Žultsakmens izraisīts ileuss ir reta žultsakmeņu slimības komplikācija. [1] Tas attīstās 0,3—0,5 % pacientu ar žultsakmeņu slimību. Ar žultsakmeņu slimību biežāk slimo sievietes, arī žultsakmens izraisīts ileuss biežāk attīstās sievietēm. [4]
Tuvojas svētku laiks. Uzņemšanas nodaļās, ģimenes ārstu uzgaidāmajās telpās pieaugs to pacientu skaits, kas sūdzēsies par sātīgo svētku vakariņu sekām: dedzināšanu, vemšanu, caureju, sāpēm un diskomfortu vēderā. Katrai problēmai ir savs risinājums — par to šajā rakstā.
1899. gadā Henrijs Tislers (Henry Tissler) atklāja Y formas baktēriju ar krūti barota jaundzimušā zarnās un nosauca to par bifidobaktēriju. Kopš šā atklājuma veikti neskaitāmi pētījumi par probiotikām veselības uzturēšanā. Rakstā apkopots zināmais un nezināmais par probiotiku lietojumu.
Atklājot saistību starp kuņģa—zarnu traktā mītošo baktēriju H. pylori un kuņģa adenokarcinomu, daudz pētīta arī baktērijas nozīme dažādu slimību patoģenēzē ārpus kuņģa—zarnu trakta. Šoreiz par to, kādas atziņas par H. pylori ietekmi slimību izcelsmē ārpus kuņģa—zarnu trakta varētu uzskatīt par pierādītām un ar pierādījumiem pamatotām, bet kādas vēl ir tikai hipotēžu un pētījumu līmenī.
Dzelzs deficīta anēmija var attīstīties dažādu iemeslu dēļ: to var izraisīt asiņošana (no gastrointestinālā trakta (GIT), no plaušu vai urīnizvadceļu bojājumiem, menstruācijas), dzelzs malabsorbcija, eritropoetīna terapija un eritrocītu destrukcija jeb hemolīze un malnutrīcija, tāpēc nepietiekamā daudzumā tiek uzņemta dzelzs.
Dati no vairākiem pētījumiem rāda, ka 27—81 % stacionētu pacientu protonu sūkņu inhibitorus (PSI) saņem bez atbilstīgām indikācijām. [4] Rakstā piedāvājam indikāciju un klīnisko situāciju izvērtējumu.
Mijiedarbību par klīniski nozīmīgu var uzskatīt tikai tad, kad tā ievērojami izmaina atbildreakciju uz terapiju vai izraisa malnutrīciju. Ļoti uzmanīgi jāinterpretē un jāekstrapolē informācija no pētījumiem in vitro un in vivo, kamēr nav pietiekami daudz datu par šo mijiedarbību izpausmēm cilvēkiem. [1]
Divdesmitā gadsimta sākumā britu pediatrs Džords Frederiks Stills rakstīja: “Es nezinu nevienu citu simptomu, kas būtu tik ļoti grūti izskaidrojams kā kolikveida sāpes vēderā.” Mūsdienās, gadsimtu vēlāk, klīnicisti un pētnieki vēl joprojām mēģina saprast un izskaidrot funkcionālus kuņģa—zarnu trakta traucējumus (FKZT).
Kuņģa—zarnu trakta sūdzību gadījumā visbiežāk iesakām pacientu padziļināti izmeklēt, līdz izdodas noskaidrot patoloģiju, kas ir sūdzību pamatā. Šajā rakstā uz gastroenteroloģiskām sūdzībām aicinām paskatīties citādi un paturēt aiz auss iespēju, ka pirmreizējs pacients ar caureju vienkārši varētu būt sportists un sūdzību pamatā ir intensīvas fiziskās aktivitātes.
Klīniskajā gadījumā* aprakstīts pacients ar Vipla slimību: pacienta stāvoklis pakāpeniski pasliktinājies, viņam bija ilgstoša caureja, sāpes epigastrijā un svara zudums. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par izmeklējumiem un ārstu izvēlētajiem ārstēšanas veidiem.
Hipomagnēmija tika konstatēta 13,2 % pacientu, kuri vērsās neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN). Pēc korekcijas ar iespējamiem sajaucējfaktoriem pacientiem ar hipomagnēmiju 30 dienu mirstības risks bija par vairāk nekā 70 % augstāks nekā pacientiem ar normālu magnija līmeni asinīs.
Dzelzs deficīts sastopams visā pasaulē dažādās pacientu grupās, tomēr lielā daļā gadījumu pacients pirms saņem savu diagnozi ar simptomiem sadzīvo mēnešus vai pat gadus. Aprēķināts, ka līdz 70 % gadījumu dzelzs deficīts tiek palaists garām augsta riska pacientu grupai, jo ir ierobežoti sijājošās diagnostikas pasākumi. Lai vērstu sabiedrības un klīnicistu uzmanību, Amerikas Hematologu asociācija (ASH) 2026.gada septembrī izdevusi jaunas klīniskās vadlīnijas, kas palīdzēs dzezls deficītu atpazīt un diagnosticēt agrīnāk gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan cilvēkiem ar hronisku iekaisumu.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā 2026 šogad saņemta par sasniegumiem optoģenētikā – metodē, ar kuras palīdzību iespējams redzēt, kā nervu šūnas veido atmiņas, sajūtas un uzvedības modeļus dzīvās smadzenēs. Pīters Heigmans (Peter Hagemann) un Georgs Nāgels (Georg Nagel) atklājuši īpašu olbaltumvielu čanelrodopsīnu (channelrhodopsin) vienšūņu aļģēs. Karls Deiserots (Karl Deisseroth) olbaltumvielu transformēja par gaismas kontrolētu “slēdzi” nervu šūnās. Nobela prēmijas laureāti ielikuši pamatus jaunās neirozinātnes ērā.
Mācību grāmata tapusi profesora Andra Jumtiņa redakcijā - gandrīz desmit gadu pēc pirmā izdevuma jaunajā grāmatā aktualizētas zināšanas par balsta un kustību aparāta traumatoloģiju un biežāk sastopamajām ortopēdiskajām slimībām, papildināts autoru loks un iekļautas jaunas nodaļas. Grāmata izdota arī elektroniskā formātā.
