Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka mātes depresijas simptomi, iespējams, sākas grūtniecības laikā vai pirms tās, un trajektorijas paliek stabilas visā perinatālajā un pēcdzemdību periodā.
Grūtniecības komplikācijas, piemēram, preeklampsija un gestācijas diabēts, pētījumos ir saistītas ar lielāku sirds slimību attīstības risku vēlākā dzīvē. Bet jauns pētījums ir atklājis, ka aptaukošanās pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā ir faktiskais nākotnes sirds un asinsvadu slimību cēlonis.
Gestācijas diabēts līdz šim saistīts ar dažādu hronisku slimību risku un attīstību. Tomēr, tikai daži līdz šim veiktie pētījumi analizējuši, vai pastāv kādi nozīmīgi paaugstinātas mirstības riski pacientiem ar gestācijas diabētu ilgtermiņā.
Pētījuma mērķis bija izpētīt hormonālās kontracepcijas un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) vienlaicīgas lietošanas ietekmi uz venozās trombembolijas risku.
Sievietēm ar psihiskās veselības problēmām ir par 50 % lielāka iespējamība laist pasaulē bērnu priekšlaicīgi, nekā sievietēm bez psihiskām saslimšanām, secināts pētījumā Anglijā, kurā analizēja 2 miljonu dzemdību datus.
Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) multidisciplinārā ārstu komandā veiksmīgi noritējusi urīna nesaturēšanas un maksts noslīdējuma operācija, izmantojot caur maksti ievietojamo medicīnisko sietu, kas nostiprina iegurņa pamatni un turpmāk būtiski uzlabos dzīves kvalitāti pacientei. Viņa vairs nespēja sadzīvot ar komplicētām veselības problēmām, pārkāpjot 82 gadu slieksni.
Jaunā zīmola mērķis ir veicināt pozitīvu dzimstības kāpumu Vidzenes reģionā, aktualizēt sabiedrībā jautājumus, kas skar grūtniecību un dzemdniecību, kā arī palīdzēt sagatavoties jaunajām ģimenēm dzemdību procesam un dzemdību norisei.
Pētnieki ir atklājuši veidu, kā identificēt grūtnieces, kurām ir preeklampsijas risks – nopietns traucējums, kam raksturīgs augsts asinsspiediens un nieru darbības traucējumi, kas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības, krampjus un pat nāvi. Stāvokļa radītās komplikācijas ir otrs galvenais mātes nāves cēlonis visā pasaulē.
Saskaņā ar jaunu pētījumu sievietēm, kuras lietoja kombinētās kontracepcijas tabletes, bija lielāks depresijas attīstības risks nekā sievietēm, kuras tās nelietoja. Kontracepcijas tabletes palielināja sieviešu risku par 73 procentiem pirmajos divos lietošanas gados.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.
2024. gada 20.aprīlī notika 3. RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2024. Jau trešo gadu pēc kārtas!
Kopš brīža, kad Endrjū Teilors Stils lika pamatus osteopātiskajam skatījumam uz slimību un cilvēka ķermeni, osteopātija kā ārstēšanas metode ir kļuvusi par šā brīža medicīniskās aprūpes neatņemamu sastāvdaļu. [1] Ārsta osteopāta galvenā loma ir palīdzēt ķermenim veicināt normālus fizioloģiskos procesus, kas atbild par labvēlīgas vides uzturēšanu katrai ķermeņa šūnai un, ja nepieciešams, cīnīties ar patoloģiskiem procesiem, kas traucē šai videi. [2; 14]