Iekaisīga zarnu slimība (IZS) ir hroniska, progresējoša slimība, kas skar kuņģa—zarnu traktu. IZS grupā ietilpst čūlainais kolīts, Krona slimība un mazāk izplatītais mikroskopiskais kolīts (limfocitārs un kolagenozs). Šobrīd šīs slimības nav izārstējamas pilnībā, taču terapija uzlabojusi pacientu dzīves kvalitāti un mazinājusi ķirurģiskas ārstēšanas nepieciešamību IZS terapijas procesā (ķirurģiska ārstēšana Eiropā nepieciešama 10—30 % Krona slimības gadījumu un 5—10 % čūlainā kolīta gadījumu). [1]
Turpinām Doctus februāra numurā aizsākto tēmu par disbiozi un izmaiņām zarnu—aknu ass funkcijās, kas tiek asociētas ar alkohola neizraisītas aknu taukainās slimības (NATAS) attīstību. Kaut mehānismi, ar kuru palīdzību zarnu mikrobiotas disbalanss ietekmē aknu patoloģijas, joprojām ir neskaidri, vairākos preklīniskos pētījumos noskaidrots, ka zarnu mikrobioma sastāva uzlabošanai varētu būt daudzsološi rezultāti aknu patoloģiju profilaksē un terapijā.
Alkohola neizraisīta aknu taukainā slimība (NATAS) izpaužas ar aknu steatozi jeb aptaukošanos gadījumos, kad pacientam nav citu iemeslu, kuru dēļ aknu audos patoloģiski varētu uzkrāties tauki, piemēram, smaga aktīva alkohola lietošana. Šobrīd NATAS ir galvenais hroniska aknu bojājuma iemesls pasaulē, šis stāvoklis rada bažas par sabiedrības veselību.
Pēdējo gadu statistikas dati liecina, ka Eiropā iekaisīgu zarnu slimību pacientu skaitam ir tendence strauji pieaugt. Arī Latvijā ar Krona slimību un čūlaino kolītu slimo vairāk nekā 2500 pacientu, kas ir nopietns signāls gan veselības aprūpes speciālistiem, gan sabiedrībai kopumā.
Doctus 2022. gada decembra numurā autoru kolektīvs iepazīstināja ar niezes daudzajām sejām, uzzinājām, ka iemesls var slēpties ne tikai dermatoloģiskas, bet arī sistēmiskas vai psihiatriskas patoloģijas ēnā. Šajā turpinājumā aplūkoti vēl citi jautājumi. Kā novērtēt pacientu ar niezi? Kādi diagnostiskie kritēriji jāņem vērā? Kādas ārstēšanas metodes šobrīd ir pasaulē un Latvijā?
Gados vecāki cilvēki nereti cieš no caurejas un tās radītajām komplikācijām. Lielāka mirstība šajā vecumgrupā saistīta ar pacienta blakusslimībām, imūndeficītu un sliktu barojumu. [1]
Dzīves laikā niezi pieredz visi cilvēki. Nieze jeb pruritus ir dominējošs ādas slimību simptoms. Subjektīvi to var aprakstīt kā slikti lokalizētu, neadaptīvu, parasti nepatīkamu sajūtu, kas izraisa vēlmi kasīties un būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.
Pirmie diagnostisko endoskopisko instrumentu izmantošanas mēģinājumi Eiropā datēti tālajā 1805. gadā (Bozzini). Metodēm pakāpeniski pilnveidojoties, pirmos ziedu laikus endoskopija sasniedza pagājušā gadsimta 70. gados. Mūsdienās endoskopija ir gastroenterologa ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa. Kad indicēti endoskopiski izmeklējumi gastroenteroloģijā? Kā sagatavoties procedūrai? Kāds ir komplikāciju risks?
Viens no biežākajiem iemesliem nosūtīšanai uz augšējo endoskopiju ambulatorajā praksē ir gastroezofageālā refluksa slimība (GERS). GERS diagnoze reizēm var būt sarežģīta. Slimību raksturo kuņģa satura nonākšana barības vadā, kas rezultējas ar raksturīgajiem simptomiem un ilgākā laika posmā var radīt komplikācijas.
Ambulatorajā praksē ir daudz pacientu, kas sūdzas par caureju. Parasti pacienti pamana, ka vēdera izeja kļūst biežāka, tā var būt gan formēta, gan neformēta. Ap 30 % šādu pacientu sūdzību saistītas ar funkcionāliem traucējumiem vai kairinātas zarnas sindromu (KZS).
Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Mūsdienu medicīnā arvien lielāku nozīmi iegūst precīzā diagnostika, kas balstīta molekulārajā ģenētikā. Jau 30 gadus šai nozarei veltījusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ģenētiķe profesore BAIBA LĀCE. Veic ģenētiskus testus, analizē pacienta genomu, lai noteiktu iedzimtas slimības, izvērtētu riskus un pielāgotu pacientam individuālu ārstēšanu. Profesores Baibas Lāces profesionālā misija ir pārvērst sarežģītus genoma datus saprotamā un atbildīgā rīcībā.
2017. gadā Fellström et al publicēja pētījumu par mērķtiecīgas iedarbības budezonīda terapijas efektivitāti IgA nefropātijas pacientiem. [1] Terapijas mehānisms balstās uz teoriju par izmainītu B limfocītu lomu patoloģiska imūnglobulīna A sekrēcijā. Pērn atjaunotās Kidney Disease / Improving Global Outcomes (KDIGO) vadlīnijas atzīmē modificētas darbības budezonīdu kā pirmās līnijas terapiju pacientiem ar IgA nefropātiju. [2] Ko var spriest par slimību un tās jaunajām terapijas iespējām Latvijā?
