Pediatre, bērnu infektoloģe DACE ZAVADSKA jau vairākus gadus vada Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centru, ir Latvijas Bērnu infektologu biedrības viceprezidente un Latvijas Infektologu un hepatologu biedrības biedre. Paralēli šiem pienākumiem izglīto topošos ārstus Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedrā. Pārliecināta, ka ir savā vietā gan slimnīcā, gan Stradiņa universitātē, taču dzīvi nespēj iedomāties bez praktiskā ārstes darba.
Hospitalizētiem pacientiem ar apstiprinātu Covid-19, kuriem 25 (OH) D vitamīna līmenis bija vismaz 30 ng/mL retāk novēroja komplikācijas un nāvi, secināts pētījumā.
Aptaukošanās var izraisīt hiperaktīvu imūnsistēmas reakciju uz Covid-19 infekciju, kas apgrūtina vīrusa apkarošanu, teikts jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Endocrinology.
2018. gadā Latvijā reģistrēti 19 HIV gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (SPKC dati), bet ES/EEZ valstīs — vidēji 5,7 HIV gadījumi uz 100 000 (ECDC dati). Jaunatklāto HIV gadījumu skaits Latvijā 2017. gadā bija 371, no kuriem AIDS stadija reģistrēta 123 pacientiem.
Iedzimta citomegalovīrusa (CMV) infekcija ir biežākā iedzimtā infekcija, inficēto jaundzimušo skaits attīstītajās valstīs ir 0,6 %. [1] Intrauterīna inficēšanās ar CMV ir galvenais iemesls bērnu sensorineirālam dzirdes zudumam un smagiem neiroloģiskiem bojājumiem, izraisot bērnu cerebrālo trieku, garīgu atpalicību, redzes traucējumus un epileptiskas lēkmes.
Lai pārdzīvotu Covid-19 pandēmiju, lielākā daļa cilvēku dzer vairāk kafijas nekā ikdienā. Pētnieki ir noskaidrojuši veselīgāko veidu, kā pagatavot kafiju.
Nav pierādījumu, ka Covid-19 gadījumos varētu būt vertikālā transmisija auglim no mātes un bērns saslimtu ar klīniski nozīmīgu infekciju, secināts pētījumā.
Pirms 17 gadiem SARS bija Āzijā un Kanādā, tagad COVID-19 ir tepat pie mums − Eiropā un Latvijā. Apkārt esošais emociju spektrs ir ļoti tuvs tam, ko žurnāla lappusēs aprakstījām toreiz. Tāpēc nolēmām pārpublicēt 2003. gada DOCTUS rakstu (šie numuri nav digitalizēti portālā doctus.lv) par tā laika ārstu stāstiem no infekcijas epicentra. Daudz līdzību.
Visā pasaulē notiek sociālā distancēšanās. Tiek slēgtas valstu robežas, ierobežota cilvēku pulcēšanās, ieviesta divu metru distancēšanās. Apvienotā Karaliste runā par kolektīvās imunitātes izveidošanu. Kāpēc šī pieeja ir riskanta?
Kādi ir Covid-19 klīniskie un epidemioloģiskie kritēriji? Kādi ir ieteikumi sākotnējai rīcībai stacionārajām un ambulatorajām iestādēm Covid-19 aizdomu gadījumā? Kādi ir nepieciešamie individuālās aizsardzīvas līdzekļi?
Daktere IEVA RUŽA apvieno darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar studentu un rezidentu apmācību — ir docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā. Viņai piemīt skolotājas dvēsele — īpašā spēja dalīties ar zināšanām, profesionālo pieredzi un cilvēcību. Un vēl sarunu caurstrāvo pazemība un pateicība par dzīvi — ģimenes stipro plecu, satiktajiem pacientiem un kolēģiem.
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Perspektīvi mērīta hipoglikēmija – gan sensors noteikta, gan paša pacienta ziņota – 10 nedēļu periodā nebija saistīta ar depresiju, trauksmi, diabēta izraisītu emocionālo slodzi vai bailēm no hipoglikēmijas pieaugušajiem ar 1. tipa cukura diabētu (T1D) vai insulīnu saņemošu 2. tipa cukura diabētu (T2D).
Lasiet Dr. Līgas Mekšas ceļvedi migrēnas profilakses izvēlei. Dakteres atbildes sniedz iedrošinājumu un padomu virpārējās prakses ārstiem, terapeitiem un ģimenes ārstiem uzsākt profilaktisku migrēnas terapiju ar nespecifiskiem profilaktiskiem migrēnas profilakses līdzekļiem, īpaši situācijās, kad migrēnas lēkmes ir 4 un vairāk dienas mēnesī.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
