Līdzīgi kā iepriekš apstiprinātās vakcīnas, arī AstraZeneca vakcīna ir paredzēta simptomātiskas Covid-19 slimības novēršanai. Pilnīgai aizsardzībai pret vīrusu ir nepieciešamas divas AstraZeneca vakcīnas devas, kas atbilstoši Latvijas Imunizācijas valsts padomes rekomendācijai jāievada ar 9 līdz 12 nedēļu intervālu.
Šizofrēnijas spektra traucējumi var būt mirstības riska faktors pacientiem ar Covid-19, pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA Psychiatry.
Pētījumā atklāts, ka ātriju fibrilācijas (ĀF) izplatība hospitalizētajiem pacientiem ar Covid-19 ir 17,6 % un ĀF, īpaši nesen diagnosticēta, ir neatkarīgs riska faktors intrahospitālai mirstībai.
Metformīna lietošana pirms Covid-19 diagnozes ir saistīta ar trīskārtīgu mirstības samazināšanos Covid-19 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Cukura diabēts ir nozīmīgs riska faktors Covid-19 komplikāciju attīstībai.
26.decembrī Valsts asinsdonoru centrs (VADC) saņēmis ražotāja BioNTech-Pfizer vakcīnas Comirnaty pirmo daļu, kas sastāda 9750 devas. Līdz ar to 28.decembrī savas pirmās vakcīnas sāks saņemt slimnīcu ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki.
Lielā starptautiskā pētījumā ar Covid-19 pacientiem apstiprināts, ka vīriešiem biežāk nekā sievietēm ir smaga Covid-19 slimības gaita un vīrieši biežāk mirst no šīs slimības.
Palielinoties veselības aprūpes darbinieku skaitam, kuri inficējas ar Covid–19 vai tiek atzīti par Covid–19 pacientu kontaktpersonām, pieaug slogs veselības aprūpes sistēmai. Satraucoši, jo Latvijā visbiežāk ar Covid–19 inficējas māsas, bet viņu skaits ir katastrofāls: 4,3 māsas uz 1000 iedzīvotājiem (OECD vidēji — 8,8 māsas) jeb 1,3 māsas uz vienu ārstu.
Katru gadu 1. decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena, kad cilvēki visā pasaulē vienoti atbalsta tos, kas slimo ar HIV, un piemin tos, kas AIDS dēļ zaudējuši dzīvību. Šā gada tēma — “Globāla solidaritāte, dalīta atbildība”, jo pasauli skārusi Covid–19 pandēmija, tādējādi uzsverot —kamēr drošībā nav visi, neviens nav drošībā.
Šobrīd sabiedrības ikdiena pasaulē valdošās Covid–19 pandēmijas dēļ būtiski mainījusies — un saaukstēšanās sezona praktiski ir pienākusi nemanot. Šogad sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus gaida daļēji nezināmais, jo saaukstēšanās vīrusi dalīs vietu arī ar SARS–CoV–2.
Mūsdienās aizvien vairāk hronisku slimību saista ar infekciju izraisītājiem. Vairumā gadījumu tie ir vīrusi, kas spēj iniciēt pastāvīgu infekciju un ietekmēt saimniekorganisma imūnsistēmu. Pēdējā laikā pētnieku interese pievērsusies tieši šiem imūnsistēmu modulējošajiem vīrusiem.
Daktere IEVA RUŽA apvieno darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar studentu un rezidentu apmācību — ir docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā. Viņai piemīt skolotājas dvēsele — īpašā spēja dalīties ar zināšanām, profesionālo pieredzi un cilvēcību. Un vēl sarunu caurstrāvo pazemība un pateicība par dzīvi — ģimenes stipro plecu, satiktajiem pacientiem un kolēģiem.
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Perspektīvi mērīta hipoglikēmija – gan sensors noteikta, gan paša pacienta ziņota – 10 nedēļu periodā nebija saistīta ar depresiju, trauksmi, diabēta izraisītu emocionālo slodzi vai bailēm no hipoglikēmijas pieaugušajiem ar 1. tipa cukura diabētu (T1D) vai insulīnu saņemošu 2. tipa cukura diabētu (T2D).
Lasiet Dr. Līgas Mekšas ceļvedi migrēnas profilakses izvēlei. Dakteres atbildes sniedz iedrošinājumu un padomu virpārējās prakses ārstiem, terapeitiem un ģimenes ārstiem uzsākt profilaktisku migrēnas terapiju ar nespecifiskiem profilaktiskiem migrēnas profilakses līdzekļiem, īpaši situācijās, kad migrēnas lēkmes ir 4 un vairāk dienas mēnesī.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
