Glikozes līmenis, cukura diabēts un Covid-19 iznākums
Glikozes līmenis ārpus normas (gan paaugstināts, gan pazemināts) un augsta glikēmijas mainība saistīta ar sliktākiem iznākumiem pacientiem ar Covid-19 un cukura diabētu.
Glikozes līmenis ārpus normas (gan paaugstināts, gan pazemināts) un augsta glikēmijas mainība saistīta ar sliktākiem iznākumiem pacientiem ar Covid-19 un cukura diabētu.
Cilvēki, kuri ir bijuši inficējušies ar SARS-CoV-2 vīrusu, varētu labi aizsargāti pret atkārtotu inficēšanos ar vīrusu vismaz dažus mēnešus. Šis atklājums var izskaidrot, kāpēc reinfekcija ir salīdzinoši reta, un tam var būt nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību.
Pētījumā ar vairāk kā 587 000 cilvēku analizēja, kā Covid-19 ietekmē cilvēkus ar astmu, un secināja, ka astma nepaaugstina smagas Covid-19 slimības gaitas vai nāves risku.
Maskas palīdz aizsargāt to valkātājus no SARS-CoV-2 vīrusa, kas izraisa Covid-19, iegūšanas vai izplatīšanas, taču tagad Nacionālo veselības institūta pētnieki ir pievienojuši pierādījumus vēl vienam iespējamam ieguvumam valkātājiem: maska var palīdzēt mazināt elpošanas ceļu slimības, piemēram, Covid-19.
Līdzīgi kā iepriekš apstiprinātās vakcīnas, arī AstraZeneca vakcīna ir paredzēta simptomātiskas Covid-19 slimības novēršanai. Pilnīgai aizsardzībai pret vīrusu ir nepieciešamas divas AstraZeneca vakcīnas devas, kas atbilstoši Latvijas Imunizācijas valsts padomes rekomendācijai jāievada ar 9 līdz 12 nedēļu intervālu.
Šizofrēnijas spektra traucējumi var būt mirstības riska faktors pacientiem ar Covid-19, pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA Psychiatry.
Pētījumā atklāts, ka ātriju fibrilācijas (ĀF) izplatība hospitalizētajiem pacientiem ar Covid-19 ir 17,6 % un ĀF, īpaši nesen diagnosticēta, ir neatkarīgs riska faktors intrahospitālai mirstībai.
Metformīna lietošana pirms Covid-19 diagnozes ir saistīta ar trīskārtīgu mirstības samazināšanos Covid-19 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Cukura diabēts ir nozīmīgs riska faktors Covid-19 komplikāciju attīstībai.
26.decembrī Valsts asinsdonoru centrs (VADC) saņēmis ražotāja BioNTech-Pfizer vakcīnas Comirnaty pirmo daļu, kas sastāda 9750 devas. Līdz ar to 28.decembrī savas pirmās vakcīnas sāks saņemt slimnīcu ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki.
Lielā starptautiskā pētījumā ar Covid-19 pacientiem apstiprināts, ka vīriešiem biežāk nekā sievietēm ir smaga Covid-19 slimības gaita un vīrieši biežāk mirst no šīs slimības.
Ir medicīnas jomas, kurās ārsta darbs prasa ne vien izcilu profesionālo sagatavotību, bet arī spēju katru dienu sastapties ar cilvēka dzīves trauslumu. Transplantācija ir viena no tām. Par šīs medicīnas jomas izaicinājumiem un nākotni saruna ar Latvijas Transplantācijas centra vadītāju transplantologu JĀNI JUŠINSKI.
Ilgtermiņa Itālijas kohortas pētījumā konstatēts, ka 65,2 % pieaugušo ar alerģisku rinītu (AR) attīstījās hronisks rinosinusīts (HRS), parasti aptuveni piecus gadus pēc AR diagnosticēšanas. Pēdējā novērošanas vizītē HRS bija vienīgais faktors, kas neatkarīgi bija saistīts ar vidēji smagu persistējošu AR, palielinot tā attīstības risku gandrīz trīs reizes.
B12 vitamīna deficīta neiroloģiskās pazīmes ir saistāmas ar patoloģiju perifērajos un redzes nervos, muguras smadzeņu aizmugurējās un sānu kolonnās (subakūta kombinēta deģenerācija) un smadzenēs. Interesanti, ka hematoloģiskās un neiroloģiskās izpausmes dažkārt nav līdzpastāvošas. Ir novērota apgriezta korelācija abu izpausmju smaguma pakāpē — 28 % pacientu ar neiropsihiatriskām novirzēm nav anēmijas vai makrocitozes. [3] Šajā infografikā aplūkojam B12 deficīta riska grupas, diagnostisko procesu un par ikdienas praksi un B12 nozīmi neiroloģisko pacientu aprūpē vaicājam neirologam Dr. Vlodekam Gromakovskim.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.
Anorexia nervosa un bulimia nervosa ir nopietni ēšanas traucējumi, kuru attīstība saistīta gan ar ģenētiskiem, gan vides riska faktoriem, kā arī ar medicīniskām, psiholoģiskām un sociālām sekām. Šie ēšanas traucējumi biežāk skar pusaudžus un jaunus pieaugušos un lielākoties ir hroniskas vai recidivējošas gaitas. Pētījuma autoru mērķis bija aprēķināt pasaules, reģionālo un nacionālo anoreksijas un bulīmijas prevalenci, kā arī ar anoreksiju saistītos mirstības rādītājus no 1990.-2023.gadam, kā arī izteikt prognozes slimību slogam tuvā nākotnē.