Ar projekta realizētāju tikšanos Ļubļanā, Slovēnijā, aizsācies jauns Eiropas mēroga projekts, kura galvenais mērķis ir sekmēt kuņģa vēža profilaksi Eiropā.
Jauns pētījums atklāja, ka kuņģa asiņošanas risku, ko izraisa ilgstoša aspirīna lietošana, var samazināt ar īsu antibiotiku kursu, potenciāli uzlabojot aspirīna drošību, ja to lieto, lai novērstu sirdslēkmes, insultus un, iespējams, dažus vēža veidus.
Anēmijas esamība un smagums nieru slimību gadījumā ievērojami palielinās līdz ar zemāku glomerulārās filtrācijas ātrumu (eGFR), un tā ir saistīta ar vairākiem nevēlamiem iznākumiem, atklāts lielā kohorta pētījumā.
Hospitālā infekcija ar C.difficile joprojām ir nopietns izaicinājums slimnīcu vidē. Līdzšinējie dati par probiotiku izmantošanu C.difficile hospitālās infekcijas novēršanai ir bijuši pretrunīgi. Turklāt rezultāti dažādiem pētītajiem probiotiku celmiem atšķiras. Daļa no speciālistu rekomendācijām ir piesardzīgas, bet ASV Gastroenterologu asociācija rekomendē antibakteriālo līdzekļu lietošanas kursa laikā specifisku probiotiku izmantošanu gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Opioīdi ir zelta standarts hronisku un akūtu sāpju ārstēšanā; tomēr to lietošana var izraisīt ievērojamas kuņģa un zarnu trakta blakusparādības, tostarp sliktu dūšu, vemšanu un aizcietējumus. Šo blakusparādību iemesli nav līdz galam izskaidroti.
Līdz šim nav noskaidrota vairākus celmus saturošu probiotiku efektivitāte, lai novērstu ar antibiotiku lietošanu saistītu caureju bērniem. Tāpēc tika veikts nejaušināts, četrkārši nepārredzams, ar placebo kontrolēts pētījums starp ambulatori un stacionāri uzraudzītiem pacientiem vecumā no 3 mēnešiem līdz 18 gadiem.
Pētnieki atklājuši, ka pacientiem, kuri uzsāk mazu aspirīna devu lietošanu, bet ne ilgstošiem lietotājiem, ir ievērojami palielināts kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas attīstības risks, un tas liecina, ka ir svarīgi izvērtēt riskus un ieguvumus, uzsākot mazu devu aspirīna terapiju.
Pētījuma mērķis bija noteiktu iekaisīgas zarnu slimības (IBD) risku pacientiem ar celiakiju (CeD) (un otrādi), salīdzinot ar vispārējo populāciju.
Nesen publicēts plašs ziņojums par zarnu mikrobiotas nozīmi imūnās sistēmas un pretvīrusu funkcijas uzturēšanā. Turklāt, pieejami pierādījumi, ka zarnu mikrobiota ietekmē plaušu veselību caur zarnu trakta–plaušu asi. Un kā izrādās, dažādas vīrusinfekcijas, tajā skaitā SARS–CoV–2 infekcija plaušās var ietekmēt zarnu mikrobiotu un radīt disbiozi.
GLP–1 receptoru agonisti tiek plaši izmantoti glikozes kontrolē un kardiovaskulārā riska mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu. Pavisam nesen ziņots, ka šīs grupas medikamenti palīdz arī mazināt svaru. Tomēr, pastāv pretrunīgas ziņas par GLP–1 receptoru agonistiem un žultsceļu slimību riskiem.
Mūsdienās veselības aprūpē aizvien vairāk tiek akcentēta pacienta garīgā dimensija, kas būtiski ietekmē viņa motivāciju, līdzestību terapijai un dzīves kvalitāti. Raksts aplūko kapelāna — garīgās aprūpes speciālista — lomu Latvijas slimnīcās, pamatojoties uz autores 2025. gadā veikto empīrisko pētījumu, kurā tika intervēti kapelāni dažādās Latvijas ārstniecības iestādēs.
Gulēšana ilgāk nedēļas nogalēs var būt viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pusaudži var pasargāt savu psihisko veselību.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Hroniski paaugstināts asinsspiediens ir viena no izplatītākajām kardiovaskulārajām slimībām, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un disfunkciju. Paralēli sirds, nieru un asinsvadu bojājumiem hipertensija būtiski ietekmē arī centrālo nervu sistēmu, radot dažādus neiropsihiatriskus simptomus un sindromus. [1—3] Šie simptomi parasti nav primāri psihiski traucējumi, bet gan sekundāri; tie ietver smadzeņu autoregulācijas traucējumus, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumus un iekaisuma procesus CNS. [4—8]
Cilvēkiem ar šķielēšanu, tuvredzību, ambliopiju un citām biežām acu slimībām ir par 40 % lielāks risks saslimt ar uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD/ADD) nekā personām bez redzes traucējumiem.
