Cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV (human immunodeficiency virus) ietekmē cilvēka imūno sistēmu. Tā mērķis ir šūnu jeb celulārā imunitāte, galvenokārt CD4 šūnu, kuru bojājuma rezultātā mazinās cilvēka aizsardzības spējas pret infekcijām un dažiem audzēju veidiem, HIV dēļ ar to inficētai personai var attīstīties slimības, kas neizraisa veselības problēmas cilvēkam bez HIV.
Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija, iespējams, ir pati biežākā seksuālā ceļā iegūtā slimība pasaulē. CPV vakcīnas ir pirmās, kas izveidotas pret kādu no vēža veidiem. [1] 2008. gadā vācu medicīnas zinātnieks, virusologs Haralds cur Hauzens par pētījumiem par cilvēka papilomas vīrusa infekcijas cēlonisko saistību ar dzemdes kakla vēzi saņēma Nobela prēmiju. [2; 3]
Zikas vīruss ir Flaviviridae dzimtas vīruss, ko pārnes odi Aedes aegypti. Klīniskās manifestācijas attīstās ap 20% pacientu, tās ir pēkšņa temperatūras paaugstināšanās, makulopapulāri niezoši izsitumi, artralģijas (īpaši mazajās plaukstu un pēdu locītavās) un konjunktivīts (nepurulents).
Šķērsgriezuma pētījumā, kas veikts Masačūsetsas Universitātē (ASV), noskaidrots, ka cinka deficīts ar HIV inficētiem pacientiem veicina hroniska iekaisuma attīstību.
Rota vīrusi (RV) uzskatāmi par vienu no biežākajiem smaga akūta gastroenterīta ierosinātājiem zīdaiņiem un maziem bērniem. [1; 2] RV ir visizplatītākais caurejas ierosinātājs, kura dēļ kā attīstītajās, tā attīstības valstīs pacients jāstacionē — aptuveni 40 % gadījumu (abu līmeņu valstīs). [4; 5]
Āfrikā veiktā ASPIRE pētījumā noskaidrots, ka antiretrovirālu medikamentu dapivirīnu saturošs vaginālais riņķis aizsargā pret HIV.
Gripai līdzīgas slimības aprakstītas jau pirms mūsu ēras, bet vismaz 400 gadus tiek reģistrētas epidēmijas, kam raksturīga febrila temperatūra un elpošanas sistēmas bojājums. [25; 26] Gripa skar visu vecumu cilvēkus, lai gan vislielākais risks saslimt un ciest no slimības izraisītām komplikācijām ir maziem bērniem un cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma.
Asociācija apvieno Latvijā atzītus hepatologus, infektologus un HIV/AIDS speciālistus. To vadīs dr.med. Ieva Tolmane. Biedrība aktualizēs jautājumus par to, lai pacientiem Latvijā būtu pieejama jaunākā terapija, kāda pieejama citviet pasaulē.
Pasaulē jau vairāk nekā 30 gadu pazīstams cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), kas tālāk attīstās par AIDS. Inficēšanās mehānisms ir labi zināms, skaidri definēti profilakses pasākumi, taču tiek diagnosticēti arvien jauni HIV infekcijas gadījumi — kopumā pasaulē jau reģistrēti aptuveni 100 miljoni HIV infekcijas gadījumu.
30.-31.martā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā rīkotā starptautiskā augsta līmeņa konferencē pieņemta Rīgas deklarācija par tuberkulozi un tās multirezistenci.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.
