Dzelzs deficīta anēmija var attīstīties dažādu iemeslu dēļ: to var izraisīt asiņošana (no gastrointestinālā trakta (GIT), no plaušu vai urīnizvadceļu bojājumiem, menstruācijas), dzelzs malabsorbcija, eritropoetīna terapija un eritrocītu destrukcija jeb hemolīze un malnutrīcija, tāpēc nepietiekamā daudzumā tiek uzņemta dzelzs.
Dati no vairākiem pētījumiem rāda, ka 27—81 % stacionētu pacientu protonu sūkņu inhibitorus (PSI) saņem bez atbilstīgām indikācijām. [4] Rakstā piedāvājam indikāciju un klīnisko situāciju izvērtējumu.
Mijiedarbību par klīniski nozīmīgu var uzskatīt tikai tad, kad tā ievērojami izmaina atbildreakciju uz terapiju vai izraisa malnutrīciju. Ļoti uzmanīgi jāinterpretē un jāekstrapolē informācija no pētījumiem in vitro un in vivo, kamēr nav pietiekami daudz datu par šo mijiedarbību izpausmēm cilvēkiem. [1]
Divdesmitā gadsimta sākumā britu pediatrs Džords Frederiks Stills rakstīja: “Es nezinu nevienu citu simptomu, kas būtu tik ļoti grūti izskaidrojams kā kolikveida sāpes vēderā.” Mūsdienās, gadsimtu vēlāk, klīnicisti un pētnieki vēl joprojām mēģina saprast un izskaidrot funkcionālus kuņģa—zarnu trakta traucējumus (FKZT).
Kuņģa—zarnu trakta sūdzību gadījumā visbiežāk iesakām pacientu padziļināti izmeklēt, līdz izdodas noskaidrot patoloģiju, kas ir sūdzību pamatā. Šajā rakstā uz gastroenteroloģiskām sūdzībām aicinām paskatīties citādi un paturēt aiz auss iespēju, ka pirmreizējs pacients ar caureju vienkārši varētu būt sportists un sūdzību pamatā ir intensīvas fiziskās aktivitātes.
Klīniskajā gadījumā* aprakstīts pacients ar Vipla slimību: pacienta stāvoklis pakāpeniski pasliktinājies, viņam bija ilgstoša caureja, sāpes epigastrijā un svara zudums. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par izmeklējumiem un ārstu izvēlētajiem ārstēšanas veidiem.
Apmēram 170 miljoni cilvēku visā pasaulē ir inficēti ar C hepatīta vīrusu (HCV). Diemžēl 55—85 % gadījumu HCV veiksmīgi izvairās no inficētās personas imūnās atbildes, tādējādi izraisot hronisku infekciju. HCV gaita ir ļoti mainīga, šā neviendabīguma iemesli līdz galam nav skaidri. Tie var būt saistīti gan ar paša vīrusa, gan pacienta, gan vides faktoriem.
Arvien vairāk pacientu sūdzas par dažādiem gremošanas trakta simptomiem saistībā ar glutēna lietošanu. 20—45 % pieaugušo uzskata, ka glutēns ir iemesls pārtikas nepanesības izraisītiem veselības traucējumiem. Ir līdzība ar celiakijai un kairinātas zarnas sindromam raksturīgām pazīmēm, tomēr atbilsme abu slimību kritērijiem nav pilnīga.
Tā kā decembris šogad paiet gastroenteroloģijas zīmē, esam sagatavojuši pārskatu par dažiem pētījumiem šajā nozarē: no funkcionālās slimības — kairināto zarnu sindroma simptomu mazināšanas ar diētas palīdzību līdz smaga alkohola hepatīta ārstēšanas iespējām.
Tādu diagnozi kā funkcionāli kuņģa—zarnu trakta traucējumi bieži nosaka gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pētījumos izskaitļots, ka 13—38 % bērnu un pieaugušo vismaz reizi nedēļā bijušas funkcionālas izcelsmes vēdersāpes. Turklāt 24 % bērnu diskomfortu jūt ilgāk par astoņām nedēļām. [9]
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
