS). Pirmie ziņojumi literatūrā, kas tiek attiecināti uz šo slimību, parādījās XIX gadsimta sākumā un ir nosaukti kā “Gadījuma sāpes zarnās un šo traucējumu ietekme uz gremošanu, ar flatulenci un žņaudzošu sajūtu” (Powell, 1820) un “Praktiskas piezīmes par spazmatisku striktūru izplatību un ārstēšanu resnajā zarnā” (Howship, 1830).
Celiakija visbiežāk sastopama kā hroniska iekaisuma slimība, tā ir glutēna izraisīta autoimūna slimība, kas galvenokārt skar tievās zarnas gļotādu un izpaužas gan ar celulāru, gan ar antivielu izraisītu hipersensivitātes reakciju. Eiropā celiakijas sastopamība vidēji ir 1 uz 150–300 iedzīvotājiem. Pirmo reizi celiakijas simptomus aprakstīja pediatrs Samuels Gī (Samuel Gee) Bartolomeo slimnīcā 1888. gadā.
Plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā aktualizējies jautājums par saldinātajiem dzērieniem un to ietekmi uz veselību. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norādījis, ka viens no pasākumiem, lai īstenotu topošajās sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam noteiktos mērķus, varētu būt neveselīgu produktu, to skaitā saldināto dzērienu, reklāmas ierobežojums. Tāpēc šķita aktuāli apkopot pasaulē pieejamo zinātnisko informāciju par saldinātajiem dzērieniem. Tekstā ar vārdu "kola" jāsaprot jebkurš gāzētais dzēriens, kas saldināts ar fruktozes sīrupu, kā krāsvielu izmantojot karameli, bet skābuma regulēšanai - fosforskābi.
Ik gadu vairāk nekā pusotrs tūkstotis pacientu Latvijā tiek stacionēti peptiskas čūlas slimības dēļ. Pēc Veselības Ekonomikas centra datiem 2009. gadā čūlas slimības dēļ stacionāros miruši 70 pacienti. Čūlas perforācijas ārstētas pavisam 456 pacientiem, no kuriem 7,5% miruši. Gandrīz visi pacienti operēti neatliekamā kārtā. Savukārt asiņošanu dēļ stacionēts nedaudz vairāk par 900 pacientiem, mirstība šajā grupā bijusi 5,3%. Tā kā iespējama efektīva asiņošanas apturēšana endoskopiski, operēti tikai 12,2% no stacionārā ārstētajiem pacientiem ar asiņošanu. [1] Vai šo statistiku iespējams uzlabot?
Vēdersāpes bērniem ir bieža problēma, kuras dēļ vecāki vēršas pie ārsta. Parasti tās ir labdabīgas un pašlimitējošas, tomēr jāņem vērā, ka vēdersāpes var būt arī nopietnu saslimšanu simptoms. Tāpēc ļoti svarīgi noskaidrot sāpju iemeslu un pēc tam atbilstīgi rīkoties. Lielai daļai bērnu vēdersāpes pāriet bez medicīniskas iejaukšanās, bet gadījumos, kad sāpes kļūst hroniskas, nepieciešama ārstēšana. Šajā rakstā apkopotas jaunāko pētījumu atziņas par vēdersāpju ārstēšanu bērniem. Jaunākās atziņas komentē I. Eglīte.
Miljons amerikāņu cieš no peptiskas čūlas slimības, aptuveni 10% ASV populācijas ir bijusi šī saslimšana. [1] Arī Latvijā čūlas slimība ir samērā plaši izplatīta. Izplatība sieviešu un vīriešu populācijā ir līdzīga. Peptiska čūlas slimība ir galvenaisaugšējā gremošanas trakta asiņošanas un citu komplikāciju cēlonis. Šajā rakstā apkopoti biežākie čūlas iemesli, diagnostikas vadlīnijas, kā arī ārstēšanas shēmas.
Prokinētiķi ir medikamentu klase, kas paredzēta gastrointestinālās motilitātes uzlabošanai — vai nu reģionāli, vai visa zarnu trakta ietvaros. Katram medikamentam ir savi plusi un mīnusi, turklāt mēdz būt ierobežoti dati par ieguvumiem starp prokinētiķu klasēm. Šis ir neliels apskats par dopamīna antagonistiem, kas pieejami Latvijā, — metoklopramīdu, domperidonu un itroprīdu.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Krūts vēža incidence pieaug visā pasaulē, īpaši starp sievietēm premenopauzē. Aprēķini par 2040.gadu norāda uz 3 miljoniem jaunu gadījumu un 1 miljonu nāves gadījumu ik gadu. Hormonālā kontracepcija ir zināms krūts vēža riska faktors, tomēr svarīgi diferencēt riskus starp dažādām hormonālās kontracepcijas zāļvielām.
Ārstiem, plānojot rekonstruktīvās ķirurģiskās operācijas, būtu jāņem vērā pacienta atopisko slimību anamnēze, liecina divi jauni pētījumi, kas šonedēļ prezentēti Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas (ACAAI) 2025. gada ikgadējā kongresā Orlando, Floridā.
No 2025. gada 10. līdz 14. novembrim Latvijā norisinās Malnutrīcijas nedēļa, un RAKUS dati liecina: kopš valsts apmaksātā pakalpojuma ieviešanas 2023. gadā Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetā palīdzība sniegta vairāk nekā 7800 smagi slimu pacientu.
Pieraksties un saņem praktiskus, vērtīgus medicīnas un farmācijas jaunumus
